Kodolatkritumiem ir pussabrukšanas periods, savukārt vēja turbīnu plastmasa dabā dzīvo mūžīgi, vērš uzmanību zviedru izdevums Dagens industri .
Daudz runājam par kodolenerģijas riskiem, savukārt citu enerģijas veidu ilgtermiņa negatīvā ietekme tiek novērtēta par zemu, brīdina izdevums.
Forsmarkā tiek būvēta Zviedrijas kodolreaktoru izlietotās kodoldegvielas glabātava. Zviedrijas izlietotās kodoldegvielas apsaimniekošanas uzņēmums SKB savu pieteikumu iesniedza 2011. gadā. Tam bija nepieciešami daudzi papildinājumi, konsultācijas, tostarp uzklausīts arī iedzīvotāju viedoklis.
“Mēs nesaprotam, kas ir radioaktīvā sabrukšana, skaidrs, ka tas ir risks, bet tas diemžēl nav līdzsvarots ar tiem riskiem, kas izriet no citiem enerģijas veidiem,”
raksta izdevums.
Rakstā atzīts, ka laikus netika pietiekami novērtēts fosilā kurināmā radītais risks videi, kā rezultātā radušās postošas CO2 emisijas. “Mēs esam par zemu novērtējuši vides apdraudējumu, ko rada fosilais kurināmais, kā rezultātā rodas postošas CO2 emisijas. Mēs esam par zemu novērtējuši drošības risku, kad autokrātiski režīmi ir kļuvuši par mūsu energoapgādes vārtziņiem,” norāda izdevums.
Vēja turbīnu propelleriem ir plastmasas kompozītmateriāli, un zinātnieki ceļ trauksmi, ka liels daudzums mikroplastmasas tagad izplatās okeānos un organismos, tie ietekmē hormonus, un pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka tie samazina auglību un spermas ražošanu. Saules baterijas satur smagos metālus, piemēram, svinu un kadmiju, kas rada vēža un neiroloģisku problēmu risku.
“Mikroplastmasu un smagos metālus atstājam pēcnācējiem. Uz visiem laikiem,”
uzsvērts rakstā.
Riski, kas ir tepat blakus, tiek novērtēti par zemu, savukārt attiecīgie kodolenerģijas riski tiek skatīti atsevišķi un uzskatīti par īpaši bīstamiem. Līdz ar to, kodolenerģijas unikālā jaudas paredzamība tiek zaudēta, kad debatētāji svārstās starp runām par enerģijas ieguves veidiem un iegūtajiem apjomiem, secina izdevums.
Avots: Dagens industri
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!