Šobrīd netiek vērtēta iespēja celt nodokļus, trešdien intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” apgalvoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
“Šobrīd šādu scenāriju mēs neizskatām,” sacīja Ašeradens. “Nodokļu celšana nozīmētu ekonomikas sabremzēšanos. Tāpēc mēs šobrīd šādu alternatīvu neizskatām. Mums ir svarīgi, lai ekonomika aug,” sacīja ministrs.
Pretējās domās ir profesors Arnis Sauka: “Es esmu pārliecināts, ka nodokļi tiks celti, es domāju, ka par to vispār nav nekādu debašu. [..] Drīzāk agrāk nekā vēlāk šī diskusija būs, jo naudas pietrūkst, aizsardzībai vajag aizvien vairāk, nav tā, ka kase ārkārtīgi pildās. Tas ir neizbēgami, ka nodokļus cels,” LTV raidījumā “Rīta Panorāma” ceturtdien sacīja profesors.
Arnis Sauka ir ekonomists un profesors, kurš specializējas uzņēmējdarbības, ēnu ekonomikas un ilgtspējīga biznesa jautājumos. Viņš ir Rīgas Ekonomikas augstskolas (Stockholm School of Economics in Riga) profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors. Arņa Saukas pētījumi aptver tādas tēmas kā ēnu ekonomika, nodokļu morāle, uzņēmumu produktivitāte un konkurētspēja. Viņš ir arī līdzautors ikgadējam Baltijas valstu ēnu ekonomikas indeksam un citām nozīmīgām publikācijām.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ir vēlēšanu gads. Ja par šādu tēmu sāk runāt pat pirms vēlēšanām tad kaut kur ir lielas ziepes. Pirms vēlēšanām iedzīvotājus nomierina, ka netiks celti nodokļi. Ja atmiņa neviļ, tā ir noticis arī nesenā pagātnē pirms vēlēšanām, un pēc vēlēšanām pieņem nepopulāros lēmumus. Diemžēl konkrētus piemērus nemeklējot googlē šobrīd momentā nevaru nosaukt.
Piemērs ir 2009.gads, kad masu medijos par valsts finansēm ne čiku ne grabu, līdz pat pavasarim autoritātes stāsta par arābu investoriem un nodokļu manevru, bet pēc pašvaldību vēlēšanām un atvaļinājumiem 2009.gada augustā sākās atlaišanas.Patreiz nodokļus neko daudz vairs pacelt nevar, ja nu vienīgi PVN par 1-2%.Darbaspēka nodokļi un NĪN mums ir lielākie Baltijā, daudz netrūkst līdz masveidīgai darbaspēka pārreģistrēšanai uz Igauniju un sūtīšanu “komandējumos”
Atšķirība no 2009.gada ir nodokļu ieņēmumu dinamikā.Ja toreiz ieņēmumi samazinājās, tad tagad tie stabili aug, ikgadēji pārsniedzot ECB inflācijas normas 2%.Bet izdevumi aug vēl straujāk un amatpersonas histēriski bļauj par finansu katastrofu.Acīmredzami, aizvien vairāk publikas sāk baroties no valsts siles, tauta dzīvo labāk, rodas vēlme tā pavairāk parakāties pa aitu maciņiem…………. Man te nesen uz epastu pienāca uzaicinājums apgūt internetu – eparakstu, portālu latvija.lv, iesniegumu gatavošanu valsts iestādēm, internetbanku.Viss bez maksas, valsts organizēts pasākums, varot arī attālināti un kā tur vēl, reģistrācija ar eparakstu vai internetbanku, iesniegumu var iesniegt elektroniski.Jauki.Pilnīgs un tgotāls loģikas trūkums.Par šiem kursiem tiek maksāts no valsts… lasīt vēl »
Neredzu pretrunu šeit. Nodokļus var nepaaugstnāt, toties IEVIEST JAUNUS!
Nodokļus vajag celt lielajiem ienākumiem, nevis mazajiem.
Pārliecinošs bakalaurs, šaubu nav- ieskaitīts. Citādi…. viss tas pats ko tantiņas uz soliņa apsriež. Īsts padomijas profesors. Saturiski, ja Bārbijas valdība netaisās radikāli samazināt birokrātiju- nodokļi būs visai būtiski jaceļ. Tas pat ezītim skaidrs.
Estipoisi šodien raksta, ka krīze esot garām un valdība plāno sākt samazināt nodokļus.Kaut kādus neapliekamos minimumus jau ievieš, kaut ko samazina, atceļ agrāk ieviestos nodokļu paaugstinājumus……………..
Drizak mums tas valsts saimnieciskuma modelis isti ne tas jeb esam uz atkaribas speka uzsedinati, ka varam tikai gorities nodoklu parvaldisanu, jo cik tad cenas n nodoklus var celt
Profesors vēl cer, ka kādu no politiķiem interesē kā ir labi un pareizi. Jautrs bija mirklis – eksperta zināšanas EM parlamentārais mēģināja “aizstāt” ar savu politiķa viedokli, laikam vara reibina un tuvina nemaldīguma sajūtai, kaut arī students eksāmenā būtu aizsūtīts pamācīties. Iecienīta politiķu izklaide, par kuru atspērušies maksā nodokļu maksātāji.