„Tā atdeve ir šokējoši nekāda. Daudzas iestādes varētu likvidēt – vienkārši simtprocentīgi visus atlaist un visu likvidēt. Pēc tam izveidot jaunu (iestādi) un atlaisto 400 vietā pieņemt trīs jaunus cilvēkus,” par milzīgā birokrātiskā aparāta lietderību Jauns.lv videociklā “Lielais jautājums” saka rakstnieks Jurģis Liepnieks.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Shēma ir banāli vienkārša:
1) birokrātija ir nepieciešama kā apkalpojošais personāls;
2) birokrātijai līdzīgi ļaundabīgam audzējam ir tendence nekontrolēti augt;
3) tikko kāds birokrāts nāk klajā ar priekšlikumu palielināt štatus, tā attiecīgais dienests vai nu jālikvidē, vai drastiski jāsamazina;
4) katram birokrātam vismaz reizi gadā jāuzskaita savu pienākumu klāsts, un ko no šiem pienākumiem konkrētais birokrāts ir reāli izpildījis.
Te nu jāpiekrīt, tā birokratija ir par lielu. Jālikvidē visādi augsto vīru un sievu palīgi, asistenti, atvietotāji…. Un jālikvidē, beidzot, tā draugu būšana. Jābūt konkursam priekš katru amatu administratīvā aparātā.
Tas viss dibināts, atvērts un piepildīts darbiniekiem, kas ir iepriekšējo dibināšanas, atvēršanas un darbinieku sarakstīts. Te mēs saduramies ar dīķa aizaugšanas procesu, kur katra zālīte uztaisa vismaz divas un tās katra atkal vismaz divas un dažās sezonās dīķa nav. Tā arī vairojās birokrātija, kuras pavadā visu nobalso politiķi un tupā tauta tās stulbības pilda.
kā tad tā? Visu padoju nomenklatūru? Pr ko tad cīnijāmies? K’var nenovertēt darbu titānsko?