Jau sestdien jāiet balsot, bet izvēle lielai daļai vēlētāju joprojām nav skaidra.
It kā gribētos, lai šoreiz nesanāk kā pagājušoreiz – kad pēc dažiem mēnešiem jāskrien atlaist nupat ievēlētā Saeima. Bet no otras puses: kādēļ lai šoreiz būtu citādāk? Vēlētāji taču tie paši, un lielākā daļa vēlējamo tāpat. Vienīgā iespēja būtu rūpīgāka izvēle. Izlasīta partijas programma. Pārlapoti reklāmas materiāli, uzklausīti partiju solījumi un konkurentu iebildumi. Izsvērti visi PARi un PRETi.
Skaidrs, ka tā ir utopija – neviens normāls cilvēks nelasīs partiju programmas, vēl jo mazāk sēdēs pie papīru blāķiem noklāta galda, lai iedziļinātos partiju sarakstos. Var jau būt, ka no tā arī nav nekādas jēgas. Galu galā, vēlēšanas nav nekāds eksāmens un pareizo izvēli izdarīt nemaz nav iespējams. Ja neskaita minoritāti radikālo atbalstītāju, kas, plēsuši kreklus uz krūtīm, iestājas par vienīgo ceļu uz patiesību, skaidrību, pārticību un ko tur vēl ne, mums, pārējiem, vēlēšanu kabīnē zobi vienmēr turas nedaudz sakosti un dūres – sažņaugtas.
Bet lai kā arī nebūtu, piedāvāju nelielu kopsavilkumu par visām partijām – galvenos iemeslus, kādēļ balsot un arī nebalsot. Uzskatiet to par racionāla cilvēka īso ceļvedi vēlēšanu piedāvājumā. Tas noteikti nepalīdzēs izdarīt pareizāku izvēli. Bet, iespējams, kādam šo uzdevumu nedaudz atvieglos.
Partijas sarindotas kārtas secībā no pēdējā numura uz pirmo.
13. Partija “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām”
PAR: Kā izteikti matriarhāla sabiedrība, mēs noteikti esam pelnījuši vienu māti pāri visiem jeb Virsmāti. Viegli un ātri to var nokārtot, balsojot par 13. sarakstu. Virsmāte arī varētu aizpildīt to tukšumu, ko katra latvieša sirdī reiz pildīja Vaira Vīķe-Freiberga.
PRET: Bailes, naids un dusmas ir spēcīgi dzinuļi – bailes no bezdarba palīdz cilvēkiem rītos piecelties, bet naids uz pastāvošo iekārtu devis pamatu dažam labam kultūras šedevram. Turklāt, ja mūs visus pēkšņi atbrīvotu no dusmām un neapmierinātības, tad par ko jūs lasītu internetā, un par ko es tur rakstītu?
12. Tautas kontrole
PAR: Šai partijai ir viena konkrēta problēma – tā nespēj pārvarēt 5% barjeru. Lai problēmu atrisinātu, partija ir nolēmusi svītrot šo likuma normu. To izdarīt var iekļūstot Saeimā. Bet Saeimā var iekļūt tikai pārvarot 5% barjeru. Redzat, kāds apburtais loks šeit veidojas. Jūs varat palīdzēt Tautas kontrolei no tā izkļūt, atdodot savu balsi viņiem.
PRET: Ja Tautas kontrole iekļūst Saeimā un izsvītro normu par 5% barjeru, tad faktiski tā savu problēmu ir atrisinājusi. Un tas nozīmē, ka partijai vairs nav nekādas jēgas tālāk eksistēt. Tātad, gribēdams labu un nobalsojis par šo partiju, jūs patiesībā esat to iznīcinājis. Bet, ja jūsu mērķis ir iznīcināt Tautas kontroli, tad kādēļ vispār par to balsot?
11. Zaļo un zemnieku savienība
PAR: Ļoti prātīga izvēle, ja jums patīk Aivars Lembergs.
PRET: Ļoti prātīga izvēle, ja jums nepatīk Aivars Lembergs.
10. Pēdējā partija
PAR: Atceraties tās daudzās reizes, kad bārā pēc piektā alus kausa jūs ar draugiem nonācāt pie ģeniāliem risinājumiem visām Latvijas problēmām – no ekonomikas līdz mākslai un kultūrai, no imigrācijas līdz praktiskai demogrāfijai. Tas ir neticami, cik daudz labas lietas var izdomāt, vienkārši nesteidzīgi pasēžot kopā ar līdzīgi domājošiem ļaudīm. Pēdējā partija piedāvā šo virtuves galda diskusiju kultūru iedzīvināt Saeimas kuluāros. Ja ticat, ka valsti var vadīt izrunājot lietas relaksētā atmosfērā pie vīna glāzes, tad šī partija jums ir kā radīta.
PRET: Pēdējā partija šajās vēlēšanās atgādina bērnus, kuri spēlē pieaugušajos – tā pati nopietnība, tās pašas tautsaimniecībai svarīgās jomas, izskaušanas un veicināšanas, un tās pašas drūmās sejas izteiksmes. Nav tur ne humora, ne aizrautības. Ja es gribētu balsot par partiju, kura man ar pārnopietnu sejas izteiksmi stāsta par pelēkās ekonomikas apkarošanu, aplokšņu izskaušanu, godīgumu un atbildību, tad es balsotu par tieši tādu pašu partiju, tikai lielāku.
9. Par prezidentālu republiku
PAR: Šī partija ir pamatīgi atvieglojusi vēlētāju darbu. Tas ir vēl vienkāršāk, nekā ar Zatlera un Šlesera partijām. Jums tikai atliek vēlēšanu rītā sev uzdot vienu vienīgu jautājumu: Vai es esmu par prezidentālu republiku? Ja atbilde ir 100% pozitīva, tad ņemiet devīto sarakstu. Kļūdīties nav iespējams.
PRET: Lai ieviestu prezidentālu republiku, ir pamatīgi jāmaina Satversme. Bet to var izdarīt tikai kārtīgā referendumā. Savukārt, lai ierosinātu referendumu, nav obligāti jābūt Saeimā. Tad kādēļ par viņiem balsot? Kas vēl mulsina – šī partija nepiedāvā prezidentu, kas to republiku vadīs. Ja nu mēs uztaisam to prezidentālo republiku un visas lietas, bet pēkšņi atklājas – republika gan ir, bet tāda valdonīga prezidenta nekur nav. Ko tad?
(Turpmāk vēl)
Autors: Nils Sakss