6. decembrī notika Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas sēde, lai pārrunātu austrumu robežas izbūves progresu. Žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas šobrīd nodrošināta 103 km garumā jeb 92 % no ~112 km apjoma. Līdz gada beigām vēl jāizbūvē 9 km žoga.
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kurai deleģēta robežas infrastruktūras izbūves organizēšana (izņemot tehnoloģisko risinājumu), informēja komiteju par Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežas infrastruktūras izbūves progresu.
Savukārt līdz nākamā gada vasarai plānots izbūvēt žogu aptuveni vēl 30 km garumā posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kas ir dabīgs šķērslis.
Papildus minētajam, VNĪ informēja, ka ir noslēgušās vairākas cenu aptaujas robežas infrastruktūras izbūves turpināšanai uz Latvijas–Krievijas robežas. Turklāt notiek intensīvs sagatavošanās darbs, lai ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvē varētu tikt iesaistīti Nacionālie bruņotie spēki, atbilstoši nesen pieņemtajiem grozījumiem Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā.
Žoga izbūvi uz valsts ārējās sauszemes robežas paredzēts pabeigt 2024. gadā, bet kopumā Latvijas austrumu robežas infrastruktūru (izņemot tehnoloģisko infrastruktūru) plānots pilnībā izbūvēt 2025. gadā, lai uz visas austrumu robežas būtu izveidota moderna un efektīva robežapsardzības infrastruktūra.
Tostarp Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs informēja par līguma slēgšanas procesu tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves uzsākšanai uz valsts ārējās sauszemes robežas prioritāri noteiktajā posmā.
Uzraudzības komitejas sastāvā ir pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VNĪ, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Avots: Iekšlietu ministrijas mājaslapa
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Pasaukt somus palīgā.
Ai,ai! Kāda nolaidība! Vispirms vajadzēja būvēt ekoloģiski pamatotu žogu no žagariem, kā to darīja mūsu senči. Pēcāk varētu komisija secināt, ka kaimiņš ir pārāk agresīvs, tāpēc žogs jānomaina pret dzeloņdrāšu žogu. Vēl viena komisija secinātu (saprotams pēc dzeloņdrāšu žoga uzcelšanas), ka drāšu žogs nav humāns – robežpārkāpēji var neuzmanības dēļ drēbes saplēst, tāpēc trešajā piegājienā būvētu žogu bez dzeloņstieplēm. Lūk, to varētu saukt par saimniecisku pieeju! Tas būtu ilgtspējīgs projekts, ko varētu turpināt un turpināt … Mācīties vajag no IZM, kas naudu sizplakarē (atvainojiet, iegulda ilgtspējīgā attīstībā): turpmāk atzīmes skolēniem neliks ar cipariem, bet gan ar burtiem. Vai nav skaisti!… lasīt vēl »
Un kas tie par Publiskajiem Ūdeņiem? Tik dīvainu terminu nebiju vēl dzirdējis. Un kāpēc tos uzskata par šķērsli? Ja nu vienīgi purvi…. Un arī tikad tad, ja nav apsaluši. Tikt pāri upei vai ezeram jau nu nav nekāda dižā gudrība. Vispār pat ērtāk – uz kaut kāda matrača tumsas aizsegā pa straumi nobraukt līdz vajadzīgajai vietai….
Kušu! Mēs visi pīpāt gribam!
Un esam pārāk debīli kropļi, lai varētu izaudzēt tabaku.
Es audzēju, bet diez kas nav. Vai nu klimats pie vainas, vai šķirne nav pareizā….
Sēde izmaksās CIK?
Žogs cik?
Nedapisteņu valstele. Ciest nevaru.