Pēc pilnā apmēra Krievijas iebrukuma Ukrainā daudzi nolēma iestāties Zemessardzē. Tomēr otrajā kara gadā aktivitāte kritusies. Pēc raidījuma “Nekā personīga” aprēķiniem vairāk nekā puse no tiem, kuri nodevuši zvērestu, katru gadu neiziet minimālo apmācību kursu. Tās ir 20 dienas. Zemessardze krīzes situācijā būs būtisks atbalsts bruņoto spēku karavīriem. Tāpēc to profesionalitāte un skaits var ietekmēt armijas kaujas spējas, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Šoks, ko pārdzīvojām pēc Putina sāktā slaktiņa Ukrainā, lika daudziem rīkoties un stāties Zemessardzē. Tam pat nebija jārīko īpašas reklāmas kampaņas. Cilvēku pieplūdums bija vēsturiski lielākais. Dienests sākumā tam nebija gatavs. Nācās būtiski pārplānot resursus, instruktorus, sagādāt papildus ekipējumu. Medicīniskajās pārbaudēs veidojās garas rindas.
Kopā 2022. gadā iesniegumus par vēlmi iestāties Zemessardzē uzrakstīja gandrīz 4 tūkstoši (3916). No tiem dienestā uzņemti 2506.
Tas nozīmē šie cilvēki izgāja medicīnisko atlasi, aizpildīja iestāšanās anketu, izturēja specdienestu pārbaudi par atbilstību dienestam.
Un nodeva zvērestu, kas notiek vēl pirms teorētisko un militāro pamatapmācību sākuma. Aizvadītajā gadā aktivitāte mazinājās. Iesniegumu par vēlmi dienēt uzrakstīja 1200 cilvēku (1227). Uzņemti Zemessardzē nepilns tūkstotis (909).
“Uz papīra” šobrīd Latvijā kopā ir 9700 zemessargu. Miera laikos aizsardzības stratēģijās minēts, ka šim skaitam būtu jāsasniedz vismaz 10 tūkstoši. Teorētiski mērķis ir gandrīz izpildīts.
Bet, ja iedziļinās, cik no šiem zemessargiem aktīvi piedalās dienesta ikdienā, aina nav tik pozitīva.
Reizi gadā katram zemessargam jāziedo vismaz 20 dienas, kuru laikā jāatsvaidzina vai jāiegūst jaunas zināšanas un prasmes. To darot mazāk nekā puse no visa dienestā esošo cilvēku skaita.
Vismaz vienu dienu 2023.gadā apmācībās piedalījušies gandrīz 7300. Vismaz 5 dienas 6360.
Un tikai 40% no visiem zemessargiem aizvadītajā gadā izgājuši minimālo apmācību kursu 20 dienas.
Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns min, ka dienests pēdējos divos gados atjaunojis asinis – vietā nākuši jauni cilvēki. Neaktīvākie – atskaitīti.
2022. un 2023. gadā no Zemessardzes izslēgti 1869 cilvēki.
Tātad pēdējo divu gadu bilance kopš kara Ukrainā ir nedaudz vairāk kā tūkstotis papildus zemessargu. No jaunuzņemtajiem vairāk nekā 400 pilnās apmācības joprojām nav pabeiguši (aptuveni 420), bet formāli tik un tā ir ieskaitīti kopējā zemessargu skaitā.
No tiem, kas dienestā iestājās pēdējos divos gados, aptuveni tikai puse aktīvi piedaloties mācībās un treniņos.
“Arī krīzes gadījumā ne visi mūsu zemessargi būs mobilizējami. Jāsaprot, ka arī krīzes gadījumā daudziem zemessargiem tomēr primārais uzdevums būs, nevis būt ar mums, ierakumos, bet turpināt darboties savos tiešajos pienākumos. Katram zemessargam ir sava loma.
Iespējams arī žurnālistiem būtu tomēr jābūt kaut kur savā darbavietā un jānodrošina informācija iedzīvotājiem.
Līdz ar to – par ko es stāstu ir tas, ka tas skaits varētu būt vēl mazāks,” uzsver Pudāns.
Vēl joprojām daudzi no bataljoniem reģionos izmitināti okupantu armijas bijušajās bāzēs, kas lielākā daļa pēdējo gadu laikā nav piedzīvojušas aktīvus remontus un atjaunošanu.
Daudzviet tehnika un aprīkojums glabājas pagaidu konteineros. Arī bataljonā Ulbrokā. Zemessargu apmācībām te uzslieta milzu telts, ko izmanto arī ziemas laikā.
Zemessardzei ir centrālais štābs Rīgā, četri brigāžu štābi – Rīgā, Vidzemē, Latgalē un Kurzemē, un vēl 22 bataljoni pa visu Latviju.
Vietējo zemessargu mobilizācija var notikt salīdzinoši ātri. Tāpēc arī viņu sagatavošana krīžu situācijām ir būtiska.
Bruņotajos spēkos prioritāte šobrīd esot spējas uzņemt un izmitināt sabiedroto karaspēku vienības un tehniku. Plānos, kas ir slepeni, līdz 2026. gadam esot paredzēta kapitālā celtniecība vai renovācija 15 Zemessardzes objektos.
Plašāk ziņas par iecerētajām pārbūvēm un vietām, kas atjaunošanu tomēr nepiedzīvos, Zemessardze publiskot nevarot. Viņi cerot, ka neremontētās telpas tomēr nebūšot iemesls, kāpēc daudzi no gribētājiem nevēlētos kļūt par zemessargiem.
Kā min militārpersonas – zemessargi iespējama konflikta gadījumā daudzās situācijās būs tie, kuri kā pirmie sastapsies ar pretinieku un kalpos par būtisku atbalstu armijas karavīriem. Sākot ar apgādes nodrošināšanu, beidzot ar visa veida ieroču izmantošanu.
Tāpēc viņu loma bruņoto spēku struktūrā ir būtiska.
Avots: TV3
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Attēls varens. Vecis, kurš laikam filmas saskatījies. Notriepies zaļš, apsējis ap galvu zeķbikses un meklē pēc pierakstiem tuvāko točku laikam…. Viņiem visas kartes tādas? Ko tad darīs, ja būs spēcīgs lietus? ;-) Labi, ākstos. Zaļas zeķenes varena lieta, iesaku visiem. noder gan maskējoties, gan kaut ko iepakojot, var izgatavot nelielu individuālo peldlīdzekli, lietot kā pārsienamo vai žņaugu, galu galā uzvilkt, ja auksti. Survival school..
Nu bet 1kārša matemātika – ja no 1000 ir noderīgi tikai 400, tad jāsadzemdē 2,5 reizes vairāk!
Ku ta vel 1kāršāk? Apaļi cipari, vismaz decimālajā sistēmā.
Pārējie orientējas uz augstākām vērtībām- ir patiesas partnerības meklējumos