“Neceliet paniku un esiet mierīgi!” Drošības dienesti preses konferencē informē par draudu vēstuļu autoriem

Divu dienu laikā vairākas izglītības iestādes visā Latvijā saņēmušas draudu e-pastus. Valsts policija vērš uzmanību, ka šie saņemtie e-pasti vērtējami kā zema līmeņa riska draudi un šī ir mērķtiecīga noziedzīga akcija, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrību un iestāžu darbu.

Saistībā ar šiem notikumiem, lai skaidrotu dienestu un iestāžu rīcības algoritmus un pašreizējo situāciju, šodien preses konferencē notikumus skaidroja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vadītāja Edīte Kanaviņa, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.

Preses konference e-pastu draudiem mācību iestādēs

Divu dienu laikā vairākas izglītības iestādes visā Latvijā saņēmušas draudu e-pastus. Valsts policija vērš uzmanību, ka šie saņemtie e-pasti vērtējami kā zema līmeņa riska draudi un šī ir mērķtiecīga noziedzīga akcija, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrību un iestāžu darbu. Preses konferencē piedalīsies: Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks; Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets; Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vadītāja Edīte Kanaviņa; Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts; Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.

Posted by Valsts policija on Trešdiena, 2023. gada 11. Oktobris

Aizvadītajā naktī draudu e-pastus par it kā iespējamiem drošības riskiem saņēmušas arī aptuveni 400 Latvijas pirmsskolas izglītības iestādes, tomēr policija aicina saglabāt vēsu prātu un turpināt darbu ierastajā ritmā, nekādus evakuācijas pasākumus neveicot. E-pasti nāca vairākos viļņos, naktī, rīta pusē, pēc tam vēl, norāda Ruks, – uz katru tiek reaģēts, vērtēts, vai jāmaina riska līmeņi.

Ruks vēlas pateikt, ka šobrīd varam runāt par personu vai personu grupu, kura ir specifiskām ziņāšanām, kā destabilizēt situāciju valstī, raisot neticību dienestiem par viņu darbu.

“Mēs nevaram noliegt, ka šis viss nāk no Latvijai nedraudzīgām valstīm – sabiedrībai jābūt gatavai. Sabiedrības reaģēšana uz viņu rīcībām, viņus baro, jo situācija saasinās,”

atzīst Ruks. Viņš aicina neraisīt paniku bērnos un vecākos: “Mēs redzam un saprotam, ka tiek izmantoti dažādi IT risinājumi, kā slēpt savas pēdas,” Ruks gan neatklāj visu jau policijas atklāto informāciju un izmeklēšana notiek visjaudīgākajā veidā, kāds iespējams.

Tālrunis 110 tehniski netika pārslogots, lai gan zvanu bija daudz un nācās gaidīt arī uz savienojumu – “Momentāni pieslēdzām visus iespējamos resursus. Informatīvo tālruni var atrast policijas mājaslapā un var zvanīt arī uz to,

visam ir jāpieiet racionāli.” Ruks cer, ka situācija par cita līmeņa trauksmi nebūs Latvijā jāizsludina. Ruks norāda, ka šādi draudi ik pa laikam tiek saņemti – tādi bijuši gan uz tiesām, gan citām iestādēm, gan tirdzniecības centriem, kur notika masveida evakuācijas, – ir ņemtas vērā visas labās prakses arī no ārzemēm, kā rīkoties; pie katra šāda signāla zinām, kā rīkoties un neiesaistām visus savus resursus, ko savukārt tieši gaida noziedznieki.

Situācija par situāciju valstī tiek monitorēta arī ikdienā,

Ruks aicina visām izglītības iestādēm pārskatīt video, apsardzes, durvju aizslēgšanas sistēmas – ir jāpadomā par fizisko drošību arī ikdienai, piemēram, par vardarbību, ne tikai šīs situācijas kontekstā.

Šobrīd mērķētā uzbrukuma rezultātā tomēr vajadzētu pārskatīt visu šo drošības sistēmu.

VUGD Latvijā ir galvenais apziņošanas sistēmas pārzināšanā, darbs ir procesā ar 112 apziņošanas platformu, tas ir tehnoloģiski sarežģīts, bet darbs jau iet uz beigām, lai palaistu reālā darba vidē – vēl ir testēšanas, atkļūdošanas; sistēmai ir jāstrādā perfekti pirms to palaiž, saka Ruks.

Zīverts papildina iepriekš sacīto: “Vispirms saku paldies operatīvajiem dienestiem par rīcību, vecākiem par sapratni, atzīstot, ka nācies pārkārtot darbu ritmus pēc šīm vēstulēm.”

Dundure vēlas vērst uzmanību uz to, ka šodien jau pulksten 13 bijusi videokonference, kur runāts, kā rīkoties:

“Visi vienojāmies, kā rīkoties. Pašvaldības strādā ar skolām, vecākiem un bērniem, lai skaidrotu notikušo un radītu drošības sajūtu.

Panākta vienošanās arī, kā strādāt turpmāk, lai nebūtu nepamatota lēmumu pieņemšana visos līmeņos. Jādomā, ka šī sadarbība vainagosies ar rezultātiem.”

Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecinot, ka sūtītājs gan vakar, gan šonakt bijis viens un tas pats, turklāt šī paša noziedznieka aktivitātes esot novērotas jau apmēram pirms gada, kad arī vairākas organizācijas saņēmušas līdzīgas draudu vēstules.

Otrdien aptuveni 300 Latvijas skolās tika saņemti identiski draudu e-pasti par it kā iespējamiem drošības riskiem un no izglītības iestādēm evakuēti audzēkņi, tomēr policija norādīja, ka tie ir zema riska draudi un satraukumam nav pamata.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

3 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
tikai mieru
tikai mieru
1 g. atpakaļ

Pūķina urlas čakarējas visās NATO valstīs.

sazvērestības teorija
sazvērestības teorija
1 g. atpakaļ

Ar nelielu varbūtību, bet arī iespējams, ka paši izsūta tās vēstules, ja jau zin ka draudu nav. Algas parastajam policistam jau nepalielina, tikai valdība 4x gadā palielina sev algas. Tagad vēstuļu problēma, nav kapacitātes, būs iemesls arī parastajiem darba cilvēkiem tikt pie lielākas algas. Nekas tāpat vien nenotiek.

sazvērestības teorija
sazvērestības teorija
1 g. atpakaļ

Vēl otrs variants skatīties kādas darbības notiek Izglītības ministrijā. Pa ausu galam esmu dzirdējis, ka tur daudzus tagad atlaižot, īpašu uzmanību tam neesmu pievērsis.