Kaut kāda tur valsts valoda mums nav svarīga – ja gribēsim rīkot debates Krievijas valsts valodā, tad arī rīkosim!

Iveta Elksne

Valsts valodas centrs (VVC) 13. maijā publiskā paziņojumā norādījis, ka neatbalsta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā. Publisku spiedienu atcelt priekšvēlēšanu debates mazākumtautību multimediju platformā RUS.LSM savu priekšvēlēšanu kampaņu ietvaros izvērsusi virkne politiķu. Latvijas Televīzija uzskata šīs aktivitātes ne tikai par mērķtiecīgiem centieniem ietekmēt redakcionālos lēmumos, bet arī mazināt sabiedrības uzticību sabiedriskajam medijam. Nepieļaujami, ka mazākumtautībām veidotā satura dēļ priekšvēlēšanu periodā sabiedriskais medijs tiek padarīts par valsts nodevēju.

Jo ir tieši pretēji – Latvijas Televīzija savā darbībā ievēro gan Satversmē, gan citos tiesību aktos noteiktās normas un pēc labākās gribas īsteno sabiedriskajam medijam uzticētos uzdevumus. Šobrīd, kad notiek Krievijas izraisītais pilna mēroga karš Ukrainā un Latvija saskaras ar hibrīdkara apdraudējumiem, ir īpaši būtiski dažādām sabiedrības grupām nodrošināt objektīvu, uzticamu un kvalitatīvu saturu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. 

Atbildot uz VVC paziņojumu, Latvijas Televīzija norāda, ka iestādei acīmredzami nav skaidrs, kā tiesību normās noteiktā priekšvēlēšanu aģitācija atšķiras no priekšvēlēšanu raidījumiem. “Izvēlies nākotni!” priekšvēlēšanu debates nav priekšvēlēšanu aģitācija, bet gan saturs par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Latvijas Televīzijas rīcības plāns Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām ietver tās aktivitātes, kas saistītas ar politisko spēku tiešu līdzdalību, taču šie raidījumi nekādā veidā nav saistīti ar katram politiskajam spēkam Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā atvēlēto bezmaksas aģitācijas laiku. Saskaņā ar likuma 10. pantu vēlēšanu gadā SEPLP sabiedriskā pasūtījuma ietvaros papildus valsts nodrošinātajam bezmaksas raidlaikam plāno finansējumu priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās.

Latvijas Televīzija absolūti nepiekrīt, ka mazākumtautību multimediju platformas RUS.LSM veidotās priekšvēlēšanu debates nozīmē nemotivētu svešvalodas lietošanu. Latvijas Televīzija saturu veido atbilstoši SEPLP apstiprinātajam sabiedriskajam pasūtījumam, kurā noteikts, ka divi būtiskākie mazākumtautību multimediju platformas RUS.LSM 2024. gada satura virzieni ir atspoguļot Latvijas mazākumtautībām valstiski un starptautiski nozīmīgus notikumus, kā arī atspoguļot Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vēstot par to ietekmi uz Latviju. Sabiedrisko mediju portālā LSM vēlēšanu tematiskās sadaļas, t.sk., interaktīvie rīki “Kandidātu šķirotava” un Eiropas “Partiju šķirotava” būs pieejami ne tikai latviešu, bet arī krievu un angļu valodā. 

VVC apgalvojums, ka priekšvēlēšanu debates krievu valodā “cenšas piešķirt krievu valodas lietojumam un tās statusam Latvijā īpašu vietu un nozīmību” ir absurds. Latvijas Televīzijas mērķis, atspoguļojot valstiski nozīmīga notikuma – Eiropas Parlamenta vēlēšanu – saturu dažādās valodās, ir veicināt satura sasniedzamību un pilsonisko aktivitāti, palīdzot Latvijas iedzīvotājiem vēlēšanās izdarīt pārdomātu izvēli. Diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem, padziļināta programmu un partiju piedāvājumu analīze, kā arī dažādi digitālajā vidē pieejamie interaktīvie rīki ļaus vēlētājiem ērtā valodā izvērtēt piedāvājumu un noteikt sev piemērotāko. Informācija par plašo Latvijas Televīzijas un LSM Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu. 

Visbeidzot, Latvijas Televīzija kategoriski noraida VVC apgalvojumu, ka priekšvēlēšanu debašu norise krievu valodā varētu būt “divvalodības veicināšana un sabiedrības informatīvās telpas šķelšana”. Atgādinām, ka Latvijas Televīzija kā sabiedriskais medijs ir brīvs no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā un var neatkarīgi pieņemt redakcionālus lēmumus, kā veidot saturu, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.

Latvijas Televīzija ir vērsusies Tieslietu ministrijā, aicinot skaidrot VVC paziņojumu, jo uzskata to par mēģinājumu ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālos lēmumos.

Attēlā – LTV ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne.

No Pietiek.com

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

4 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
svīre
svīre
7 mēnešus atpakaļ

Pārliecinoša lauku kluba vadītāja pirms likvidācijas fāzē, varbūt uz daļslodzi slēdzamā bibliotēkā? Pēc izteiksmes formām nederēs par šupļinskai Rēzeknes vēstīs piehalturēt

ērce
ērce
7 mēnešus atpakaļ

Krievu valodai nav vietas Eiropā. Un arī nebūs, kamēr Krievija nebūs dekolonizējusies un atmetusi imperiālismu.

Gada glezna
Gada glezna
7 mēnešus atpakaļ

“Nepieļaujami, ka mazākumtautībām veidotā satura dēļ priekšvēlēšanu periodā sabiedriskais medijs tiek padarīts par valsts nodevēju.” Vispirms precizēsim, ka nav iebildumu pret raidījumiem ukraiņu, lietuviešu, poļu, igauņu, somu vai zviedru valodās. Ir acīm redzams, ka šie mediji tiešām ir Krievijas 5. kolona. Drošības dienestiem vajadzētu veikt pārbaudes, vai tikai neizrādās, ka krieviskās propagandas tiražētājiem ir kādi slēpti ienākumi no Krievijas (piemēram kāds no tuviem radiniekiem saņem neskaidras izcelsmes finansējumu) .

tā, lūk
tā, lūk
7 mēnešus atpakaļ
Reply to  Gada glezna

Satversmes 114. pants. Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. To jāskaidro šādi: IR TIESĪBAS tām, bet ne pienākums mums! Sabiedriskais medijs kārtējo reizi apliecina, ka tas pilnībā neizprot, kas ir sabiedriskais medijs, uzkatot, ka mazākumtautību valoda ir viena – krievu, bet kur ir citas? Un kāpēc diskusiju nav pat latgaliski?!