Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir atzinusi tiesību uz personisko brīvību pārkāpumu pret Latviju ierosinātajā lietā “Timofejevs pret Latviju”. Rezultātā Latvijai nāksies samaksāt 650 eiro, informē Ārlietu ministrijā.
2021.gadā iesniegtajā sūdzībā iesniedzējs apgalvoja, ka viņa Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantēto tiesību pārkāpumu radījis fakts, ka viņu uz divām stundām aizturēja un ievietoja pašvaldības policijas transportlīdzeklī, nenoformējot par to aizturēšanas protokolu.
Latvijas valdība argumentēja, ka iesniedzējs nav izsmēlis divus nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus – atbilstoši Administratīvā procesa likuma normām apstrīdējis pašvaldības policijas darbinieku faktisko rīcību un vērsies Satversmes tiesā.
Pievēršoties pirmajam tiesību aizsardzības līdzeklim, ECT norādīja, ka tā jau iepriekš nav atzinusi šo tiesību aizsardzības līdzekli par efektīvu attiecībā uz personu sūdzībām par iespējami prettiesisku aizturēšanu, turklāt valdības sniegtie nacionālo tiesu prakses piemēri attiecās uz situācijām, kad pašvaldības policijas darbinieku rīcība acīmredzami pārsniedza procesuālo darbību robežas.
Savukārt attiecībā uz valdības atsauci uz Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu ECT norādīja, ka nekas neliecina par to, ka šis tiesību aizsardzības līdzeklis būtu efektīvs situācijā, kad nacionālajā līmenī pārkāpums nav konstatēts pamatprocesa ietvaros.
Attiecībā uz valdības argumentu, ka iesniedzējam bija jāvēršas Satversmes tiesā, ECT atzina, ka izskatāmā lieta attiecas uz tiesību normu interpretāciju un piemērošanu, un tādēļ attiecīgais tiesību aizsardzības līdzeklis nebūtu bijis efektīvs. Līdz ar to tiesa secināja, ka iesniedzēja sūdzība nav acīmredzami nepamatota vai noraidāma citu iemeslu dēļ, un pievērsās tās būtībai.
ECT par pierādītu atzina, ka iesniedzējam 2020.gada 27.martā, atrodoties pašvaldības policijas transportlīdzeklī, bija ierobežota brīvība. Savā vērtējumā ECT atgādināja, ka atbilstoši konvencijai aizturēšanai ir jānotiek saskaņā ar likumu, proti, konvencija norāda uz pienākumu rīkoties atbilstoši nacionālajām materiālajām un procesuālajām tiesību normām.
Pievēršoties lietas faktiem, ECT nepiekrita valdības apgalvojumam, ka konkrētajā gadījumā protokols nebija nepieciešams. Tiesa uzsvēra, ka tās praksē ir vairākkārt norādīts, ka nedokumentēta personas aizturēšana ir konvencijā garantēto tiesību neievērošana un atklāj vissmagāko šīs normas pārkāpumu.
Turklāt ECT, atsaucoties uz savu labi iedibināto judikatūru, norādīja, ka fakts, ka nav reģistrēta informācija par iesniedzēja aizturēšanas datumu, laiku, vietu, vārdu, aizturēšanas iemesliem, kā arī aizturēšanas veicēju, neatbilst konvencijas mērķim.
Tiesa ņēma vērā valdības argumentu, ka pašvaldības policijas darbinieki nebija tiesīgi uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu. Vienlaikus ECT norādīja, ka iesniedzēja aizturēšana netika pienācīgi dokumentēta un uzsvēra, ka tāda valstu prakse neatkarīgi no aizturēšanas ilguma neatbilst konvencijas pamatmērķim. Līdz ar to ECT secināja, ka 2020.gada 27.martā, uz divām stundām aizturot iesniedzēju pašvaldības policijas transportlīdzeklī un šo faktu pienācīgi nedokumentējot, Latvija pārkāpa iesniedzēja tiesības uz personisko brīvību un drošību.
Iesniedzējs lūdza viņam piespriest kaitējuma kompensāciju 3000 eiro apmērā. ECT iesniedzēja prasību apmierināja daļēji, piešķirot kompensāciju 650 eiro apmērā.
2020.gada 26.marta plkst.23.59 saistībā ar aizdomām par braukšanu alkohola reibumā iesniedzēja automašīnu apturēja pašvaldības policijas darbinieki. Lai veiktu alkohola koncentrācijas izelpā pārbaudi, pašvaldības policijas darbinieki izsauca Valsts policiju.
27.martā aptuveni plkst.00.26 pašvaldības policijas darbinieki iesniedzēju ievietoja policijas transportlīdzeklī līdz Valsts policijas ierašanās brīdim. Par šo faktu pašvaldības policijas darbinieki nesagatavoja administratīvās aizturēšanas protokolu.
Aptuveni divas stundas vēlāk ieradās Valsts policija, kas uzklausīja iesniedzēju un veica alkohola koncentrācijas izelpā pārbaudi. Plkst.03.00 Valsts policija sagatavoja administratīvā pārkāpuma protokolu, norādot, ka iesniedzējs ir izdarījis LAPK pārkāpumu, vadot transportlīdzekli alkohola reibumā. Iesniedzējs neatzina savu vainu, apgalvojot, ka alkoholu sācis lietot tikai pēc automašīnas apturēšanas fakta.
Ar galīgo spriedumu 2020.gada 25.septembrī Rīgas apgabaltiesa atzina iesniedzēju par vainīgu LAPK pārkāpuma izdarīšanā, piemērojot iesniedzējam naudas sodu un atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem gadiem. Apgabaltiesa spriedumā norādīja, ka iesniedzējs var vērsties ar sūdzību par pašvaldības policistu rīcību atbildīgajās iestādēs.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Parastā ikdiena ieziemiešu Temīgdai maksā un tik maksā par īpaši saprātīgiem lēmumiem. Mums jau sieviešu tiesības tās īpašas ar savu saprašanu
CIK k€ tika izķērnāti?