NILS SAKSS KONSTANTINOVS*
Šajā nedēļā diemžēl atkal vairāk dzirdam par pašnāvībām.
Tas ir traģiskākais iedomājamais notikums, īpaši ģimenēm. Tādēļ šeit dažas svarīgas lietas, ko būtu derīgi zināt pusaudžu vecākiem.
Domā bieži, dara reti.
Pusaudžu vecumā runas un domas par pašnāvību ir ļoti izplatītas. Tās ir vienas no visbiežākajām pusaudžu grūtībām. Reizēm daļa no šiem pusaudžiem mēģinās sev nodarīt pāri graizoties vai darot sev sāpes. Taču reāli pašnāvības gadījumi, lai arī neizsakāmi traģiski, tomēr notiek ārkārtīgi reti – pašnāvības domas, depresivitāti, paškaitējumu piedzīvo tūkstošiem pusaudžu, tikmēr viņu pašnāvību skaits gadā ir ap trim.
Pat ja jūsu pusaudzis runā par pašnāvību vai ir izteicis vēlmi to izdarīt, absolūtā vairumā gadījumu viņš tiks tam pāri un jūs varat viņam palīdzēt.
Diemžēl – kurš no šiem tūkstošiem riska pusaudžu patiešām mēģinās sevi nogalināt, nav iespējams paredzēt nevienam speciālistam pasaulē. Pat pusaudži ar milzīgām problēmām un izteiktiem pašnāvības draudiem visbiežāk sevi nenogalinās. Un otrādi – reizēm to izdarīs pusaudzis, kura problēmas, šķietami, nav tik manāmas.
Ja jūsu pusaudzis pieder riska grupai, svarīgi saprast tieši viņa personību un motivāciju. Pusaudžus ar augstāko pašnāvības risku var iedalīt trīs dažādās grupās:
Dramatiskie.
Lielākā un augstākā riska grupa (biežāk meitenes). Pusaudži, kuriem raksturīgas dramatiskas un problemātiskas attiecības ar citiem, krasas garastāvokļa svārstības un tendence uz “pašnāvības žestiem” – paškaitējumu, graizīšanos un draudiem izdarīt pašnāvību. Šādiem pusaudžiem var būt pat desmitiem pašnāvības mēģinājumu. Diemžēl reizēm viņi aiziet bojā netīši – piemēram, nepareizi aprēķinot medikamentu devu.
Impulsīvie.
Biežāk zēni. Rīkojas neaprēķināmi un raksturīga arī cita riskanta uzvedība – piemēram, ekstrēmas nodarbes, klaiņošana vai “aiztusēšanās”, dažādu vielu lietošana. Var izdarīt pašnāvību mirkļa iespaidā – parasti tas notiek īsi pēc strīda ar vecākiem vai šķiršanās no romantiskām attiecībām.
Apdraudētie.
Gan zēni, gan meitenes. Pašnāvību apdomā vai mēģina izdarīt kā risinājumu problēmai, no kuras neredz izeju. Raksturīgs piemērs būtu pusaugu zēns, kurš interneta krāpniekiem izsūtījis savu kailfoto un piedzīvo draudus, ka tie tiks nosūtīti viņa vecākiem un skolasbiedriem, ja vien viņš nesamaksās lielu izpirkuma maksu. Pusaudzis no kauna un šausmām vairs neredz citu labāku risinājumu, kā sevi nogalināt.
Katram no šiem pusaudžu profiliem nepieciešama sava pieeja un palīdzība. Taču ir dažas lietas, kuras palīdzēs visiem kopīgi:
Atklāti pārrunājiet. Nav nekādas vajadzības izvaicāt katru pusaudzi par šo tēmu, lai neradītu liekas idejas. Bet ja jūsu bērns piedzīvo grūtības, izrunājiet arī viņa domas par pašnāvību. Vienojieties par skaidru rīcību. Ko viņš darīs, ja šīs domas kļūs spēcīgas? Kam zvanīs? Ko darīsiet jūs? Un arī – kas ir viņa iemesli to nedarīt (visbiežāk pusaudžiem tā ir ģimene, draugi, mājdzīvnieki, bailes no sāpēm, cerība gūt svarīgas pieredzes un attiecības nākotnē).
Samaziniet iespējas. Ja jūsu pusaudzis ir riska grupā, pēc iespējas samaziniet viņa piekļuvi lietām, ar kurām pusaudži mēģina sev kaitēt. Latvijā tie visbiežāk ir gan recepšu, gan bezrecepšu medikamenti.
Neradiet papildus riskus. Reizēm, mēģinot palīdzēt, mēs nejauši varam problēmu tikai palielināt. Tā, piemēram, nereti pusaudžiem, kas sākuši domāt par pašnāvību, izraksta dažādus psihotropos medikamentus. Taču zinātniski nav pierādīta neviena medikamenta efektivitāte bērnu pašnāvības novēršanai. Vēl vairāk – daži no tiem, īpaši antidepresanti, ne tikai nesamazina, bet var palielināt pusaudža pašnāvības iespēju. Tāpat arī jāatceras, ka antidepresanti raisa nopietnu pieradumu lielai daļai lietotāju un to iedarbība uz pusaudžu smadzenēm ilgtermiņā nav zināma. Tas var traucēt, nevis palīdzēt, pusaudzim risināt savas grūtības.
Reizēm noteikti var būt noderīgi aprunāties ar kādu speciālistu, kurš labi pārzina pusaudža vecumposma problēmas. Tas var būt, piemēram, pusaudžu psihoterapeits vai skolas psihologs. Taču jāpatur prātā, ka nekur pasaulē nav nevienas efektīvas tabletes vai īpašas terapijas tieši pusaudžu pašnāvību novēršanai. Toties jebkādu risku visvairāk palīdzēs novērst vienkāršākās lietas: siltums, tuvas attiecības un skaidrs plāns, kā pusaudzis var risināt radušās problēmas.
Un tajā mēs katrs varam sniegt viņiem kādu atbalstu.
*) Nils Sakss Konstantinovs ir Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra adītājs. Viņš ieguvis maģistra grādu klīniskajā psiholoģijā Lielbritānijā (Mančestrā), specializējies bērnu un pusaudžu psihoterapijā, studējis arī reliģijpētniecību, iegūstot maģistra grādu teoloģijā Latvijas Universitātē. Ir daudzu publikāciju un vairāku prozas grāmatu autors. Piektdienās Youtube var klausīties Nila un Jurģa Liepnieka sarunas par nedēļas aktualitātēm.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!