Strauji aug to Latvijā reģistrēto fizisko un juridisko personu skaits, kas atvērušas kontus ārvalstu finanšu institūcijās, tostarp Lietuvā, teikts jaunākajā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) informatīvajā izdevumā par Nacionālā risku novērtējumā gūtajiem rezultātiem un secinājumiem.
2023.gada ziņojums atklāj galvenos izaicinājumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) jomā. Pārskatā idenficiēti trīs jauni riski, kas skar Latvijas finanšu sistēmu un kuriem tuvākajā nākotnē ir nepieciešami atbilstoši risku mazināšanas pasākumi.
Pirmkārt, strauji aug to Latvijā reģistrēto fizisko un juridisko personu skaits, kas atvērušas kontus ārvalstu finanšu institūcijās, tostarp Lietuvā.
Lūgts detalizētāk komentēt šo risku, FID atbildēja, ka pilnais minētais novērtējums tuvākajā laikā tiks izskatīts Finanšu sektora attīstības padomē. Pēc tā izskatīšanas tas būs pieejams arī publiski, iespējams, jau oktobra beigās. Attiecīgi tad arī medijiem un ikvienam interesentam būs piekļuve šim dokumentam, lai gūtu detalizētāku ieskatu rezultātos un secinājumos.
Otrkārt, Krievijas sāktais karš Ukrainā un ar to saistītās ES sankcijas ir būtiski palielinājušas slogu uz Latvijas institūcijām.
Trešais izaicinājums esot to NILLTF risku pieaugums, kas saistīti ar augošo virtuālo aktīvu popularitāti un izmantošanu.
Tāpat pārskata periodā vieni no lielākajiem riskiem saistīti ar izvairīšanos no sankcijām un sankciju apiešanu. Būtiskākie draudi konstatēti saistībā ar ES sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Reaģējot uz vēl nebijušu sankciju piemērošanas tempu un apmēru, pārskata periodā ieviesti vairāki jauni sadarbības veidi, tostarp neformāla institucionālā koordinācijas platforma, Sankciju padome.
Vienlaikus gan apgalvots, ka Latvijā jau ir veikta efektīva finanšu nozares reforma un nodrošināts plašs iesaistīto pušu atbalsts, lai risinātu šīs problēmas. Nākamie soļi ietver NILLTPF novēršanas plāna un vadlīniju izstrādi 2024.-2026.gadam, novērtējuma apmācības privātajam un publiskajam sektoram, kā arī novērtējuma vadlīniju pārskatīšanu sadarbībā ar NILLTPF novēršanas institūcijām.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Foto: Pixabay.com
Apsveicu ar “finanšu kapitālā remonta” faktiskajiem rezultātiem. Un likumu (jebkuru arī ekonomikas) nezināšana neatceļ likumsakarības un sekas. Tikai mūsu valsts pārvaldes struktūras strādā pārsvarā nekompetenti darboņi, kas tiek izvelēti pēc politbiroja principa, tāpēc nekas cits neatliek kā brīnīties par speciālistam acīmredzamu un labi paredzamu rezultātu.
Tāpēc – tā turpināt biedri, drīz pienāks arī gaismas izslēgšanas (lidostā) diena!
“Pirmkārt, strauji aug to Latvijā reģistrēto fizisko un juridisko personu skaits, kas atvērušas kontus ārvalstu finanšu institūcijās, tostarp Lietuvā.”
Un neviens neaizdomājas, ka “ārvalstu finanšu institūcijās, tostarp Lietuvā” arī cīnās ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un terorisma finansēšanu? Tik tur to dara civilizēti?
Un ja tas ir legāli, tad laikam jādod pa cepuri tiem, kuru stulbas pārcentības dēļ tas notiek, nevis jārāda ar pirkstu uz “fiziskajām un juridiskajām personām”.
Tās fiziskās un juridiskās personas ir Krievijas valodā runājošie pasaules apceļotāji
Runa šoreiz galīgi nav par to kādā valodā kurš runā.
Bet “Krievijas valoda” skan labi😁
Tāpat kā Latvijas, Kanādas, Anglijas un citas valodas😁😁
Nevajadzēja likt un ļaut bankām tā dirsināt klientus. Tagad VID un FID varēs iet uz stūra sēdēt ar cepuri kurā visdrīzāk iespļaus. Tā iet, kad visu atļauj kārtot birokrātiem pastulbu politiķu vadībā, kas nevar noalgot labus padomniekus nevis visādus stabulētājus.
Liešu asaras par skaisti, kaligrāfiski uzrakstīto ekonomikas transformācijas plānu, ka tikai tagad aptvēra, ka piedalas skaistumkonkursā nevis tautsaimniecības attīstīšanā.
Par tautsaimniecību te neviens nav domājis, to apstiprinās manis saspiestais tugriks, pardon, dālderis, kas sen vairs nav ejoša naudas vienība.
Kad Latkrievija tiks inkorporēta Baltkrievijā katram latvānim bus konts Minskas centra bankā.
Tomēr ir pamanījuši? Pārsteidzosi. Trīs gadus plūda un tagad jau mazinās un nav jau kur palikt- uzņēmiem Lietuva vienkārši ir izdevīgāk, nomaksāt par pakalpojumiemun precēm auseklīšiem ir vienkāršāk, ja ir knts Lietuvā. Tur gan vajag 10 tksty depozītu. Bet citādi – viss ideāli. Šī gada vilnis ir no straujā padomju nomenklatūras skaita un astronmisko ienākumu pieauguma – labāk nolikt ārzemēs, kur jau ir īpašumi. Uz vietas jau paliek tikai neveiksminieki un tie, kam nav jau ko noguldīt un darbināt. Tā jau tas ir arī Rumanijā. Tas pats jau kapitāltirgū- bet nekas cits jau nemaz nevar būt, ja tur pensionēti tantuki… lasīt vēl »
Krišjānim Artūram ir konti
1. Beļģijā “KBC bank”, EUR 57 049
2. Amerikā “PNC bank”, USD 13 601
3. Amerikā “Charles Shwab bank”, USD 20 068
4. Amerikā “Morgam Stenley”, USD 31 712
Un vēl 90 000 kaut kādā amerikas pensiju fondā
Rinkēvičam konts Revolut Lielbritānijā.
Kopš brexita jau, Revoluts ir Lietuvā.
Vai tas tas pats revolut, kurš pieder Gazproma menedžera dēlam?
Levitam konts Luxemburgā. Banque et Caisse D’epargne de L’etat. AJ Luksemburga, Luksemburga, 1.place de Metz L-2954. EUR 274 739.
Sorosītiem jau drīkst. Plebejiem tikai nedrīkst