Lietuvas ārlietu ministrs: Krievijas agresija pret kādu no Eiropas valstīm ir tikai laika jautājums

Kolīdz karš Ukrainā būs beidzies, agresorvalsts Krievija meklēs iespējas jaunām militārām avantūrām, tādējādi tās nākamā agresija, kas būs vērsta pret kādu no Eiropas valstīm ir tikai un vienīgi laika jautājums. Šādu – visai atklātu viedokli intervijā medijam “ELTA” pauda Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, vēsta AM portāls Sargs.lv.

Šādu viedokli G. Landsberģis pamatoja ar Krievijas militārajām reformām, ko tā aizvien ir spējīga veikt par spīti notiekošajai pašas sāktajai militārajai agresijai pret Ukrainu un atsevišķu valstu centieniem piespiest Ukrainu sēsties pie sarunu galda ar Krieviju.

“Ja Ukrainu, kā mēs to redzam, centīsies piespiest sākt pārrunas ar agresoru, tad pasaulei – šajā gadījumā tām valstīm, kas ir tuvāk Ukrainai, jāsāk laikus gatavoties jaunam karam. Es nevaru pateikt, kad tas precīzi sāksies. Varbūt tas sāksies pēc desmit gadiem, varbūt pieciem, varbūt tas ir tikai pāris nākamo gadu jautājums. To prognozēt ir grūti. Tomēr par vienu es esmu pārliecināts – laika mums var būt atlicis gaužām maz,” sacīja Lietuvas ārlietu ministrs.

Kā piemēru Krievijas centieniem turpināt savu agresīvo ārpolitiku Landsberģis minēja tās īstenotās militārās reformas.

“Krievija sāka karu ar 200 000 karavīru, kas bija savilkti ap Ukrainu. Pašlaik Krievijas rīcībā kā minimums ir divtik daudz dzīvā spēka. Plāni, kas ir izziņoti par Krievijas armijas reformām, šķiet reāli. Turklāt te vairs nav runa par tukšu propagandu. Šī militārā reforma ir tiešā veidā vērsta pret NATO,” intervijā “ELTA” atzina G.Landsberģis.

Kaimiņvalsts ārlietu ministrs aicināja radikāli pārskatīt Lietuvas aizsardzības pieeju un radikāli palielināt tās finansējumu, norādot, ka Lietuvā vēl aizvien nav sākta diskusija par valsts drošību tieši tādā ģeopolitiskajā realitātē, kāda šobrīd valda aiz tās robežām.

Pēc G. Landsberģa domām, Lietuvai aktīvi jādomā, kā mainīt to drošības koncepta piramīdu, kāda tā veidota pēdējo 30 gadu laikā, tostarp paredzot iespēju, ka tās stratēģiskais partneris ASV var pārvērtēt savu iesaisti un apņemšanos pret Eiropas valstu drošības garantijām.

“ASV ir un paliek mūsu galvenais drošības pīlārs. Tomēr mums jāsaprot, ka arī ASV intereses mainās, tāpēc mums jābūt gataviem šiem izaicinājumiem,” viņš norādīja.

Runājot par aicinājumiem Kijivai uzsākt miera sarunas ar agresorvalsti Krieviju, Lietuvas ārlietu ministrs to raksturoja kā “diskusiju ar kanibālu par vakariņu ēdienkartē iekļautajiem ēdieniem”.

“Daudzi saka, ka sarunas ir vajadzīgas. Tomēr mēs uzskatām, ka Eiropas drošībai ir jābūt būvētai kā drošībai no Krievijas, nevis kā drošībai, kura iekļautu Krieviju. [..] Mums jādomā, kā palīdzēt Gruzijai, Ukrainai, Moldovai, Lietuvai, Polijai un citām valstīm aizstāvēties no Krievijas, jo tās nodomi un mērķi ir imperiāli un uzbrūkoši. Tās izmantotie politiskie un diplomātiskie instrumenti ir domāti vienam mērķim – lai mūs sabotētu, iznīcinātu, nogalinātu, pilnībā iznīdētu, bet teritoriju vienkārši anektētu. Tāda šobrīd ir viņu politika,” uzsvēra G. Landsberģis.

Avots: Sargs.lv/LRT.lt/ELTA

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!