Domājot par mūsu drošību Trampa otrās administrācijas laikā, svarīgākais būtu koncentrēties uz savām pašaizsardzības spējām

JĀNIS GARISONS

Turpinot iesāktās pārdomas par Donalda Trampa iespējamo prezidentūru, skaidrs, ka lielākā ietekme Latvijas gadījumā būs uz drošības politiku. Nedomāju, ka šai sakarā mums būtu jākrīt galējībās, taču Trampa politiku ietekmēs vairāki konceptuāli vai pat ideoloģiski uzstādījumi, un galvenais tas, ko mēs kā ASV sabiedrotie būsim gatavi darīt paši savā labā, gan sniedzot atbalstu ASV.

Par vairākiem ASV politikas pamatprincipiem jau rakstīju iepriekš, tādēļ neatkārtošos. Trampa administrācija slieksies uz zināmu izolacionisma politiku, taču atšķirībā no iepriekšējiem periodiem (pirms Pirmā un Otrā pasaules kariem), kad ASV dominēja šīs tendences, ASV nebija lielvara, no kuras būtu atkarīga ne tikai starptautiskā drošība, bet arī starptautiskā ekonomika. Tādēļ pilnīgs izolacionisms pašlaik nav iespējams, jo tas sadursies ar ASV ekonomiskām interesēm.

Ja ASV atsakās būt par drošības garantētāju daudzos pasaules reģionos, ekonomiskās saites ātri vien sāks mainīties, jo valstis meklēs aizstājējus. Tādēļ uzdrošināšos apgalvot, ka ASV būs jāiesaistās starptautisko problēmu risināšanā, lai nodrošinātu savu statusu un ekonomiskās intereses. Taču šī iesaiste būs balstīta uz tradicionālo reālpolitikas principiem, kas balstās uz tīrām valstu interesēm, nevis uz vērtībām vai ideāliem. Vienkāršiem vārdiem sakot, jebkurā situācijā reālpolitiķis jautās, kāds labums man no tā? ASV atbalsts vai iesaistei Eiropas drošībā būs balstīta uz to, kāds no tā būs labums ASV industrijai, kāds labums ASV galvenajām drošības interesēm. Mēs esam dzirdējuši, ko Tramps domā par NATO, bet aizsardzības sekretāra amatam nominētais Pīts Hegsets savā grāmatā raksta: “Eiropas aizsardzība nav mūsu problēma; bijām tur, izdarījām, divreiz. NATO ir relikts, tas jāizmet metāllūžņos un jāpārtaisa, lai brīvību varētu patiesi aizstāvēt”.

Trampa administrācijas drošības intereses ir pietiekoši skaidras. Tā kā savu galveno draudu redz Ķīnu, tādēļ viss ASV uzsvars būs vērsts uz gatavošanos iespējamam karam ar Ķīnu par dominēšanu Klusā okeāna reģionā. Tramps visdrīzāk īstenos ļoti stingru politiku pret Ķīnu, ar kuru gan liela daļa ES valstis mēģina flirtēt, lai iegūtu īslaicīgos ekonomiskos labumus. Šī situācija var radīt nesaskaņas ar ASV un var mazināt ASV vēlmi iesaistīties Eiropas aizsardzībā.

Papildus viennozīmīgi var jau tagad teikt, ka Trampa administrācijai prioritāte būs Izraēla un tās drošības nodrošināšana. Jau pirmajā savā prezidentūras laikā Tramps ieņēma ļoti stingru pozīciju un patiesībā spēja atrisināt daudzus sasāpējušus Tuvo austrumu drošības jautājumus. Jaunās Trampa administrācijas pārstāvji ieņem ļoti cietu pro-Izraēlas nostāju. Bez Trampa znota Kušnera, kurš lielā mērā arī nodrošināja iepriekšējo veiksmīgo Izraēlas politiku, jāmin arī tas pats aizsardzības sekretāra amatam nominētais Pīts Hegsets, kurš raksta, ka “Ja jūs mīlat Ameriku, jums jāmīl arī Izraēla”.

Tādēļ, ja mēs nopietni domājam par Amerikas atbalsta nodrošināšanu, mums ir stipri jāpiedomā pie aizsāktās koķetēšanas ar Izraēlai nedraudzīgiem spēkiem izbeigšanu.

Vēl viens būtisks aspekts, kas mums noteikti jāņem vērā, ir iespējamā jaunās administrācijas attieksme pret starptautiskajām institūcijām kā ANO, Starptautisko krimināltiesu un starptautiskām normām. Jau pirmajā Trampa prezidentūras laikā šīs organizācijas nebija cieņā. Taču, ņemot vērā pēdējā laika to destruktīvo darbību un nostāšanos pret Izraēlas un arī pret Ukrainas pozīcijās, pieņemu, ka jaunā administrācija būs vēl kritiskāka. ASV politiķi jau tagad visskarbākajā veidā ir izteikušies par Starptautiskās krimināltiesas izsniegto orderi Izraēlas premjerministram. Tas tikai norāda, cik nopietni jaunā administrācija varētu vērtēt šādas darbības un ne tikai attiecīgi uz šo organizāciju, bet arī valstu, kas atbalstīs šāda lēmuma izpildi, puses. Tādēļ mums savā politikā būtu stipri jāpiedomā, vai ir jāriskē ar savām drošības interesēm un ASV atbalstu, laikā kad Krievijas tiešie draudi mums nekur nav pazuduši.

Tāpat nevajadzētu šaubīties, ka ASV, līdzīgi kā tas bija pirmajā Trampa prezidentūras laikā, uzstādīs stingrus nosacījumus, pie kādiem ASV spēki var iesaistīties, prasot no partneriem garantijas un atcelt ierobežojošos noteikumus. Tas pats Pīts Hegsets savā grāmatā skaidri pasaka, ka cīnoties pret ienaidniekiem, ASV nevar uzlikt sev ierobežojumus, kas pēc būtības sasaista rokas. Viņš ne tikai domā par Starptautisko krimināltiesu, bet pat par atteikšanos no Ženēvas konvencijām. Iespējams, ka ASV prasības nesniegsies līdz Ženēvas konvenciju atcelšanai, taču tādu aizliegumu kā kasešu munīcijas, pretkājnieku mīnu pielietošanas atcelšana būs kā priekšnoteikums ASV spēku iesaistei. Manuprāt, tas ir ļoti pašsaprotams, jo īpaši skatoties uz to, kā Krievija ved karu Ukrainā, mēs nevaram uzvarēt šādu ienaidnieku, karojot ar vienu roku sasietu aiz muguras. Žēl, ka mēs to paši neesam sapratuši un vēl pat esam paspējuši aizrunāties līdz tam, ka pretkājinieku mīnas lieto tikai necivilizētās valstis.

Trampa administrācijas uztverē Krievija ir nenozīmīga valsts gan ekonomiski un pat militāri (konvencionālo ieroču jomā). Draudus rada vienīgi Krievijas kodolieroči, taču no to pielietošanas ASV mēģinās izvairīsies, ja nav skartas eksistenciālas pašas ASV intereses. Šo situāciju ļoti labi apzinās Putins, kurš pastāvīgi sūta signālus par iespēju vienoties, sadalot interešu sfēras, gan veicinot ilūzijas par iespēju Krieviju pieslēgt vienā frontē pret Ķīnu. Tādēļ neko jaunu nepateikšu, ka labākais risinājums ir pašaizsardzības spējas un Eiropas valstu būtiska militāro spēju kāpināšana.

NATO pavisam nesen paziņoja, ka tai vajag, lai dalībvalstis sagatavo vēl 49 brigādes. Tas nozīmē, ka tāds papildus skaitlis ir vajadzīgs karam ar Krieviju. 49 brigādes prasa papildus apmēram 245 tūkstošus karavīru. Viena brigāde varētu maksāt no 1 miljarda (vieglie kājnieki) un līdz 2-3 miljardiem, ja tā ir smagā mehanizētā brigāde ar visiem atbalsta elementiem. Un tad, lai šo visu noekipētu vajag 1,200 tankus, 2,700 kājnieku kaujas mašīnas, pāri 3,000 bruņutransportieri (APCs), and 900 lielā kalibra, ko pie esošām jaudām varēs saražot ne ātrāk kā 5, bet visdrīzāk 10 gados. Pretgaisa sistēmu iztrūkums ir vēl lielāks un tas jāaudzē no 293 līdz 1467 vienībām.

Vienlaicīgi ir skaidrs, ka Amerika diez vai uzņemsies kaut ko no šī uz saviem pleciem, tas būtu jādara Eiropai, jo Krievija pašlaik ir Eiropas problēma. Taču visu šo mērķu sasniegšanai lielākais izaicinājums ir cilvēki – karavīri, un bez obligātā dienesta atgriešanas tādās valstīs kā Vācija, šāds pieaugums vispār diez vai iespējams. Domāju, ka tas būtu labākais žests, ko Eiropa var izdarīt savā un attiecību stiprināšanas ar ASV labā, vēl līdz Trampa inaugurācijai uzņemties sagatavot šīs papildus brigādes un par to paziņot publiski.

Tādēļ, domājot par mūsu pašu drošību gaidāmās otrās Trampa administrācijas laikā un par to, kā nodrošināt ASV atbalstu mums, manuprāt, svarīgākais būtu koncentrēties uz savām pašaizsardzības spējām, mēģināt pārliecināt Eiropas partnerus beidzot spert nozīmīgus soļi savu spēku palielināšanai.

Tāpat skaidrs, ka būs jāpārskata mūsu politika attiecībā uz tiem ierobežojumiem, ko paši esam uzlikuši sev laikā, kad neviens karu ar Krieviju neparedzēja. Atteikšanās no Otavas konvencijas, kas aizliedz pretkājinieku mīnu lietošanu, būtu jābūt prioritāšu augšgalā.

Un visbeidzot jābūt piesardzīgiem ar pārlieku lielu aizraušanos ar dažādām starptautiskām institūcijām, kas patiesu draudu priekšā ir bezspēcīgas un nekā mūs nepasargās no Krievijas, tāpat kā pārlieku liela koķetēšana ar Izraēlai naidīgiem spēkiem.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!