TOP 100 lielākie vietējā kapitāla uzņēmumi

Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem, Lursoft apkopojis TOP 100 lielākos vietējā kapitāla uzņēmumus, sarakstā iekļaujot sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), kuru dalībnieki un patiesie labuma guvēji ir Latvijas valstspiederīgie.

Lursoft pētījuma dati liecina, ka Latvijā reģistrēti 132 tūkstoši SIA, no tiem 87,2% ir vietējā kapitāla uzņēmumi. Analizējot datus par TOP 100 lielākajām vietējā kapitāla SIA, redzams, ka to pienesums pagājušajā gadā bijis ievērojams. Sarakstā iekļuvušie uzņēmumi gada laikā palielinājuši apgrozījumu par 20,13%, tam 2022. gadā sasniedzot 8,45 miljardus eiro. Neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, uzņēmumu peļņa gan sarukusi par 11,96%, samazinoties līdz 430,22 milj. EUR. TOP 100 lielākās vietējā kapitāla SIA aizvadītajā gadā nodokļos valsts kopbudžetā samaksājušas 660,74 milj. EUR un ar darba vietām nodrošinājušas 46,56 tūkstošus darbinieku.

Teju puse no visiem – tirgotāji

Trešā daļa no TOP 100 lielākajām vietējā kapitāla sabiedrībām ar ierobežotu darbību saistījušas ar vairumtirdzniecību, bet vēl 15 uzņēmumi aptver mazumtirdzniecības nozari, liecina Lursoft pētījuma dati.

Tirdzniecības nozari pārstāv arī TOP 100 saraksta 1. vietā esošais uzņēmums SIA “DEPO DIY”. Tirgotājs nākamā gada izskaņā atzīmēs savu 20 gadu darbības jubileju. Šo gadu laikā SIA “DEPO DIY” sekmīgi attīstījis savu darbību, pērn sasniedzot jau 336,20 milj. EUR apgrozījumu. Lursoft Multi atskaites dati liecina, ka pērn, salīdzinot ar 2021. gadu, SIA “DEPO DIY” apgrozījums palielinājies par 28,95% un tirgotājs pēc nodokļu nomaksas 2022. gadā guvis 16,65 milj. EUR peļņu. Lursoft izziņā esošā informācija liecina, ka pagājušajā gadā SIA “DEPO DIY” nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā samaksājis 55,96 milj. EUR, tostarp 13,47 milj. EUR valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 6,51 milj. EUR iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

“Kopš Krievijas kara sākuma Ukrainā uzņēmums pārtrauca sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas piegādātājiem, aizstājot šo piegādātāju preces ar analogiem no citiem tirgiem, tai skaitā ar Ukrainas ražotājiem. Tā rezultātā Ukrainas preču apgrozījums “Depo” veikalu tīklā 2022. gadā pieauga divas reizes,” teikts SIA “DEPO DIY” vadības ziņojumā. Arvien ciešāk uzņēmums sadarbojas ar Latvijas piegādātājiem, kuru īpatsvars SIA “DEPO DIY” kopējā apgrozījumā pērn sasniedza 39%, Lietuvā – 24%, Igaunijā – 23%, tādējādi stiprinot Latvijas eksportu un veicinot arī mazo un vidējo Latvijas uzņēmumu iespējas ieiet kaimiņvalstu tirgos.

SIA “DEPO DIY” turpina strādāt pie uzņēmuma tālākas komercdarbības izaugsmes, konsekventi realizējot savu stratēģiju, nodrošinot pircējiem plašāko sortimentu mājai, dārzam, remontam un būvei vienkopus.

Attīstoties “Depo” veikalu tīklam Baltijā, aizvadītajā gadā arī pieauga darbinieku skaits uzņēmuma grupā, kopumā 2022. gada beigās sasniedzot 3041 strādājošo. Latvijā pagājušā gada beigās uzņēmumā strādāja 1942 darbinieki, no tiem 40% uzņēmumā bija nostrādājuši jau vairāk nekā 5 gadus.

TOP 100 lielāko vietējā kapitāla uzņēmumu sarakstā iekļauti 100% vietējā kapitāla uzņēmumi, kuru patiesie labuma guvēji ir Latvijas valstspiederīgie. Atlases veikšanas brīdī (07.11.2023) uzņēmumam nedrīkstēja būt apturēta saimnieciskā darbība, uzsākts likvidācijas vai maksātnespējas process, kā arī reģistrēta darbības izbeigšana. Uzņēmumu TOP 100 sarakstā sarindoti pēc lielākā apgrozījuma 2022. gadā.

Vairāk nekā 300 milj. EUR liels apgrozījums 2022. gadā reģistrēts vēl trīs sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuru kapitāldaļu turētāji 100% apmērā ir Latvijas valstspiederīgie. Otrs lielākais to vidū ir SIA “Mikrotīkls”.

Datu komunikāciju sistēmu ražotāja SIA “Mikrotīkls” apgrozījums pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājies par 10,76%, liecina Lursoft pieejamais gada pārskats. 2022. gadā SIA “Mikrotīkls” apgrozīja 334,3 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 85,78 milj. EUR peļņu (peļņa 2021. gadā – 90,58 milj. EUR).

Aizvadītajā gadā Arnim Riekstiņam un Džonam Martinam Tallijam piederošais SIA “Mikrotīkls” nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā samaksājis 9,13 milj. EUR. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka uzņēmums ar darba vietām nodrošinājis 354 darbiniekus.

Iesniegtajā vadības ziņojumā SIA “Mikrotīkls” norādījis, ka 2022. gadā turpinājās pieprasījuma pieaugums pēc augstas veiktspējas datu pārraides iekārtām. Lai to apmierinātu, gada pirmajā pusē uzņēmums laida pārdošanā virkni inovatīvu produktu, tostarp ātrjaudīgus maršrutētājus un augstas caurlaidības komutatorus ar 100 Gbp pieslēgumvietām, kā arī nākamās paaudzes 60 GHz ierīces bezvadu pārraidei ar 802.11 ay standarta atbalstu. 2022. gada otrajā pusē SIA “Mikrotīkls” laida tirgū jaunus piekļuves punktus ar 802.11 ax Wave2 standarta atbalstu un dažādas iekārtas lietu interneta vajadzībām.

“Covid-19 pandēmijas radītie pārrāvumi globālajās pusvadītāju, mikročipu un citu ražošanai nepieciešamo komponenšu piegāžu ķēdēs 2021. gada otrajā pusē izraisīja ražošanas aizkavēšanos un apgrūtināja pasūtījumu izpildi pārskata gadā, īpaši tā pirmajā pusē. Kopā ar piegādātājiem intensīvi strādājot pie komponenšu pieejamības uzlabošanas un alternatīvu izmantošanas, uzņēmumam pārskata perioda otrajā pusē izdevās ievērojami palielināt ražošanas un pasūtījumu izpildes piegādes tempus, tomēr ražošanas pārrāvumi un Ukrainā notiekošā karadarbība noveda pie apgrozījuma un peļņas samazinājuma,” norādījis SIA “Mikrotīkls”.

SIA “Mikrotīkls” norādījis, ka, analizējot pieprasījuma izmaiņas dažādās produktu grupās, kā arī saņemot informāciju no izplatītājiem, redzams pieprasījuma palielinājums LTE/5G un platjoslas optisko tīklu atbalstošu produktu segmentā, attiecīgi samazinoties pieprasījumam bezvadu 2.4/5GHz fiksēto pieslēgumu grupā. Šogad uzņēmums plāno būtiski atjaunot produkcijas klāstu, izmantojot jaunākās paaudzes WiFi6 tehnoloģijas, kā arī paplašināt produktu portfeli ar jauniem LTE/5G un platjoslas optisko tīklu atbalstošiem produktu modeļiem.

No TOP 100 sarakstā iekļuvušajiem uzņēmumiem vairāk nekā 300 milj. EUR liels apgrozījums pagājušajā gadā bijis arī SIA “PATA” un SIA “TOLMETS”. SIA “PATA” gadījumā apgrozījums gada laikā audzis par 18,21%, sasniedzot 334,04 milj. EUR, savukārt SIA “TOLMETS” apgrozījums, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājies par 7,62%, sarūkot līdz 309,58 milj. EUR. Vladimiram Carkovam, Jurijam Homutovam un Robertam Ivanovam piederošais atkritumu un lūžņu vairumtirgotājs, šķirotu materiālu pārstrādes uzņēmums SIA “TOLMETS” iesniegtajā gada pārskatā norādījis, ka 2022. gadā tā saimnieciskā darbība bijusi lielā mērā nestabila, kas saistīts ar tirgus apstākļiem. Pasaulē pastāvošās situācijas nenoteiktības apstākļos iepērkamo metāllūžņu apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par aptuveni 18%.

Bez SIA “TOLMETS” Liepāja TOP sarakstā pārstāvēta ar vēl pieciem uzņēmumiem, liecina Lursoft pētījuma dati. Sarakstā iekļuvuši arī SIA “LVAGROO”, LSEZ SIA V. Biļuka komercfirma “Evija”, SIA “GETIC”, SIA “Liepājas reģionālā slimnīca” un SIA LSEZ “Liepaja bulk terminal Ltd”. Kopumā TOP 100 lielāko vietējā kapitāla uzņēmumu sarakstā atrodami 14 uzņēmumi no Kurzemes.

Neskaitot Rīgu, vēl vairāk uzņēmumu sarakstā pārstāvēts vien no Pierīgas reģiona. Tie kopskaitā ir 17 uzņēmumi, no kuriem lielākais ir TOP 100 lielāko vietējā kapitāla SIA saraksta galvgalī esošais SIA “DEPO DIY”, kura juridiskā adrese reģistrēta Ropažu novadā, savukārt otrs lielākais ir SIA “PATA”.

TOP 100 lielāko vietējā kapitāla SIA pirmajā desmitniekā atrodams arī viens uzņēmums no Zemgales. Tas ir minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, graudaugu un sēklu vairumtirgotājs SIA “Elagro Trade”, kura lielākais kapitāldaļu turētājs ir Paškausku ģimenei piederošais AS “Agrolats Holding”. Lursoft Multi atskaites dati liecina, ka 2022. gadā SIA “Elagro Trade” apgrozījums jau pārsniedza 200 milj. EUR, palielinoties līdz 210,01 milj. EUR, savukārt peļņa pēc nodokļiem pieauga līdz 4,41 milj. EUR. Uzņēmums reģistrēts 2010. gadā un tā pamatkapitālu veido 4,51 milj. EUR. Bez SIA “Elagro Trade” Zemgali TOP 100 sarakstā pārstāv vēl 9 uzņēmumi, savukārt Vidzeme pārstāvēta ar 5, bet Latgale ar 4 uzņēmumiem.

Lielākais vietējā kapitāla uzņēmums Vidzemē ir  Egilam Butkam piederošais mazumtirdzniecības uzņēmums SIA “Firma Madara 89”, kas starp visām vietējā kapitāla sabiedrībām ar ierobežotu atbildību 2022. gadā uzrādījis 10. lielāko apgrozījumu. Pērn tirgotāja apgrozījums audzis līdz 188,94 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 12,3 milj. EUR. Lursoft dati liecina, ka šobrīd SIA “Firma Madara 89” ir reģistrētas 135 aktīvas struktūrvienības.

Līderu TOP 10 nav atrodams neviens no Latgales novada vietējā kapitāla uzņēmumiem, secinājis Lursoft. No četriem šī reģiona uzņēmumiem, kas ierindojušies starp TOP 100, augstākajā pozīcijā (43. vieta) atrodas SIA “Rēzeknes gaļas kombināts”. 2001. gadā reģistrētā gaļas pārstrādes uzņēmuma apgrozījums pērn pieaudzis līdz 62,67 milj. EUR, bet peļņa līdz 1,21 milj. EUR. Gada pārskatā esošā informācija liecina, ka 43,15 milj. EUR no SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” pagājušā gada apgrozījuma veidojis vietējais tirgus, savukārt lielākās eksporta valstis bijušas Igaunija (6,19 milj. EUR), Lietuva (5,96 milj. EUR) un Vācija (4,94 milj. EUR).

Vairāk nekā 46,5 tūkstoši darba vietu

Lursoft apkopotais TOP 100 lielāko vietējā kapitāla uzņēmumu saraksts apliecina, ka arī vietējie uzņēmēji spējīgi sekmīgi attīstīties, apgūt ārvalstu tirgus un piedāvāt pieprasītus produktus un pakalpojumus. Lursoft pētījuma dati rāda, ka TOP 100 lielākās vietējā kapitāla sabiedrības ar ierobežotu atbildību pagājušajā gadā nodarbinājušas vairāk nekā 46,5 tūkstošus darbinieku.

TOP 100 lielāko vietējā kapitāla uzņēmumu sarakstā iekļuvušas arī 11 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. No tām SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” un Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” arī ierindojas pirmajās vietās pēc lielākā darbinieku skaita, taču blakus iepriekš nosauktajiem atrodami arī privātā kapitāla uzņēmumi SIA “Kreiss” un SIA “Lenoka”. Lursoft izziņas dati atklāj, ka pagājušajā gadā kravu pārvadātājs SIA “Kreiss” ar darba vietām nodrošinājis jau 2532 darbiniekus. Uzņēmums valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās pērn samaksājis 11,59 milj. EUR, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 5,46 milj. EUR.

Kravu pārvadātājs SIA “Kreiss” 2022. gadā turpinājis pārskatīt iekšējos procesus un strādājis pie iekšējās efektivitātes paaugstināšanas, samazinot visu operatīvo izmaksu īpatsvaru par 2%. Iesniegtajā gada pārskatā SIA “Kreiss” norādījis, ka 2022. gada pirmajā pusē Eiropas un skandināvu valstu uzņēmumu darbību ierobežojumu rezultātā SIA “Kreiss” brīžiem bija nestabils un nenoteikts pārvadājumu apjoms. Pārvadājumu plūsmu un virzienus ietekmēja arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Salīdzinot ar 2021. gadu, kad SIA “Kreiss” apgrozīja 167,22 milj. EUR, pērn uzņēmuma apgrozījums audzis par 26,22%, sasniedzot 211,06 milj. EUR. Līdz ar apgrozījumu palielinājusies arī SIA “Kreiss” peļņa, kas pagājušajā gadā sasniegusi 25,56 milj. EUR pēc nodokļu nomaksas. Balstoties uz Lursoft Multi atskaites datiem, aizvadītā gada apgrozījuma un peļņas rezultāts ir augstākie visā SIA “Kreiss” darbības vēsturē.

Pagājušajā gadā SIA “Kreiss” nodibinājis meitas uzņēmumu Vācijā, kā arī iegādājies 100% uzņēmuma  kapitāldaļas Lielbritānijā, tādējādi turpinot uzsākto kursu uz pamatdarbības efektivizēšanu.

Vairāk nekā 1000 darbinieki pagājušajā gadā bijuši 11 sarakstā iekļuvušajiem uzņēmumiem, savukārt tikai desmit uzņēmumos darbinieku skaits bijis mazāks par 10.

Liels skaits ar vērā ņemamu pieredzi

Apskatot datus par TOP 100 sarakstā iekļuvušo uzņēmumu dibināšanas gadiem, redzams, ka vērā ņemams skaits uzņēmumu, kopskaitā 41, reģistrēti vēl pirms 2000. gada. To vidū ir seši uzņēmumi, kas reģistrēti 1991. gadā – SIA “Rīgas ūdens”, SIA “Reaton”, SIA “Gaujas koks”, SIA “TILTS” un SIA “ACBR”.

Tikmēr jaunākais no visiem TOP 100 sarakstā iekļuvušajiem ir vairumtirgotājs SIA “CCLM” no Jelgavas novada, kas dibināts 2020. gadā. Lai arī uzņēmuma darbības ilgums ir vien pāris gadi, Mārtiņam Medainim piederošais SIA “CCLM” pērn sasniedzis jau 32,16 milj. EUR apgrozījumu un 613,6 tūkst. EUR peļņu. Jāpiemin, ka SIA “CCLM” ir Mārtiņam Medainim vienīgais piederošais uzņēmums. Arī iepriekš uzņēmējam nav piederējušas kapitāldaļas citās kompānijās.

TOP 100 lielākie vietējā kapitāla uzņēmumi

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!