Reiz kāda jauna sieviete, droši vien, lai demonstrētu savu izglītotību seksa jomā sarunā ar mani paziņoja, ka labs sekss ir vienīgi tad, ja tā dalībnieki izmēģinājuši vismaz desmit pozas. Sapratu, ka viņa runā par Kamasūtras pozām. Savukārt es pie sevis iedomājos, kā divi jauni, spēcīgi un skaisti cilvēki cīņā par “laba seksa” goda nosaukumu gultā griežas kā vilciņi, drudžaini mainot pozas.
Ļaudis Kamasūtras pozām nereti piedēvē mistiskas īpašības. Viņiem šķiet, ka eksistē kaut kādas brīnumainas pozas, kas “uz rāvienu” sniedz milzu baudu vai sakārto panīkušo dzimumdzīvi, un galīgas neprašas gultā padara par virtuoziem.
Skaidra lieta, ka mūsdienās jaunajiem un tiem, kas sevi uzskata par tādiem mīlēšanās „tumsā zem segas un vienā pozā” ir nepieņemams un neiedomājams pasākums. Skaidrs, ka lielākā daļa ļaužu izmanto dažādas pozas baudas gūšanai, bet lai bauda tiešām būtu īsta, tēlaini runājot, ir jāizlasa lietošanas instrukcija.
Tā nu sanācis, ka Ričards Burtons, 1883. gadā iztulkojot daļu no seno indiešu mīlas traktāta „Kamasūtra”, un zināmā mērā izdarīja nākamo paaudžu vīriešiem lāča pakalpojumu. Burtons pārtulkoja tikai to daļu, kurā bija aprakstītas eksotiskās pozas, bet galīgi nepievērsa uzmanību sadaļai, kurā izskaidrotas sieviešu un vīriešu ķermeņa seksuālā reakcija un šo pozu praktiskā nozīme.
Tieši tāpēc gadās, ka mūsdienās ļaudis reizēm brīnās, ka pozas nesniedz cerēto. Kā lai poza, kurā abi partneri ir aizāķējuši kājas aiz ausīm, varētu sniegt kādas citas sajūtas kā vienīgi neērtību? Un visbiežāk lielākās zaudētājas tamlīdzīgās situācijās ir sievietes, kuru gultas biedriem šķiet – jo eksotiskāka poza, jo lielāka bauda tiek partnerei. Un galvenais ir pēc iespējas ātrāk ķerties pie lietas, proti, paša dzimumakta un, kā tautā saka, stumdīšanās.
Ne tikai Kamasūtrā, bet arī daudzos citos austrumnieku attiecīgā žanra literatūras izdevumos ne mazāka loma kā pašām pozām ierādīta priekšspēlei un tām pazīmēm, kas liecina, ka sieviete ir gatava dzimumaktam. Tikai tad, kad sieviete, pareizāk sakot, viņas ķermenis, ir gatavs, vīrietis var būt drošs, ka spēs sagādāt baudu. Turklāt patīkamām sajūtām jābūt ne tikai sievietei, bet arī vīrietim.
Rodas loģisks jautājums: kam tad tās pozas ir domātas? Vai tad ne orgasma sagādāšanai?
Orgasma sagādāšanai gan. Bet poza vien orgasmu nenodrošina. Vispirms sieviete pilnā mērā ir jāuzbudina un tikai pēc tam, ieņemot pozu, kurā visefektīvāk tiek stimulēts G punkts un sievietes maksts sieniņas savukārt efektīgi spiež uz vīrieša locekļa galviņu, var tikt līdz pārpasaulīgai baudai.
Tagad rodas nākamais jautājums: kāpēc pozu ir tik daudz un tik dažādas?
Cik daudz cilvēku, tik daudz ir ķermeņu formu un ģenitāliju izmēru. Dažādās pozas paredzētas tam, lai ļaudis ar dažādajām formām atrodot īsto pozu varētu godam tikt galā ar iecerēto pasākumu, kas vainagotos ar baudas gūšanu.
Vēlreiz atgriežoties pie Kamasūtras mazāk zināmās daļas, kādas ir galvenās pazīmes, ka sieviete ir gatava dzimumaktam? Sievietes ķermenis, īpaši cirkšņu zonā, sāk spēcīgāk smaržot pēc viņas feromoniem, sievietes asinsrite, sirdsdarbība un elpošana ir stipri paātrināta, ķermenis nosvīdis, īpaši cirkšņu zonā, ģenitālijas piebriedušas.
Tālāk, pirms tam grāmatu veikalā sameklējot tādu grāmatu ar Kamasūtras pozām, kurā tuvu oriģinālam izskaidrots, kura poza lietojama atbilstoši mīlnieku ķermeņu uzbūvēm, nesteidzoties, lai negūtu nevajadzīgus sastiepumus, mēģināt, kamēr atrod tās pozas, kas sniedz vēlamās sajūtas, baudu un orgasmu.
Bet atgriežoties pie jaunās sievietes, ko pieminēju sākumā, ļoti ceru, ka viņa kopā ar savu partneri atradīs tieši viņiem atbilstošas trīs vai četras pozas, pārstās gultā drudžaini vingrot un beidzot sāks gūt baudu no mīlēšanās, ko arī novēlu jums, mīļie lasītāji.
Autore: Rita Lasmane