Aizdomās par darbošanos Krievijas specdienesta uzdevumā aizturētie Latvijas pilsoņi saistīti ar VID un tiesībsargājošām iestādēm

TV3 raidījums “Nekā personīga”

Rīgas apgabaltiesa paturējusi apcietinājumā Latvijas pilsoņus, kurus Valsts drošības dienests tur aizdomās par sadarbību ar Krievijas FSB. Noskaidrots, ka šīs personas bijušas un ir saistītas ar Latvijas tiesībsargājošām iestādēm, ziņo “TV3” raidījums “Nekā personīga”.

Krievijas Federālais drošības dienests jeb FSB, kuru 20. gadsimta 90. gadu beigās īsu brīdi vadīja arī Vladimirs Putins, ir tieši pakļauts Krievijas prezidentam. FSB faktiski ir Valsts drošības komitejas un NKVD pēctecis ar plašām pilnvarām un ap 350 tūkstošiem darbinieku. Tieši FSB augsta ranga darboņi ar indi “Novičok” centās noindēt Kremļa kritiķi Alekseju Navaļniju. Visticamāk, šim specdienestam bija dots uzdevums likvidēt algotņu grupējuma “Vagner” līderi Jevgeņiju Prigožinu pēc sacelšanās pret Putinu, vērtē Ukrainas aizsardzības ministrija. FSB vāc informāciju un atbalsta Putinu viņa asiņainajā karā Ukrainā.

Notikušais met ēnu arī uz Valsts ieņēmumu dienesta darbu, jo kratīšanas veiktas arī augstas amatpersonas dzīvesvietā.

Augusta sākumā Valsts drošības dienests aizturēja Latvijas pilsoņus aizdomās par FSB uzdevumā veiktām darbībām, kas vērstas pret Latvijas un tās iedzīvotāju drošību.

Trīs personas apcietinātas, vienai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Rīgas apgabaltiesa pirms dažām dienām noraidīja apelācijas sūdzības, kas nozīmē, ka viņi paliks apcietinājumā.

“Nekā personīga” šīs personas ir zināmas, tām ir bijusi un joprojām ir saistība ar Latvijas tiesībsargājošām iestādēm un to darbiniekiem.

Par palīdzības sniegšanu naidīgās valsts specdienestam aizdomās tur kādreizējo Valsts policijas darbinieku Raiti Dolgovu, uzņēmēju Igoru Bobiru un juristu Aleksandru Rjabikinu. Par viņiem publiski zināms maz.

Igoram Bobiram 2005. gadā naturalizācijas kārtībā piešķirta Latvijas pilsonība. Ilgus gadus vadījis apdrošināšanas kompānijas BTA Drošības dienestu. Patlaban ir līdzīpašnieks un valdes loceklis vairākās privātfirmās.

Raitis Dolgovs līdz 2005. gadam bijis Kriminālpolicijas inspektors Rīgas reģionā Valsts policijā. Vēlāk pieņemts darbā Bobira vadītajā drošības dienestā BTA. Pēdējos gados strādā par privātdetektīvu. Valsts policijas mājaslapā uzrādīts, ka sertifikātu saņēmis 2000. gadā.

Trešais apcietinātais ir jurists Aleksandrs Rjabikins. Viņš darbojas kā tiesnesis Saimnieciskajā šķīrējtiesā. Rjabikinam pieder uzņēmumi, kuri reģistrēti Igoram Bobiram piederošajā īpašumā Rīgā Klijānu ielā. Un ir arī kopīgs uzņēmums ar Bobiru “RC 7 Group.” Abi darbojas arī nodibinājumā Sertifikācijas akadēmija, kas gan ir likvidācijas procesā.

Saistība ar Bobiru joprojām ir arī Raitim Doglovam. Viņa firma “Meža biotops”, kas uzpērk īpašumus, reģistrēta Klijānu ielas adresē. Šajā uzņēmumā līdzīpašnieks ir arī Andrejs Podrezs, bijušais tiesībsargājošo un drošības iestāžu darbinieks. Podrezs VDD kriminālizmeklēšanā ir Dolgova aizstāvis.

Valsts drošības dienests kratīšanās pie aizturētajiem uzgājis ierīces, kas domātas prettiesiskām operatīvām darbībām.

Bobira advokāts Jānis Dambītis pieļauj, ka, iespējams, tādas ierīces Bobiram varētu būt saglabājušās no laikiem, kad viņš darbojās apdrošināšanas biznesā. Dambītis arī skaidro, ka Bobiram savas darba specifikas dēļ bija jākomunicē ar daudzu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, tajā skaitā KNAB galveno operatīvo darbinieku, vēlāk Saeimas deputātu Juri Jurašu.

Viena tāda tikšanās fiksēta kriminālprocesa materiālos saistībā ar miljona kukuļa piedāvājumu Jurašam. Krogā “Brālis” 2015.gada rudenī tikušies ne vien kursa biedri Dambītis un Jurašs, bet sarunā klāt ir arī Bobirs. Bobirs Jurašu raksturo kā labu paziņu. Uzņēmējs minēts arī kā Juraša lauku īpašuma pircējs.

Kādi bija FSB uzdevumi, kurus pildīja Bobirs, Dolgovs un Rjabikins, Valsts drošības dienests neatklāj un intervijai nepiekrita. Kratīšanu laikā izņemts liels apjoms datu nesēju un dokumentu.

Valsts drošības dienesta sāktā izmeklēšana met ēnu arī uz Valsts ieņēmuma dienestu.

Pie Raita Dolgova veiktās kratīšanas notika saimniecībā, kas viņam ir kopīga ar šķirto sievu, kura ieņem augstu amatu Valsts ieņēmumu dienestā. Natālijai Dolgovai ir piešķirta pielaide darbam ar valsts noslēpumu.

Dolgovu par savu vietnieci savulaik izvēlējās VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītājs Aigars Prusaks. Viņa pārvaldē ieņem Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājas amatu. VID Iekšējās drošības pārvaldei jāizmeklē iespējamu negodprātīgu VID auditoru, muitnieku un policistu rīcība. Tā var operatīvā ceļā vākt informāciju, novērot, noklausīties sarunas. Kopdzīve ar apcietināto Dolgovu ir nopietns reputācijas risks ne vien Natālijas Dolgovas darbam, bet visam dienestam, uzskata finanšu ministrs.

VID raidījumam atbildēja, ka nav saņēmis no Valsts drošības dienesta informāciju par veikto kratīšanu savas darbinieces dzīvesvietā un šobrīd neesot likumīga pamata viņas atstādināšanai. Neoficiāli zināms, ka Dolgova patlaban ir paņēmusi slimības lapu.

VDD kriminālprocess ir sākts pēc Krimināllikuma panta par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību. Kā soda mērs paredzēta kā brīvības atņemšana, tā arī naudas sods.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava vērš uzmanību, ka pēdējā laikā par noziegumiem pret valsti pieķertos nevis soda ar brīvības atņemšanu, bet gan liek samaksāt naudas sodu.

Nacionālās apvienības deputāts atsaucas uz gadījumu, kad prokrieviskais aktīvists, Krievijas medija “Sputnik Lietuva” redaktors Marats Kasems tika apcietināts saistībā ar reālu palīdzību iespējamam Krievijas iebrukumam, gatavojot atbalstu diversijām, bet ģenerālprokuratūra vienojās par 15 tūkstoš eiro sodu, jo “apsūdzētais esot izdarījis secinājumus un izvērtējis savas rīcības nepieļaujamību”.

Detektīviem Valsts policija izsniedz sertifikātu uz pieciem gadiem. Raitis Dolgovs to bija saņēmis 2020. gadā. Šobrīd sākta pārbaude Valsts policijā. Ja tiek saņemta informācija par personas reputācijas vai drošības riskiem, sertifikātu detektīviem anulē.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!