Kā prokuratūra “palīdzēja” advokātiem skandalozajā Magoņa pusmiljona kriminālprocesā

KĀRLIS SERŽANTS, Jauns.lv

Attaisnojošais spriedums pirmajā tiesu instancē saistībā ar it kā “Latvijas dzelzceļa” vadītāja Uģa Magoņa saņemto kukuli pusmiljona eiro apmērā, 2021. gada 21. janvārī izraisīja pamatīgu rezonansi sabiedrībā. Pēc prokuratūras paziņojumiem viss it kā bija skaidrs un situāciju saasināja arī bijušā KNAB darbinieka un Saeimas deputāta Jura Juraša paziņojums, ka saistībā ar šo lietu viņam piedāvāts viens miljons eiro liels kukulis. Tomēr tiesā šī lieta būtībā sabruka un Jauns.lv rīcībā nonākušie liecinieku pratināšanas materiāli liecina, ka tas varēja notikt tieši prokuratūras dīvainās liecinieku izvēles taktikas rezultātā.

Kas prokuratūrais bija tiesā jāpierāda

Pirmajā tiesu instancē apsūdzības būtība bija – Oļegs Osinovskis piedāvāja un nodeva kukuli Uģim Magonim par to, ka viņš ļaunprātīgi izmantojot savu valsts amatpersonas dienesta stāvokli, panāks Osinovskim labvēlīgus lēmumus saistībā ar izdevīgu četru lietotu dīzeļlokomotīvju iegādi no uzņēmuma “Skinest Rail” pārdošanu uzņēmumam “LDz ritošā sastāva serviss”.

Tāpat Magonim, izmantojot personisko pazīšanos ar tā laika Krievijas dzelzceļa vadītāju Vladimiru Jakuņinu, bija jānodrošina ritošā sastāva remontu pasūtījumi “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcai”. 

Respektīvi, prokuratūrai tiesā bija jāpierāda, ka Magonis ir tieši ietekmējis lokomotīvju pirkšanas procesu, lai panāktu sev un Osinovskim vēlamo rezultātu, bet pieprasītais sods abiem apsūdzētajiem bija četri gadi cietumā un mantas konfiskācija – tiesa gan tikai Magonim. 

Tomēr liecinieku pratināšanas materiāli parāda, ka faktiski tieši prokuratūras rīcības rezultātā, šos pierādījumu tiesa tā arī neieguva. Jāatzīmē, ka otrās instances tiesā epizode par naudas tālāknodošanu Jakuņinam vispār vairs netiek izskatīta, jo prokuratūra ir mainījusi apsūdzību. Diemžēl gadījumā, ja procesā nenotiks nekādas kardinālas izmaiņas, pastāv iespēja, ka arī otrā instance Magoni būs spiesta attaisnot.

Dīvainā liecinieku izvēle

Nav nekāds noslēpums, ka tiesas procesā lieciniekiem ir visai nozīmīga loma un parasti prokuratūra pieaicina konkrētas personas, kuras stiprina apsūdzības pozīciju, savukārt advokāti meklē lieciniekus, kas liecina par labu viņu aizstāvamajam. Šajā procesā notika pilnīgi pretēji.

Prokuratūra, kā lieciniekus bija izsaukusi vairāk nekā divdesmit amatpersonas un darbiniekus un no visiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem – “LDz ritošā sastāva serviss”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, AS “Baltijas tranzīta Serviss”. “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca”, kā arī “LDz Cargo” un AS “Skinest Rail”. Liecinieku vidū bija gan vadošie darbinieki, gan dažāda līmeņa izpildītāji, kuri jau izmeklēšanas laikā bija snieguši savas liecības prokuratūrā.

Tātad prokuratūrai konkrēti bija zināms, ka neviens no šiem lieciniekiem savās liecībās neapstiprina apsūdzības versiju par Magoņa iesaistīšanos lokomotīvju darījumā, taču neraugoties uz to, visiem viņiem tika dota iespēja to izklāstīt arī tiesā. 

Rezultāts bija tāds, ka neviens no valsts apsūdzības pieaicinātajiem lieciniekiem nenorādīja ne uz kādām ziņām par faktiem, kas pierādītu apsūdzēto vainu un vairums no viņiem, tieši otrādi, faktiski sniedza liecības par labu apsūdzētajiem. 

Atbildot gan uz tiesneša, gan uz apsūdzēto advokātu konkrētiem jautājumiem par to vai Magonis, kā AS “Latvijas Dzelzceļš” prezidents varēja ietekmēt lokomotīvju pirkšanas darījumu liecinieki visi, kā viens apgalvoja, ka nekāda koleģiālo lēmumu pieņemšanas ietekmēšana ļoti komplicētajā iegādes procedūrā no vienas personas puses nebija iespējama pat teorētiski. Kā apgalvoja “LDz Ritošā sastāva serviss” direktors Ivars Rullis, tad “ Tas vienkārši nav iespējams, jo tika veikts gan mērķa, gan iekšējais audits, tikai pieaicināti arī neatkarīgie vērtētāji un iepirkuma procedūrā nekādi pārkāpumi netika konstatēti”.

To pašu apstiprināja arī uzņēmuma juridisko lietu direktors Jānis Jaunzems: “Viņš neko nevarēja ietekmēt, tāpēc, ka šo jautājumu skatīja komisija, kuras locekļi ir parakstījušies arī par neieinteresētību.” Arī pārējo liecinieku apgalvojumi ir līdzīgi. 

Viena no lietas advokātēm Jeļena Kvjatkovska intervijā Jauns.lv norādīja: “ Kā konkrētās lietas advokāte, es, protams, par šādu prokuratūras rīcību varu tikai priecāties, taču manā praksē tā ir pirmā reize, kad prokurors izdara visu darbu manā vietā. Šī rīcība ir saistīta arī ar prokuratūras bēdīgi slaveno praksi ielikt krimināllietās pēc iespējas vairāk materiālu un saaicināt pēc iespējas vairāk liecinieku, lai lieta izskatītos pēc iespējas “nopietnāk”. Piemēram, tā sauktajā “Zolitūdes lietā” materiālos tika ielikta pat elektriskās tējkannas lietošanas instrukcija un vesela kaudze citu pilnīgi nevajadzīgu dokumentu. Šādas situācijas, diemžēl prokuratūras prestižu nepaaugstina.”

Tikmēr Rīgas apgabaltiesā šīs lietas izskatīšana un prokuratūras pieaicinātajiem lieciniekiem būs visas iespējas liecināt atkārtoti. 

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!