Parīzes klimata nolīgums, Trampa (ASV) izstāšanās no tā un klimata ietekme uz cilvēka mikrobiomu

PĒTERIS APINIS, ārsts

Donalds Tramps mēneša laikā ir sagādājis pasaulei neticami daudz kontraversālu lēmumu un paziņojumu. Grūti pateikt, kas no tiem svarīgāks, kas mazāk būtisks. 

Esmu lasījis dažādus spriedelējumus un ASV prezidenta iespējamās diagnozes, īpaši psihiatrijā. Manuprāt, problēma ir globālajās klimata izmaiņās, ķīmiskajā piesārņojumā un izmainītajā mikrobiomā.  

No Trampa un viņa mikrobioma pienesumiem pasaulei mazāk pamanīts, bet pasaules nākotnei ļoti būtisks (negatīvā nozīmē) ir Trampa pirmajā darba dienā sniegtais paziņojums, ka ASV izstāsies no 2015. gadā parakstītā Parīzes nolīguma klimata pārmaiņu apkarošanai. 

Īsumā par Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu apkarošanai, kura pieņemšanā man bija tas gods piedalīties 2015. gada decembrī, pārstāvot Pasaules Ārstu savienību (WMA), šī nolīguma mērķis bija novērst dažas no sliktākajām globālās temperatūras paaugstināšanās sekām. Šo nolīgumu pieņēma gandrīz 200 valstis (ārpus līguma palika Jemena, Irāna un Lībija) un šis nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Pasaules līderi apņēmās “censties nepieļaut”, ka globālā temperatūra paaugstināsies par vairāk nekā 1,5⁰C virs 19. gadsimta beigās novērotās temperatūras – tā dēvētā “pirmsindustriālā” līmeņa. Pasaules valstis vienojās samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas izraisa globālo sasilšanu. Vēlos piebilst, ka trīs galvenās problēmas, ko cilvēce radījusi savai vienīgajai dzīvības telpai – planētai Zeme – ir: klimata izmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums un ķīmiskais piesārņojums. Šīs trīs problēmas iet rokrokā, nav nekāda pamatojuma tās pretnostatīt, kādu no tām izcelt vai kādu dēmonizēt, kā šobrīd notiek ar “zaļo kursu”.

Ko tad paredz Parīzes nolīgums? Nolīgumā valstis uzņemas vairākas saistības, kas gan izteiktas iespējami maigā formā, pie kam ļoti atšķiras tulkojumos. Būtiskā saistība ir “turpināt centienus”, lai ierobežotu globālās temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5⁰C un lai tā nepārsniegtu 2,0⁰C virs temperatūras, kas reģistrēta pirmsindustriālajā laikmetā. Te vēl jāpiebilst, ka 1,5⁰C mērķis attiecas uz 20 gadu vidējo rādītāju, nevis uz vienu gadu. Tāpēc, lai gan 2024. gads bija par vairāk nekā 1.5⁰C siltāks nekā pirmsindustriālajā laikmetā, tas nenozīmē, ka Parīzes nolīgumā noteiktā robežvērtība jau ir pārsniegta. 

Lai panāktu planētas uzkaršanu Parīzes nolīgumā paredzēts šā gadsimta otrajā pusē panākt līdzsvaru – “neto nulli” – starp siltumnīcefekta gāzēm, ko cilvēki ievada atmosfērā, un gāzēm, ko tie aktīvi aizvada (piemēram, stādot kokus). Nolīgums paredz katrai valstij noteikt savus emisiju samazināšanas mērķus, kurus ik pēc pieciem gadiem pārskatīs, lai paaugstinātu šos mērķus. Bez tam nolīgums uzdod bagātākām valstīm palīdzēt nabadzīgākām valstīm, piešķirot finansējumu (“klimata finansējumu”), lai pielāgotos klimata pārmaiņām un pārietu uz atjaunojamo enerģiju.

Kaut izskaidrot Donalda Trampa rīcību citādi kā ar viņa mikrobioma izmaiņām es nespēju, mēģināšu skaidrot, kādas sekas būs Donalda Trampa 20. janvārī parakstītajam rīkojumam, kurā viņš apgalvoja, ka šādi nolīgumi “neatspoguļo mūsu valsts (ASV) vērtības vai mūsu ieguldījumu ekonomisko un vides mērķu sasniegšanā” un “netaisnīgi apgrūtina Amerikas Savienotās Valstis”, minot izmaksas, kas rodas Amerikas nodokļu maksātājiem. Man gan uzreiz jāteic, ka ASV ir otra lielākā planētu sasildošo gāzu emitētāja pasaulē, un tās kopējās emisijas kopš 19. gadsimta beigām ir vislielākās no visām valstīm. Ar līdzīgu paziņojumu Tramps nāca klajā jau 2017. gadā, bet tolaik ANO dokumenti noteica, ka nepieciešami trīs gadi lai no Parīzes līguma izstātos. No šiem trim gadiem tikai divi bija pagājuši, kad Baidens atgrieza ASV Parīzes nolīgumā. 

Saskaņā ar ANO noteikumiem šoreiz ASV ir jāgaida tikai gads, līdz tā var no nolīguma oficiāli izstāties. Tad tās pievienosies Jemenai, Irānai un Lībijai, kas jau tāpat nav nolīgumā. 

Mēģināšu īsumā paskaidrot arī, kāpēc ir tik būtiski, lai globālā sasilšana nepārsniegtu 1.5⁰C.

Temperatūras pieaugums par katru 0,1⁰C rada lielāku risku planētai, piemēram, ilgākus karstuma viļņus, intensīvākas vētras un mežu ugunsgrēkus. Kā zināms, tieši ASV Kalifornijā šogad notika milzīgi ugunsgrēki, kas nopostīja mežus, tīrumus, ēkas, infrastruktūru, radīja triljonos dolāru mērāmus zaudējumus. Tiesa – nav patiesi apgalvojumi par to, ka Kalifornijas ugunsgrēki bija postošākie 2024. gadā. Lielāki ugunsgrēki bija Krievijā taigā, taču Krievijas problēmām pirmstrampa periodā neviens pārlieku lielu uzmanību nepievērsa.  

Ir ļoti pārliecinoši pierādījumi tam, ka, pasaulei pietuvojoties 2⁰C pārkaršanai, ietekme uz planētu kļūs daudz ekstrēmāka. Dažas izmaiņas būs neatgriezeniskas. Ja globālā sasilšana sasniegtu 2⁰C, ekstrēmi karstās dienas vidējos platuma grādos būtu par 4⁰C karstākas, jūras līmenis paaugstinātos, izzustu 99% koraļu rifu, bet klimata riskiem būtu pakļauti par pusmiljardu cilvēku vairāk. 

Pasaules līderi katru gadu tiekas, lai apspriestu savas saistības klimata jomā starptautiskos samitos, kas pazīstami kā COP (pušu konferences). Visās COP kopš 2015. gada ir sekots līdzi tam, kā valstis pilda Parīzē solīto. Tiesa, pēdējās divas COP notikušas Apvienotajos Arābu Emirātos un Azerbaidžānā, kur organizatori visējādi lobēja fosilā kurināmā plašu izmantošanu. COP28 Arābu pussalā, kas notika 2023. gada decembrī, valstis pirmo reizi vienojās “veicināt pāreju no fosilā kurināmā”, lai gan tām netika uzlikts pienākums veikt konkrētus pasākumus.

Skumjā ziņa ir tā, ka pašreizējās prognozes rāda, ka līdz 2100. gadam pasaule sasils par aptuveni 2,6⁰–2,8⁰C. Šo rādītāju varētu samazināt līdz 1,9⁰C, ja tiktu izpildītas visas “neto nulles” apņemšanās, taču tas prasītu, lai valstis veiktu vairāk pasākumu, īpaši Ķīna un ASV.

Parīzes nolīgums lielā mērā ir atbalsts nabadzīgajām valstīm. Parīzes vienošanās atkārtoti apstiprināja 2009. gadā pirmo reizi pausto apņemšanos, ka pasaules bagātākajām valstīm līdz 2020. gadam katru gadu būtu jānodrošina 100 miljardi ASV dolāru, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm cīnīties ar klimata pārmaiņu sekām un veidot zaļāku ekonomiku. 2020. gadā tika savākti tikai 83,3 miljardi ASV dolāru, bet mērķis tika sasniegts 2022. gadā. COP29 (Baku) valstis vienojās palielināt bagāto valstu iemaksas. Bagātās valstis apņēmās līdz 2035. gadam piešķirt jaunattīstības valstīm 300 miljardus ASV dolāru gadā, papildus no privātiem un publiskiem avotiem piesaistot vēl 1,3 miljardus dolāru. Trampa demaršs nozīmē, ka šis plāns netiks sasniegts, jo ASV bija lielākais donors šajā finansējuma piesaitē. 

Otrā daļa: cilvēka mikrobiota un zarnu – smadzeņu ass 

Raksta otrā daļa nemaz nav politiska, bet vairāk gastroenteroloģiska. Man allaž uzdevuši provokatīvu jautājumu – kā tad klimats var ietekmēt mūsu veselību? Esmu mēģinājis atbildēt, ka viss kopā – klimata izmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums un ķīmiskais piesārņojums kaitē mūsu veselībai. Literatūrā var pārpārēm atrast apgalvojumus, ka karstā laikā cilvēki mirst ar sirds-asinsvadu slimībām, klimata dēļ paplašinās malārijas odu un citu slimību pārnesēju areāls ziemeļu virzienā, miljoniem cilvēku pietrūkst dzeramā ūdens. 

Un tomēr es mēģināšu apgalvot un cienījamo lasītāju pārliecināt, ka lielākā problēma, ko rada klimata izmaiņas un ķīmiskais piesārņojums, ir kaitējums cilvēka mikrobiomam. Kas tad tur par problēmām – iesmejas visi mani sarunu biedri. Caureja? Nelāga dūša? Nē, mikrobioms nosaka mūsu mentālo veselību, mikrobioma traucējumi rada psihiskas slimības, depresīvu garastāvokli, bērniem autiskus traucējumus un daudz citu problēmu. Izskaidrot to nav viegli, bet šī raksta uzdevums ir likt aizdomāties, ka klimata izmaiņas un ķīmiskais piesārņojums ir galvenais iemesls globālai psihiskai disharmonijai. 

Tātad, sākumā mēģināšu izskaidrot, kāpēc es apgalvoju, ka cilvēka prātu nosaka baktērijas, nevis tikai starpsavienojumi smadzeņu pelēkajā vielā. Pēc tam skaidrošu – kā mikrobiomu ietekmē klimata izmaiņas. Paldies visiem, kas šo rakstu izlasīs līdz galam.   

Cilvēka kuņģa-zarnu traktā mīt milzīgs mikroorganismu kopums, ko dēvē par zarnu mikrobiotu. Tā sastāv galvenokārt no baktērijām, bet tajā ietilpst arī vīrusi, vienšūņi, sēnītes un arhejas. Lai gan jaunākās aplēses ir konservatīvākas nekā iepriekš ziņots, baktēriju skaits cilvēka zarnās ir aptuveni 3,8 ×10¹³, kas pārsniedz kopējo cilvēka šūnu skaitu. Šo baktēriju šūnu kopējais genoms – zarnu mikrobioma genoms – ievērojami pārsniedz cilvēka organismā esošās DNS daudzumu, tāpēc uz vienu cilvēka gēnu mums ir vairāk nekā 100 baktēriju gēnu. Ņemot vērā mikrobiotas milzīgo ģenētisko potenciālu, nav pārsteidzoši, ka tai ir būtiska loma gandrīz visos cilvēka organisma fizioloģiskajos procesos.

Šiem daudzajiem triljoniem baktēriju cilvēka zarnās ir izšķiroša nozīme zarnu un smadzeņu komunikācijā, izmantojot neirālo, imūnās sistēmas un endokrīno ceļu. Pacientiem ar dažādiem psihiskiem traucējumiem, piemēram, depresiju, bipolāriem traucējumiem, šizofrēniju un autiskā spektra traucējumiem, ir būtiskas atšķirības zarnu mikrobioma sastāvā. Labvēlīgo baktēriju skaita palielināšana zarnās, piemēram, lietojot probiotikas, prebiotikas vai mainot uzturu, var uzlabot garastāvokli un mazināt trauksmi gan veseliem cilvēkiem, gan pacientiem. 

Jēdziens “zarnu-smadzeņu ass” ir pazīstams vismaz gadsimtu. Agrāk to galvenokārt lietoja, lai skaidrotu kuņģa un zarnu trakta simptomus psihisku slimību gadījumā. Apetītes traucējumi un svara izmaiņas ir biežas smagu depresiju pazīmes, savukārt caureja un slikta dūša bieži sastopama pacientiem ar trauksmi. Kuņģa un zarnu trakta problēmas bieži sastopamas vienlaikus ar autiska spektra traucējumiem, šizofrēniju un Parkinsona slimību. Maniem kolēģiem gastroenterologiem ir labas zināšanas psihiatrijā un psihopatoloģijā. Ir labi zināms, ka garastāvokļa, trauksmes un stresa traucējumi ir saistīti ar funkcionāliem kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumiem, piemēram, kairināto zarnu sindromu vai peptisko čūlu.  

Divvirzienu komunikācija starp smadzenēm un zarnu traktu ir sarežģīta un dinamiska, tā ir sistēma, kas spēj nepārtraukti pārraidīt, interpretēt un reaģēt uz informāciju. Šajā plašajā komunikācijas matricā atrodas zarnu mikrobioms. Mehānismi, ar kuru palīdzību mūsu zarnu baktērijas sazinās ar mūsu smadzenēm – centrālo nervu sistēmu, kā arī ietekmē to, kā jau teicu, aptver nervu, endokrīno un imūno sistēmu. Zarnu mikrobioms spēlē nozīmīgu lomu hipotalāma-hipofīzes-virsnieru asī, kas mediē stresa reakciju un ir svarīga attīstoties virknei psihisku traucējumu, jo īpaši depresijai un trauksmei.  Zarnu baktērijas būtiski ietekmē imūnsistēmu, var būt saistītas ar imūnsistēmas disfunkciju, kas raksturīga depresijai un šizofrēnijai. Zarnu mikrobioms ietekmē arī neirotransmisiju. Zarnu baktērijas ne tikai spēj tieši ražot dažādus neiromediatorus, piemēram, serotonīnu, noradrenalīnu, dopamīnu un gamma-amino-sviestskābi, bet arī modulēt triptofāna metabolismu un serotonīna veidošanos cilvēka šūnās. 

Kā cilvēkam veidojas mikrobioms? Ir vispārpieņemts, ka dzemde ir sterila vide un ka bakteriālā kolonizācija sākas dzemdību laikā. Jaundzimušo mikrobioms atšķiras atkarībā no dzemdību veida – vagināli dzimušo zīdaiņu mikrobioms ir līdzīgs mātes vaginālajam mikrobiomam, bet ar ķeizargriezienu dzimušo – mātes ādas mikrobiomam. Vienkāršais zīdaiņu mikrobioms turpina pielāgoties un dažādoties, un līdz 1 gada vecumam zīdaiņa mikrobioms ir daudzveidīgs, diferencēts un līdzīgs pieaugušo mikrobiomam. Mātes pienam ir ārkārtīgi liela nozīme agrīnā dzīves posmā zarnu mikrobioma veidošanā, tātad zīdaiņu zarnu mikrobioma izmaiņas notiek ar mātes piena starpniecību. Klimata izmaiņām raksturīgais augstas temperatūras stress var mainīt zīdīšanas fizioloģiju gan mātei, gan mikrobiomu zīdainim.

Visā pieauguša cilvēka vecumā galvenais zarnu mikrobioma sastāva noteicējs ir uzturs. Straujas un krasas mikrobioma sastāva izmaiņas notiek, reaģējot uz uztura izmaiņām, un atšķirīgi modeļi ir vērojami augu un dzīvnieku izcelsmes uzturā. Mikrobioms ir ļoti būtisks faktors, kas nosaka veselības stāvokli un vājuma līmeni novecojot. Literatūrā ir atrodami ļoti nopietni pētījumi, kas apstiprina, ka vecāka gadagājuma cilvēka veselību mikrobioms nosaka ļoti lielā mērā, arī tad, ja šis cilvēks ir 78 gadus vecs kādas valsts prezidents. 

Lai gan vides tuvums ar citu cilvēku pats par sevi nepalielina mikrobioma sastāva līdzību starp indivīdiem, tomēr cilvēku attiecību kvalitātei ir ietekme. Precētiem pāriem, kuriem ir ciešas attiecības, ir arī līdzīgi mikrobioma profili. Monozigotisko dvīņu līdzības rādītāji ir ievērojami augstāki nekā nesaistītiem indivīdiem, kas liecina, ka arī saimnieka genotips spēlē lomu mikrobioma veidošanā. Īsumā – cilvēks ietekmē mikrobiomu, bet mikrobioms ietekmē cilvēku. Katram cilvēkam mikrobioms ir īpašs, un atšķiras no cita cilvēka mikrobioma. 

Mikrobioms mainās visu dzīves laiku, pie kam ievērojami atšķiras bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Ļoti nopietni pamatota teorija apgalvoja, ka bērnu veselīgais mikrobioms pasargāja bērnus no smagas Covid–19 gaitas, atšķirībā no novājinātā vecu ļaužu mikrobioma. 

Mikrobioms visvairāk mainās uztura, lietoto medikamentu, lietoto inžu (alkohols taču arī ir inde, kurš ir sadzīvē izmantojams bakteriocīds līdzeklis) un vides ietekmē. Mūsu mikrobioms ražo dažādas vielas, kas ietekmē ne tikai cilvēka organismu, bet arī vidi ap to, piemēram, mikrobioms ražo antibiotikas – vienas baktērijas un sēnes ražo citām baktērijām nāvējošas vielas. 

Baktērijas zarnās palīdz cilvēkam fermentēt nesagremotus un negremojamus savienojumus, piemēram, cieti.  Mikrobioms sintezē vairākas īso ķēžu taukskābes – formiātu, acetātu, propionātu un butirātu.  Zarnu mikrobioms nodrošina arī dažus mikroelementus un vitamīnus, piemēram, riboflavīnu, biotīnu, B, A, D un K vitamīnus. 

Izmaiņas mikrobiomā rada ne tikai dažādas garīgāas, bet arī fiziskās hroniskās slimības – cukura diabētu, sirds-asinsvadu slimības, aknu slimības, iekaisīgas zarnu slimības, kairināto zarnu sindromu, multiplo sklerozi, amiotrofo laterālo sklerozi, autismu, Alcheimera sindromu, Parkinsona slimību. Nu labi – varbūt nevis tieši rada, bet ir viens no šo slimību rašanās veicinošiem faktoriem. Šobrīd daudzas patofizioloģiskās reakcijas mikrobu disbiozes gadījumā joprojām nav skaidras. 

Un vēl kāds aspekts par mikrobiomu. To ļoti ietekmē antibiotikas, tādēļ antibiotiku lietošana ir ārsta zināšanu kvintesence, nevis zāļu skapīša sastāvs. Un otrs – pesticīdu lietošana lauksaimniecībā rada vislielāko antimikrobiālo rezistenci, jo patiesībā pesticīdi ir tādas pašas indes kā antibiotikas, tikai miljoniem reižu lielākās devās. Pasaules antibakteriālās rezistences un globālā vides mikrobioma izmaiņas vislielākā mērā radījusi nepamatota, pārspīlēta pesticīdu, herbicīdu, fungicīdu lietošana. Cilvēka mikrobiomi apmainās ar vides mikrobiomu (ūdens, augsnes un pārtikas), bet vides mikrobiomu ļoti ietekmē un maina klimata pārmaiņas. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās augsnes mikrobiomos, kas ir būtiski svarīgi augu, dzīvnieku un cilvēku veselībai, ļauj izplatīties pret antibiotikām rezisteniem gēniem. 

Un vēl dažas atziņas par vides mikrobiomu. 

Pastāvīga saskare ar vides mikrobiomu, jo īpaši agrīnā dzīves posmā, sagatavo bērna imūnsistēmu, ieviešot saimniekam labvēlīgos un patogēnos taksonus un dažādus gēnus. Klimata pārmaiņu dēļ saldūdens mikrobiomos palielinās toksisko cianobaktēriju izplatība, kas nopietni ietekmē cilvēka zarnu mikrobiomu, lietojot piesārņotu ūdeni (parasti – peldoties ezeros un dīķos). 

Vides mikrobioma izmaiņām mēdz būt kaskādes ietekme uz zarnu mikrobiomu. Klimata pārmaiņu, augstākas temperatūras un nokrišņu daudzuma dēļ var palielināties zarnu patogēnu un cilvēku infekciju skaits.

Lielāka zarnu patogēnu izplatība vides mikrobiomos var pārveidot zarnu mikrobiotu, temperatūras paaugstināšanās paaugstina ne tikai E.coli izraisīts enterīta, bet arī kampilobakteriozes un šigelozes saslimstību. 

Ūdenī sastopamo patogēnu, kuru starpsaimnieki ir zooplanktons, daudzums var palielināties siltākos periodos ar lielu nokrišņu daudzumu, tāpēc caurejas slimību izplatība mēdz palielināties ekstremālu klimatisko apstākļu laikā.

Trešā daļa: globālās klimata pārmaiņas, ķīmiskais piesārņojums un cilvēka mikrobioms

Būtiskais arguments – kāpēc mums ir nepieciešams ievērot klimata kontroli, kāpēc ievērot Parīzes nolīgumu –, ir rūpes par mūsu mikrobiomu. Globālās klimata pārmaiņas, ko galvenokārt izraisa cilvēka darbības izraisītā ogļskābās gāzes un citu siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas palielināšanās atmosfērā, paaugstina temperatūru un būtiski maina lielāko daļu ekosistēmu uz Zemes.

Globālās klimata pārmaiņas izraisa sugu izmiršanu un bioloģiskās daudzveidības mazināšanos, ekosistēmu funkcionēšanas un noturības samazināšanos, ietekmē visus dzīvības aspektus uz Zemes, tostarp cilvēka veselību. Zarnu mikrobiota ir svarīgs cilvēka fizisko un garīgo veselību noteicošs faktors, mainīgais klimats ietekmē zarnu mikrobiotu, mainoties pārtikas daudzumam un kvalitātei, bet vēl vairāk ietekmē vides mikrobiomu. Klimata pārmaiņas un globālā industrializācija roku rokā virza pārtikas piedāvājuma mainību, izmaiņas augu un dzīvnieku izcelmes uztura elementārajā un makromolekulārajā sastāvā, kā arī veicina zarnu patogēnu izplatīšanos. Temperatūra arī tieši ietekmē cilvēka zarnu fizioloģiju un var nevēlami mainīt zarnu mikrobiotu.

Klimata pārmaiņas negatīvi ietekmē arī cilvēka veselību dažādos veidos, sākot ar tiešu ietekmi ne tikai uz zarnu, bet arī sirds-asinsvadu un elpošanas sistēmas fizioloģiju un beidzot ar izmaiņām vidē, bet īpaši – pārtikas un ūdens apgādē. Šī klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību ir labi dokumentēta un tiek plaši pētīta.

Tad nu atgriezīsimies pie jautājuma par to, kā zarnu mikrobiomu ietekmē un veido daudzi dažādi faktori, kurus savukārt būtiski ietekmē klimata pārmaiņas, piemēram, uzturs (gan pārtikas pieejamība, gan uztura kvalitāte), gan vides mikrobioms un saimnieka fizioloģija. Bet ja jau klimata pārmaiņas var ietekmēt zarnu mikrobioma sastāvu, daudzveidību un funkcijas, tad tās pakārtoti ietekmē fizisko veselību, hronisku slimību izplatību, imunitāti un garīgo veselību.

Pasaules Veselības organizācijas iniciatīva “Viena veselība” lielā mērā balstās uz to, ka klimata pārmaiņas var ietekmēt cilvēka veselību, mainot zarnu mikrobiotu gan tiešos, gan netiešos veidos. Vides mikrobioma (piemēram, ūdens, augsnes vai pārtikas) izmaiņas sev līdzi nes zarnu patogēnus, kas var pārveidot zarnu mikrobiomu, un radīt tiešas izmaiņas cilvēka fizioloģijā. 

Globālās klimata pārmaiņas ir saistītas ar augstāku temperatūru un biežākām ekstremālām parādībām, piemēram, sausumu, plūdiem, karstuma viļņiem, ugunsgrēkiem, vētrām, kas var izraisīt ievērojamus traucējumus lauksaimniecībā, samazinot pārtikas pieejamību. Valstīs, kurās ir liels naturālās un vietējās lauksaimniecības īpatsvars, klimata izmaiņas un dabas daudzveidības mazināšanās palielina bada gadījumu skaitu, pārtikas nedrošību un galveno pārtikas produktu trūkumu, vienlaikus samazinot uztura daudzveidību. 

Augstas temperatūras, ekstrēmi klimatiskie apstākļi var ievērojami samazināt ražas un dažkārt pilnībā iznīcināt atsevišķu kultūraugu krājumus. Ražas trūkums un iedzīvotāju atkarības no šīs ražas var palielināt bada vai nepietiekama uztura gadījumu skaitu, kam ir būtiska ietekme uz cilvēka veselību, tostarp uz zarnu mikrobiomu. Bads var palielināt zarnu caurlaidību, kam seko izmaiņas lūmenā un zarnu patogēnu kolonizācijas un augšanas stimulēšana. Pārtikas trūkuma un bada ietekme var būt īpaši smaga bērniem valstīs ar zemiem ienākumiem, jo nepietiekams uzturs izmaina zarnu mikrobioma sastāvu (piemēram, palielinās tādu baktēriju kā Enterobacteriaceae proporcija). 

Disbiotiski stāvokļi zarnās, kas ir saistīti ar mikrobu daudzveidības samazināšanos, labvēlīgo mikrobu un funkciju mazu daudzumu vai zudumu un patogēno taksonu skaita palielināšanos var būt stabili, kas nozīmē, ka pat turpmāka uzturvielu daudzuma palielināšanās ne vienmēr atgriež mikrobiotu atpakaļ veselīgā stāvoklī.

Atsevišķām kopienām (hadza, janomami un vaorani) ir paaugstināts klimata pārmaiņu radītais risks unikāla uztura dēļ. Šīs mednieku un vācēju kultūras, kurās ir unikāli mikrobu taksoni ar retiem metabolisma ceļiem, ir īpaši jutīgas pret klimata pārmaiņu ietekmi uz uzturu, jo tās iegūst pārtiku uz vietas. 

Klimata pārmaiņas globāli mazina jūras produktu pieejamību, jo īpaši tropu un subtropu reģionos, kas aptver daudzas mazāk attīstītas un vidēji attīstītas valstis, kuras lielā mērā ir atkarīgas no zivsaimniecības. Nopietnu zvejas apjomu kritumu rada okeāna piesārņojums. Zivsaimniecība kļūst mazāk uzticams uztura ieguves veids, jo rodas periodi, kad zivju trūkst, un nozveja ir ļoti mainīga. Okeāna paskābināšanās, ko izraisa ogļskābās gāzes pieaugums gan gaisā, gan ūdenī, samazina gliemeņu un vēžveidīgo produkciju, jo skābie apstākļi traucē čaulu veidošanai.

Siltāki ūdeņi samazina uzturvērtībai svarīgu polinepiesātināto taukskābju, tostarp omega-3 taukskābju, koncentrāciju jūras barības ķēdēs.

Zivju ar augstu omega-3 taukskābju koncentrāciju patēriņš labvēlīgi ietekmē cilvēka zarnu mikrobiotu, uztur zarnu sieniņu integritāti un modulē saimnieka imunitāti.

Omega-3 taukskābju trūkums jūras produktos var palielināt disbiozes iespējamību. 

Vēl kāda okeāna uzturlīdzekļu problēma, ko saistam ar ķīmisko piesārņojumu un klimata izmaiņām ir palielināta metildzīvsudraba koncentrācija zivīs. Paaugstinoties temperatūrai zivis var ātrāk peldēt, tāpēc palielinās barības uzņemšana un bioakumulācija augstākajās barības ķēdēs. Paaugstināta metildzīvsudraba koncentrācija zivīs, tās apēdot, var negatīvi ietekmēt cilvēka zarnu mikrobiotu, atšķirīgi stimulējot zarnu mikrobu taksonus un samazinot mikrobiotas daudzveidību. 

Pieaugošā ogļskābās gāzes koncentrācija gaisā un paaugstinātā temperatūra bieži samazina augu, piemēram, kultūraugu uzturvērtību. Šī pazemināšanās notiek, pazeminot barības vielu koncentrāciju un palielinot oglekļa un slāpekļa attiecību, kas padara pārtiku sliktāk sagremojamu. 

Augstāka ogļskābās gāzes koncentrācija samazina dzelzs, cinka un olbaltumvielu koncentrāciju kviešos, rīsos, kukurūzā un citos kultūraugos.

Vairāku stresa faktoru (piemēram, augstas temperatūras un sausuma) kombinēta ietekme izraisa olbaltumvielu, mikrouzturvielu un makrouzturvielu satura samazināšanos pārtikas augos.

Tā sauktais slēptais bads var rasties, ja pārtikā ir maz svarīgāko uzturvielu, tāpēc pat pietiekams uzņemto pārtikas produktu vai kaloriju daudzums rada uzturvielu deficītu.

Tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņas palielinās slēptā bada līmeni par 10%, jo samazinās uzturā esošo uzturvielu biopieejamība.

Gaisa temperatūra virs 30°C samazina galveno antioksidantu, piemēram, polifenolu, daudzumu cilvēku un mājlopu uzturā lietotajos augos.

Klimata pārmaiņas var palielināt smago metālu klātbūtni kultūraugos. Piemēram, augstāka temperatūra var gandrīz divas reizes palielināt arsēna adsorbciju rīsos un samazināt rīsu ražu. Arsēns var pārveidot zarnu mikrobiotu, samazinot daudzveidību un mainot galveno taksonu daudzumu. Lielāks ar arsēnu un citiem smagajiem metāliem piesārņota ūdens patēriņš palielina zarnu disbiozi, jo īpaši bernībā.

Karstuma stress negatīvi ietekmē gaļas un piena lopus, samazinot ražību un uzturvērtību. 

Mājputniem karstuma stress palielina stresa hormonu koncentrāciju, izraisot tauku uzkrāšanos un olbaltumvielu degradāciju.

Tradicionālo pārtikas produktu trūkums parasti izraisa paātrinātu pāreju uz īpaši apstrādātu pārtiku. Mainīga klimata un lauksaimniecības prakses dēļ var mainīties dažādu uztura kategoriju (gaļas, piena un augu) proporcijas un kopējā uztura daudzveidība.  

Paredzamās pārtikas uzturvērtības izmaiņas klimata pārmaiņu dēļ maina zarnu mikrobiotas sastāvu un daudzveidību. 

Olbaltumvielu, ogļhidrātu un lipīdu proporcijas modulē mikrobiotas sastāvu. Augsta tauku un zema olbaltumvielu koncentrācija mazina Bacteroidetes klātbūtni, palielina Firmicutes klātbūtni, palielina zarnu caurlaidību un iekaisumu, kas savukārt var izraisīt hroniskas slimības.

Pat nelielas izmaiņas barības vielu un vitamīnu absolūtajās koncentrācijās vai to attiecībās var mainīt dažādu mikrobu taksonu līdzsvaru zarnās, potenciāli novirzot zarnu mikrobu sabiedrību alternatīvā disbiotiskā stāvoklī.

Diēta ar zemu slāpekļa saturu samazina Lactobacilli, toties palielina Escherichia coli daudzumu un palielina zarnu caurlaidību.

Cinka trūkums bērniem palielina zarnu iekaisumu un vairāku mikrobu taksonu, tostarp Coprobacter, Acetivibrio, Paraprevotella un Clostridium XI, daudzumu. Cinka trūkums var arī pastiprināt arsēna toksisko ietekmi uz zarnu mikrobiotu. 

Klimata izmaiņas mums tomēr arvien vairāk saistās ar sausumu, pārtuksnešošanos Āzijā un Āfrikā. Sausuma dēļ var palielināties piesārņota ūdens patēriņš, kas izraisa lielāku zarnu patogēnu slodzi un zarnu mikrobiotas pārbūvi. Biežāka saskare ar zarnu patogēniem mēdz novest pie lielākas zarnu mikrobiotas pārstrukturēšanas un disbiotisku stāvokļu izplatības. 

Veselām zarnām ir ļoti daudzveidīga un savstarpēji atkarīga mikrobiota, aizsargājošs gļotu slānis, zema zarnu epitēlija caurlaidība. Pārmērīga apkārtējās vides temperatūra palielina saimnieka stresa hormonu izdalīšanos, kas izjauc aizsargājošo gļotu slāni un palielina epitēlija caurlaidību, ļaujot toksīniem un patogēniem iekļūt saimnieka audos. 

Karstuma viļņu laikā palielinās zarnu iekaisuma slimību uzliesmojumu un gastroenterīta sastopamība. Augsta apkārtējās vides temperatūra ir saistīta ar palielinātu ūdens patēriņu, kas var saturēt zarnu patogēnus vai citus toksīnus producējošus mikrobus, un tādējādi izraisīt lielāku patogēnu slodzi un toksīnu slogu, kas var izraisīt saslimšanu un zarnu disbiozi.

Klimata pārmaiņu izraisītās apstākļu izmaiņas zarnās var ietekmēt zarnu mikrobu evolūcijas trajektorijas, kas savukārt var radīt kaskādveida ietekmi uz kopējo mikrobiotas sastāvu, funkcijām un turpmāko evolūciju. 

Mikronutrientu, vitamīnu un antioksidantu trūkums, ko izraisa nekvalitatīvs uzturs, var samazināt imūnsistēmas funkciju, palielinot uzņēmību pret zarnu un citiem patogēniem.

Patogēni pēc tam var vēl vairāk nomākt imūnsistēmas funkciju. 

Stāsts par mikrobioma ietekmi uz cilvēka fizioloģiju ir tik pat saistošs un interesants kā stāsts par klimata izmaiņu un ķīmiskā piesārņojuma ietekmi uz cilvēka mikrobiomu. Šo stāstu var pastāstīt grāmatas formātā, bet grūti visu pateikt īsi. 

Secinājums tiem, kas rakstu izlasījuši līdz galam – cilvēces pienākums ir pretoties klimata pārmaiņām, mums nav tiesību pieļaut zemeslodes uzkaršanu. Parīzes klimata nolīgums ir svarīgs lai aizsargātu cilvēka organismu un mikrobiomu; mikrobioms klimata krīzes gadījumā cieš, un īpaši cieš zarnu-smadzeņu ass, radot problēmas cilvēka garīgajai veselībai. Tas bija mans mēģinājums skaidrot Donalda Trampa nesaprotamo vēlmi izraut ASV no Parīzes klimata nolīguma. 

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!