Dzīves dārdzība turpmākajos mēnešos strauji augs, brīdina eksperti

Tuvākajos šā gada mēnešos gada inflācijas temps Latvijā paātrināsies, prognozējuši banku analītiķi, komentējot Centrālās statistikas pārvaldes otrdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām septembrī.

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane atzīmēja, ka trešo mēnesi pēc kārtas inflācija Latvijā pakāpeniski pieaug, tostarp septembrī gada inflācija sasniedza 1,4%. Arī turpmākajos mēnešos gaidāms, ka inflācija turpinās palielināties, svārstoties ap 2%. Tas lielā mērā ir saistīts ar bāzes efektiem, jo mēneša cenu pārmaiņas šajā laikā ne visas ir bijušas augšupvērstas. Papildus tam cenu pieaugumu balsta arī pakalpojumu cenu kāpums.

“Šis gaidāmais inflācijas pieaugums gada nogalē nav nekāds pārsteigums, bet, ņemot vērā cenu attīstības tendences ilgākā laikā, tika prognozēts jau iepriekš. Turklāt gada sākumā izskatījās, ka šis aukstās sezonas inflācijas pieaugums varētu būt augstāks un sasniegt pat 3%. Tomēr situācija globālajos resursu tirgos ir bijusi labvēlīgāka, nekā gaidīts, cenu pieaugums nav bijis tik straujš, kā iepriekš gaidīts,” skaidro Opmane.

Situācija liek aizdomāties par ekonomikas attīstības gausumu

Vienlaikus viņa atzīmē, ka zemāks cenu pieaugums, lai gan patērētājiem varētu būt patīkams, liek aizdomāties par ekonomikas attīstības gausumu. Situācija gan ir nevienmērīga dažādās produktu grupās un, piemēram, pakalpojumu cenas gan Latvijā, gan arī citviet Eiropā saglabā spēcīgu pieaugumu, kas liecina, ka ekonomiskās attīstības pierimšana Latvijā vai mūsu tirdzniecības partnervalstīs nav atstājusi visaptverošu efektu uz cenu izmaiņām.

Latvijas Bankas ekonomiste min, ka lielāka loma inflācijas sarukšanā ir bijusi svārstīgajām globālajām energoresursu cenām. Naftas cena pēdējos mēnešos bijusi salīdzinoši zema, un, lai gan ģeopolitiskā situācija pasaulē likusi tai atkal nedaudz pakāpties, naftas cena joprojām ir krietni zem pēdējo gadu laikā piedzīvotajiem rekordiem. Savukārt kā nozīmīgs faktors cenu pieaugumam, it īpaši pakalpojumu cenām, saglabājas atalgojuma kāpums.

“Lai gan inflācija tuvākajos mēnešos turpinās nedaudz pieaugt, tas nav pārsteigums, tā ir vien daļa no dabīga ekonomiskā attīstības procesa. Turklāt nav jābaidās, ka šis pieaugums turpināsies bezgalīgi. Ņemot vērā globālo cenu attīstības tendences, pēc dažiem mēnešiem tas norimsies, un inflācija Latvijā vidēji 2025.gadā sagaidāma vien ap 1,5%,” norāda Opmane.

Karadarbība Tuvajos Austrumos sašūpojusi naftas cenu

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmēja, ka septembrī, salīdzinot ar augustu, cenu līmenis pieauga ļoti plaša klāsta patēriņa grupās, lielāko ietekmi veidojot cenu pieaugumam apģērbiem un apaviem, pārtikai un dažādu preču un pakalpojumu grupai, kā arī cenu kritumam degvielai. Savukārt gada inflācijas pieaugumā lielākais devums bija pārtikai un veselības aprūpei, kamēr inflācijas kāpumu joprojām kompensēja cenu kritums enerģijai (siltums, elektrība, gāze) un degvielai.

“Tuvākajos mēnešos inflācijas temps paātrināsies, jo no kopējās inflācijas datiem turpinās izzust enerģijas cenu krituma ietekme,” norāda Gašpuitis.

Viņš atzīmē, ka karadarbības izplešanās Tuvajos Austrumos ir sašūpojusi naftas cenu. Tādējādi oktobrī degvielas cenas būs augstākas nekā septembrī. Ja karš izvēršas un tiks ietekmēta reģiona naftas infrastruktūra, naftas cena var aizsniegties pat līdz 150 ASV dolāriem par barelu.

“Citādi, ņemot vērā vājo Ķīnas ekonomisko aktivitāti un OPEC+ plānus kāpināt ieguvi, cena drīzumā atkal meklēs zemākus līmeņus. Saūda Arābijas naftas ministra ieskatā naftas cena var nokrist līdz 50 dolāriem,” piebilst Gašpuitis.

Iedzīvotāji to izjutīs kā augstu inflāciju

Viņš arī min, ka gāzes cena kopš februāra beigām ir virzījusies augšup. Šobrīd Eiropas dabasgāzes nākotnes līgumi svārstās ap 40,5 eiro par megavatstundu, kas ir tuvu 10 mēnešu augstākajam līmenim. Šāds kāpums atspoguļo bažas par Tuvo Austrumu karadarbības ietekmi. Tomēr augstais Eiropas gāzes krājumu līmenis, kas ir sasniedzis 95%, ierobežos iespējamos cenu lēcienus.

“Enerģijas cenu svārstību potenciāls saglabā būtisku ietekmi uz inflāciju dinamiku,” uzsver Gašpuitis.

Tāpat viņš atzīmē, ka pārtikas cenas turpinās svārstīgu, bet lēnīgu kāpumu augšup. Daudzās produktu grupās ar lielāku vai mazāku intervālu tiks piedāvātas atlaides. Tāpat saglabāsies pakāpeniska pakalpojumu sadārdzināšanās.

Avots: TV3