“The Atlantic”: Ja zaudēs Ukraina, zaudēs arī Tramps

Ja tuvākajā laikā ASV nepiešķirs ievērojamu palīdzības paketi Ukrainai, valsts varētu zaudēt karu nākamo 12–18 mēnešu laikā. Politikas analītiķis Roberts Kagans, kurš specializējas ASV ārpolitikā un starptautiskajās attiecībās, savā jaunākajā rakstā “The Atlantic” norāda, ka tas nebūs tikai teritoriju zaudējums, bet gan pilnīga Ukrainas sakāve, kas nozīmētu neatkarības iznīcināšanu un Krievijas pilnīgu kontroli. Šāda attīstība, pēc Kagana teiktā, ne tikai apdraudētu Ukrainu, bet arī smagi ietekmētu ASV globālo ietekmi un Donalda Trampa prezidentūras panākumus.

Donalds Tramps, kurš savas kampaņas laikā solīja ātri atrisināt konfliktu Ukrainā, tagad saskaras ar skarbo realitāti – Krievijas diktators Vladimirs Putins neizrāda nekādu interesi par kompromisiem, kas ļautu Ukrainai saglabāt suverenitāti. Putins šo karu uztver kā iespēju graut ASV un Rietumu alianses autoritāti globālā mērogā.

Putina mērķis: pilnīga Ukrainas iznīcināšana

Putins kopš kara sākuma 2022. gada februārī ir saglabājis nemainīgu mērķi – pilnīgu Ukrainas okupāciju. Viņa sākotnējais plāns bija ātri gāzt valdību Kijivā un izveidot Krievijai lojālu režīmu. Lai gan šis plāns izgāzās, Putins joprojām vēlas panākt Ukrainas politiskās un militārās neatkarības izbeigšanu.

Krievijas izvirzītie “sarunu nosacījumi” nekad nav mainījušies – valdības maiņa Kijivā uz prokrievisku režīmu, Ukrainas militarizācijas izbeigšana, pilnīga tās “neitralitāte” un saikņu saraušana ar NATO un ES. Putins vēlas ne tikai kontrolēt Ukrainu, bet arī izdzēst tās nacionālo identitāti, ko viņš raksturo kā “draudu” Krievijas vēsturiskajām interesēm.

Kopš kara sākuma Krievijas okupētajās teritorijās ir izveidota represiju sistēma, kuru cilvēktiesību organizācijas raksturo kā “gulagu”. Tur notiek sistemātiska Ukrainas iedzīvotāju spīdzināšana, masu izraidīšana un piespiedu rusifikācija. Piemēram, Ukrainas bērni tiek pārvietoti uz Krieviju vai okupētajām teritorijām, kur viņi tiek audzināti ar Krievijas patriotisko izglītības programmu.

Neraugoties uz Rietumu sankcijām un milzīgajiem zaudējumiem frontē, Krievijas ekonomika pielāgojas kara realitātei. 2023. un 2024. gadā Krievijas IKP pieauga vairāk nekā par 3%, pateicoties militārajiem tēriņiem un ekonomikas sovjetizācijai. Putins pārveido Krievijas ekonomiku, koncentrējoties uz militāro ražošanu, kontrolējot cenas un atsavinot privātos aktīvus.

Krievijas aizsardzības izdevumi 2025. gadā varētu sasniegt 40% no valsts budžeta. Putins uzskata, ka Krievija spēs izturēt ekonomiskās grūtības ilgāk nekā Ukraina. Viņš paļaujas uz Krievijas tautas vēsturisko izturību, kas balstās uz patriotismu un represijām.

Ukraina, savukārt, saskaras ar smagiem izaicinājumiem. Valstij ir akūts cilvēkresursu un aprīkojuma trūkums, un Krievija turpina palielināt savu karavīru skaitu frontē, arī izmantojot ārvalstu kaujiniekus. Ukrainas aizsardzības līnijas ir kļuvušas trauslas, un, ja tās tiks pārrautas, Krievijas spēki varētu virzīties uz Kijivu.

Ukrainas izredzes lielā mērā ir atkarīgas no ASV un Rietumu militārā atbalsta. Taču neskaidrība par turpmāko ASV palīdzību ietekmē Ukrainas morāli. Ja tuvākajos mēnešos netiks apstiprināta jauna palīdzības pakete, Ukrainas spējas pretoties var sabrukt.

Trampa izvēles un to globālās sekas

Trampa solījumi ātri atrisināt karu Ukrainā balstījās uz pieņēmumu, ka Putins būtu gatavs pieņemt kompromisu, kas ļautu Ukrainai saglabāt daļēju neatkarību. Tomēr Putina nostāja, kā to norāda Roberts Kagans, liecina par pretējo – viņš uzskata, ka uzvara ir sasniedzama, un nav ieinteresēts kompromisā. Šī situācija Trampu nostāda pozīcijā, kurā viņam jāizvēlas starp divām iespējām – atjaunot ASV atbalstu Ukrainai vai pieņemt katastrofālu sakāvi, kas radītu arī globālas sekas.

1. ASV globālās ietekmes vājināšanās

Krievijas uzvara Ukrainā demonstrētu Rietumu, it īpaši ASV, nespēju aizstāvēt savus sabiedrotos un demokrātiskās vērtības. Tā varētu graut uzticību ASV starptautiskajā arēnā, īpaši starp Eiropas un Āzijas sabiedrotajiem, kas paļaujas uz ASV drošības garantijām. Šāda vājināšanās varētu iedrošināt citus autoritāros režīmus, piemēram, Ķīnu, Ziemeļkoreju vai Irānu, uzdrīkstēties pārkāpt starptautiskās normas, zinot, ka Rietumu atbilde būs nepietiekama.

2. Transatlantiskās alianses sašķelšanās

Trampa lēmums samazināt palīdzību Ukrainai varētu radīt plaisas starp ASV un Eiropas sabiedrotajiem, kuriem Ukrainas drošība ir tieši saistīta ar viņu pašu stabilitāti. Eiropas valstis varētu sākt vairāk investēt autonomā drošībā, tādējādi mazinot NATO nozīmi un veicinot ASV un Eiropas stratēģiskās sadarbības sabrukumu.

3. Ķīnas un Krievijas pieaugošā alianse

Krievijas panākumi Ukrainā varētu nostiprināt tās aliansi ar Ķīnu. Ķīna, kas jau atbalsta Krieviju ar ekonomisko un tehnoloģisko sadarbību, varētu kļūt vēl drosmīgāka, īpaši attiecībā uz Taivānu. Šāda veida partnerība varētu izaicināt ASV hegemoniju un radīt jaunu, autoritāru aliansi, kas būtu pretrunā demokrātisko valstu interesēm.

4. Rietumu demokrātiju reputācijas zaudējums

ASV nespēja aizstāvēt Ukrainu būtu trieciens demokrātijas prestižam globālā līmenī. Daudzās jaunattīstības valstīs tas varētu pastiprināt autoritāru līderu pozīcijas un vājināt to sabiedrību ticību demokrātiskajām vērtībām kā stabilitātes un attīstības garantam.

5. Enerģētikas un ekonomiskās sekas

Ukrainas zaudējums Krievijai destabilizētu enerģētikas tirgus un Eiropas ekonomiku, palielinot tās atkarību no autoritāru režīmu energoresursiem. Tas varētu vēl vairāk vājināt rietumvalstu ekonomikas, kamēr Krievija nostiprinātu savu ietekmi enerģijas tirgū.

Tramps ir izveidojis savu tēlu kā “stingru līderi”, kurš spēj efektīvi risināt starptautiskās krīzes, taču Ukrainas sakāve viņa prezidentūras laikā varētu nopietni graut šo tēlu gan ASV iekšpolitikā, gan starptautiski.

Ja Trampa lēmumi pieļaus Ukrainas krišanu, demokrātu un republikāņu opozīcija varētu izmantot šo neveiksmi, lai mazinātu viņa ietekmi Kongresā. Viņa piekritēji varētu sākt šaubīties par viņa spējām vadīt ASV starptautiskās krīzes apstākļos.

Vēsturiski ASV prezidentiem, kuri piedzīvojuši stratēģiskus zaudējumus, ir bijušas grūtības saglabāt savu reputāciju. Piemēram, Džimija Kārtera vājumus starptautiskajā politikā pastiprināja Afganistānas konflikts, un viņa prezidentūras mantojums joprojām tiek vērtēts skeptiski. Trampam, kurš veido savu tēlu uz spēka un pārliecības bāzes, šāds zaudējums varētu būt īpaši postošs.

Trampa priekšā ir iespēja mainīt šos aprēķinus, ja viņš pieņems stratēģiskus lēmumus, kas nodrošinās Ukrainai nepieciešamo militāro un ekonomisko palīdzību. Tikai skaidra ASV apņēmība turpināt atbalstu Ukrainai varētu piespiest Putinu apsvērt kompromisu. Taču laiks ir ierobežots – jebkāda vilcināšanās dod priekšrocības Krievijai un apdraud Rietumu globālo kārtību.

Trampa lēmumi tuvākajos mēnešos izšķirs ne tikai Ukrainas likteni, bet arī starptautiskās sistēmas stabilitāti un ASV kā pasaules līdera statusu. Šī nav tikai Ukrainas cīņa – tā ir arī cīņa par Rietumu nākotni.

Avots: Sargs.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!