LETĪCIJA OZOLA nra.lv/dzīvesstils
Diezgan bieži gadās dzirdēt, ka cilvēki, runājot par darbu, jau pirmdienā saka: “Ak, Dievs, kā es gaidu piektdienu!” Vispār tas ir diezgan skumji, jo darbs ir vieta, kurā pavadām lielu un nozīmīgu savas dzīves daļu.
Vai tas nozīmē, ka lielākais vairums no mums ir izvēlējušies nepareizo profesiju? Vai arī cilvēks pēc savas dabas vienkārši ir slinks un labprātāk pavadītu savu laiku, zvilnot dīvānā? Patiesība droši vien ir kaut kur pa vidu. Bet gadās arī tā, ka darbs sagādā prieku, bet pati darba vide ir toksiska. Un, ja iesākumā, tu rītos no gultas leci laukā palēkdamies, dušā dungoji savu iemīļoto dziesmu un nevarēji vien sagaidīt, kad nonāksi darbā, tad, laikam ejot, tavs entuziasms sāka noplakt, līdz pazuda pavisam un doma par iešanu uz darbu sagādā vienīgi nepatīkamu griešanos vēderā.
Iespējams, jūs piedzīvojat mobingu savā darbavietā. Un šajā rakstā es padalīšos ar pazīmēm, kas ļaus jums vieglāk noteikt, vai tā patiešām ir. Jo ir ļoti svarīgi pamanīt vardarbības signālus jau to iedīgļos, kamēr toksiskā sniega bumba nav nospiedusi jūs pavisam. Un jā, savas robežas ir jāmāk sargāt, pretējā gadījumā kāds nemitīgi tās pārkāps un indēs dzīvi.
Parasti jau tas sākas diezgan nevainīgi, neviens jau ar buldozeru uzreiz virsū nebrauc – nelieli komentāri, mazi dzēlieni, nesaprotami aizrādījumi, tāda maza “nevainīga” aprunāšana aizmuguriski – nu kam gan negadās, vai ne?
Sākumā jūs pat nesaprotat, kas notiek, varbūt vienīgi pēc sapulces vai kafijas dzeršanas kopīgajā virtuvē ir tāda nepatīkama sajūta, ka kaut kas nav kārtībā, bet nekādi nesanāk sev definēt, kas tieši. Un nākamajā mirklī jūs jau esat melnā avs kolektīvā, no jums sāk izvairīties, jo kurš gan vēlas nonākt jūsu vietā? Labāk turēties pa gabalu.
Taisnības labad arī jāatzīst, ka otrs cilvēks nevar pilnībā iekāpt jūsu ādā – tas, ko viens uztvers kā ironisku joku, otram var sabojāt visu nedēļu un viņš vakarā aizmigs uz saraudātas spilvendrānas.
Mēs esam ļoti individuāli. Tāpēc, ja jūs aizskar kolēģa ciniskie jociņi, vajag viņam to pateikt, jo, iespējams, viņš to vispār nenojauš, ir pārskatījies dakteri Hausu un pie katras izdevības mēģina spīdēt ar melnu humoru.
Lūk, septiņas pazīmes, ka jūs savā darba vietā piedzīvojat mobigu jeb emocionālo vardarbību:
Nepamatota kritika. Konstruktīva atgriezeniskā saite ir pat ļoti nepieciešama izaugsmei un darba produktivitātes celšanai. Taču pastāvīga, negatīva kritika un noniecināšana, kas grauj pašapziņu, radot sajūtu, ka viss, ko tu dari, ir slikti, var liecināt, ka savā darba vietā piedzīvo mobingu;
Sociālā izolācija. Tu pastāvīgi tiec izslēgts no svarīgām sapulcēm un saziņas. Pēkšņi tu pusdieno viens pats. Iespējams, ka tava darba vieta pēkšņi un bez saprotama iemesla, ir pārcelta uz mazāk ērtām telpām, tālāk no pārējiem;
Baumošana un tenkas. Par tevi izplata nepatiesas baumas un negatīvus stāstus, kas nomelno tavu reputāciju;
Resursu un iespēju liegšana. Tev tiek liegtas apmācības savas kvalifikācijas celšanai, tu nesaņem tādus pašus bonusus kā pārējie kolēģi. Iespējams tev tiek uzdots veikt neizpildāmus uzdevumus, kas neizbēgami novedīs pie neveiksmes un vēl vairāk graus tavu pašvērtējumu;
Nepamatoti sodi. Tie var būt sodi, kas šķiet nesamērīgi saistībā ar veikto pārkāpumu, kā arī sodi un negatīvi komentāri, bez pienācīga paskaidrojuma un pamatojuma;
Veselības simptomi. Stress, ko izraisa emocionāla vardarbība var izpausties fiziski. Var parādīties nomāktība, bezmiegs, galvassāpes, trauksme un depresija;
Naidīga vide. Atrodoties darbā, tev ir sajūta, kā staigājot pa mīnu lauku. Ieejot telpā, ir jūtama spriedze, iespējams tu izjūti atklātu kolēģu naidīgu uzvedību, kas var izpausties arī caur ķermeņa valodu, piemēram, saskatoties vai ar mīmikām paužot, ka viņiem tava klātbūtne ir nepatīkama. Iespējams tu esi saskāries ar situāciju, kad tavas prezentācijas laikā daži kolēģi savā starpā sarunājas un smīkņā, varbūt pat skaļi izsaka noniecinošas komentārus.
Parasti varmāka, pārbaudot tavas robežas, meklēs sev sabiedrotos. Un atceries, tas sākas ar maziem solīšiem. Bet vardarbībai ir tendence pieaugt, tāpēc ir ļoti svarīgi novilkt savas robežas, spēt pastāvēt par sevi. Tas nenozīmē, ka jākļūst par arogantu ezi, kas visos saskata potenciālu apdraudējumu un aizvainojumus. Spēju socializēties, komunicēt un pielāgoties neviens nav atcēlis. Tomēr, ja pielāgošanās jau kļūst par izdabāšanu un sāk mainīt tevi kā personību, tas vairs nav veselīgi.
Emocionālā vardarbība, vienalga – darbā vai mājās, ir ļoti nopietna un bīstama un tā var radīt graujošas sekas cilvēka veselībai un pašvērtējumam. Runājiet un nebaidieties vērsties pēc palīdzības.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!