Otrdien, 23. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2025.-2036. gadam, kas nosaka ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības vīziju atbilstoši aktuālajam apdraudējuma līmenim un potenciālajām izmaiņām.
“Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā ir fundamentāli mainījis drošības vidi Latvijā un Eiropā, un neapšaubāmi agresorvalsts Krievija turpinās būt nedemokrātiska un naidīgi noskaņota valsts – mums nav pamata domāt citādāk. Latvijai ir jābūt gatavai jebkuram scenārijam un tuvākajos gados mērķtiecīgi jāattīsta savas militārās spējas un infrastruktūra, kā arī jākāpina cilvēkresursi Nacionālajos bruņotajos spēkos. Svarīgs ir arī Latvijas atbalsts Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un pašmāju militārās industrijas attīstība. Valdības apstiprinātajā Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā turpmākajiem 12 gadiem ir izvīti reāli mērķi, kuru sasniegšanai aizsardzības nozare jau ir spērusi vairākus nozīmīgus soļus,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
“12 gadu Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns ir bāzes instruments, kas nosaka balansu starp nepieciešamo valsts aizsardzībai un valsts spēju to finansiāli realizēt. Šis plāns ir viens no trijiem valsts aizsardzības plānošanas dokumentiem, kas ietver arī valsts aizsardzības operatīvo plānu un spēju katalogu, tāpēc šī plāna apstiprināšana ir būtiska tālākam plānošanas procesam,” norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Saskaņā ar attīstības plānu, neskatoties uz iznākumu karā Ukrainā, turpmāko piecu gadu laikā Krievija turpinās intensīvi attīstīt militārās rūpniecības kapacitāti, nemainīgi paliekot par fundamentālu apdraudējumu Latvijas neatkarībai un saglabājot saspringtu situāciju reģionā.
Lai nodrošinātu Latvijas bruņoto spēku maksimāli ātru attīstību, attīstības plānā ir paredzēts līdz 2027. gadam aizsardzībā ieguldīt līdz pat 3% no iekšzemes kopprodukta. Ņemot vērā jau šobrīd veiktos papildu ieguldījumus aizsardzībā, lai iegādātos pretgaisa aizsardzības sistēmas un stiprinātu austrumu robežu, Latvija savā aizsardzībā faktiski jau 2023. gadā ieguldīja un arī šogad ieguldīs vairāk nekā 3% no iekšzemes kopprodukta.
Nacionālo bruņoto spēku spēju kontekstā, attīstības plāns identificē sešas galvenās attīstības prioritātes, kas aptver sauszemes, gaisa un jūras vides: 1) bruņoto spēku nodrošinājuma stiprināšana, 2) pretkuģu raķešu sistēmu iegāde, 3) pretgaisa aizsardzības sistēmu iegāde, 4) netiešās uguns atbalsts, iekļaujot HIMARS platformas un pašgājēja artilērijas sistēmu iegādi, 5) kājnieku kaujas mašīnu iegāde, 6) bezpilota lidaparātu sistēmu attīstīšana.
Lai garantētu Latvijas teritorijas un iedzīvotāju aizsardzību no pirmā centimetra un no pirmās sekundes, Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā kā atsevišķa prioritāte ir izvirzīta Austrumu robežas stiprināšana sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju, veidojot Baltijas aizsardzības līniju.
Tāpat būtisks elements Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā ir militārās infrastruktūras attīstība, īpaši militārā poligona “Sēlija” izveide, nodrošinot vietu Latvijas karavīru, tostarp valsts aizsardzības dienesta karavīru, un sabiedroto spēku kaujas gatavības mācībām, un nodrošinot uzņemošās valsts atbalsta priekšnoteikumus.
Efektīvas aizsardzības spēju attīstībā cilvēkkapitālam ir izšķiroša nozīme, tādēļ saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu tiks veikta miera laika struktūras skaitliskā sastāva palielināšana līdz 31000 aktīvā dienesta karavīram un 30000 rezerves karavīru. Lai to sasniegtu, plānots kāpināt rekrutēšanu valsts aizsardzības dienestā, aktualizēt karavīru un zemessargu sociālās garantijas, kā arī palielināt karavīru atalgojumu, līdzsvarojot to ar darba tirgus tendencēm.
Vienlaikus Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā pirmo reizi ir iekļauta sadaļa par ieguldījumiem izpētes un attīstības jomā. Turpmākajā attīstībā nozīmīga loma būs inovatīvo tehnoloģiju intensīvai izmantošana. Kā prioritātes izpētes un attīstības jomā ir izvirzītas – spēju stiprināšana kibervidē, tai skaitā ieviešot mākslīgā intelekta risinājumus kā arī autonomo sistēmu, nākamās paaudzes sakaru iekārtu, biotehnoloģiju, viedo materiālu, kvantu tehnoloģiju un kosmosā balstītu spēju ieviešana bruņotajos spēkos. Nākamo četru gadu laikā izpētes un attīstības jomā plānots ieguldīt 32 miljonus eiro.
Ukrainas uzvarai karā pret Krieviju ir izšķiroša nozīme drošības, miera un stabilitātes nodrošināšanai Eiropā, tādēļ Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā ir paredzēts turpināt sniegt atbalstu Ukrainai. Kā galvenie atbalsta elementi ir noteikti Latvijas vadītā dronu koalīcijas darbība, munīcijas piegādes, Ukrainas karavīru apmācības un materiāltehnisko līdzekļu sniegšana. Atbalsta nodrošināšanai katru gadu plānots novirzīt 0,25% iekšzemes kopprodukta, kas šogad būs aptuveni 112 miljoni eiro.
Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā ir paredzēts ambiciozs iepirkumu klāsts, ko plānots veikt paātrinātā procesā, tostarp iesaistot arī vietējo industriju valsts iepirkumos Lai to sekmētu, Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā pirmo reizi ir iekļautas Aizsardzības ministrijas izstrādātās vadlīnijas industrijai par lielākajām investīciju jomām turpmāko četru gadu laikā spēju un militārās infrastruktūras attīstībā un uzturēšanā.
Vadlīnijas paredz iespēju industrijai iesaistīties spēju attīstības projektos, identificējot piecas liela mēroga iegādes turpmāko četru gadu laikā, kurās ir iespēja iesaistīties ar piegādes drošības prasību izpildi. Tāpat ir paredzētas iespējas industrijai iesaistīties Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībā, iesaistoties nodrošinājuma, kaujas spēju un infrastruktūras attīstības iepirkumos. Papildus tiek paredzēts arī atbalsts inovāciju un tehnoloģiju attīstībai aizsardzības jomas vajadzībām.
Aizsardzības ministrijas izstrādātās vadlīnijas gan akcentē lielākos iepirkumu virzienus, gan sniedz priekšstatu par kopējo iepirkumu apjomu, jo tajās ir iekļauts 2025.-2028 gadā plānoto lielāko aizsardzības nozares iepirkumu saraksts kaujas atbalsta un nodrošinājuma jomā.
Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns ir klasificēts stratēģisks dokuments, kas nosaka attīstības mērķus, prioritātes, uzdevumus, izpildes termiņus, attīstāmās spējas un rīcību ilgtermiņā, kā arī plānošanas un budžeta izstrādes savstarpējo sasaisti un apdraudējuma līmeņa aprakstu. Plāns ir balstīts uz Valsts aizsardzības koncepciju, Valsts aizsardzības operatīvo plānu un Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikumiem.
Ņemot vērā, ka Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plāns ir klasificēts, līdz ar tā apstiprināšanu Ministru kabinetā Aizsardzības ministrija publicē Nacionālo bruņoto spēku “Balto grāmatu” jeb armijas attīstības plāna publisko kopsavilkumu, kurā iekļautas aizsardzības politikas un plānošanas aktualitātes vidējā termiņā un ilgtermiņā.
Avots: Aizsardzības ministrijas oficiālā interneta vietne
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Kapēc ne uz 120 gadiem?
Vairāk varētu izzagt.
Un viss labi.
Dikti daudz to plānotāju uz 1, 6 miljoniem iedzīvotāju, no kuriem 900 000 tūkstoši ir strādājošo, no kuriem 300 000 sēž uz valsts budžeta. Latvijas valdība iznīcina Latviju no iekšpuses, tā kā ārējais ienaidnieks neko sliktāku pret Latvijas tautu vairs nevarēs izdarīt. Tā kā nevajadzētu vēl lieki tērēties, mēs paši klusiņām izmirsim …….
Pēc 12 gadiem Latvijas teritorijā dzīvos par 300 tūkst. cilvēku mazāk. Izglītības sistēmas degradācija nespēs nodrošināt pietiekošu daudzumu karotāju, kas spēs apgūt tehnoloģiski sarežģītas kaujas sistēmas. Viens no Vācijas ķeizariem esot kādreiz teicis, ka uzvaru kaujas laukā nodrošinot pagasta skolas skolotājs un jaunākās sistēmas šautene. Plāns kā nofenderēt vairāk naudas. Gribam aizsardzību, jāinvestē demogrāfijā un izglītībā. Sevišķi ilgtermiņa plānos tā būtu jāplāno.
Kāda motivācija man kā jaunam cilvēkam vēlēties Latvijā bērnu? Visi naida kurinātāji un sabiedrības šķēlēji, karogu rāvēji, pieminekļu jaucēji uz katru bērnu skatās kā uz karotāju, kuram būs jākaro aizstāvot viņu intereses un kaujas laukā jaatbild par viņu sarunāto un sastrādāto. Mans bērns nebūs kādam citam lielgabalu gaļa šajā valstī. Lai “patrioti” sūta savus bērnus. Man ļoti daudzi pazīstamie nemaz negrib Latvijā bērnu. Bērnam te nav nekādas perspektīvas izņemot nākotnē garantēts obligātais dienests, jo bērnu būs vēl mazāk, bet pieprasījums pēc lielgabalu gaļas būs vēl lielāks, par to liecina tas ka dienests ir obligāts. Ieejot iepazīšanās saitos, var apskatīties cik… lasīt vēl »
Tā nu sanāk, ka Eiropā visur atgriežas pie obligātā militārā dienesta. J̌ūsu vecāki radot un audzinot bērnus par to nedomāja. Tāpat kā iepriekšējās paaudzes kopumā. Ar šādu domāšanu Jūs nemaz nebūtu nācis pasaulē un šeit nefilozofētu. Ne tur ir tā problēma kāpēc negribat bērnus. Vienkārši gribat dzīvot tikai sev un meklējat attaisnojumu. Cerams, ka mani bērni un mazbērni atradīs iemeslus kāpēc tādiem, kuri nav izaudzinājuši nevienu pašu bērnu, nemaksātu pensijas paaudžu solidaritātes daļu. Būtu tikai taisnīgi.
Kādai daļai jā, būs tā ka grib dzīvot tikai sev. To arī Aizliegtajā paņēmienā vienā sērijā apgalvoja. Bet tas tā nav visiem, manā gadījumā pilnīgi noteikti. Es varu nosaukt vismaz 3 iemeslus kāpēc cilvēki negrib bērnus. 1) vai ģimene kura saņem vidējo algu valstī ~1000 – 1200 euro, var atļauties hipotēku, dzīvesvietu? – Nav kur dzīvot, nav bērnu. 2) Nākotnes perspektīvas, arī tas pats obligātais dienests, visa šī naida kurināšana no atsevišķiem politiķiem, visa biedēšana ar karu. Tas arī ietekmē. Mani neietekmē 1. variants, man ir labi ienākumi, bet mani ietekmē visa šī kara kurināšana un gatavošanās karam. 3) Visa… lasīt vēl »
Kas tad nu? Nupat tak visi vēkšīja, ka tūdaļ krievi brukšot virsū, tās 72 stundu somas jāgatavo….. Vai kas mainījies? Bruks virsū pēc 12 gadiem? Labi, lai jau tā būtu, bet tad nu viņiem jāpasaka, kas un kā, lai nesajauc…;-)
–
Visi tie ir bubuļi un stratēģiskā komunikācijas centra stratēģiskā runa ar ko biedēt. Kamēr biedē tikmēr viss ir labi. Vismaz mani nekas nesautrauc. Žēl vienīgi ka slēdz skolas lai varētu pirkt lūžņus. Ja būs reāls apdraudējums, tad stāstīs ka viss kārtībā uztraukumam neesot pamata. Zelenskis pat 23. februāra vakarā uzstājās un ukraiņiem stāstīja ka Krievija neesot spējīga iebrukt. Pietiek atcerēties kovida laiku. Dažas dienas pirms pirmā lokdauna stāstīja ka par lokdauna plāniem esot baumas un dezinformācija. Kad kovids vēl bija tikai Ķīnā, bija pat versija ka tikai ķīnieši slimojot ar kovidu, eiropiešiem neesot bīstams. Kad Itālijā bija katastrofa, un Latvijā… lasīt vēl »