ASV Senāts ar abu partiju atbalstu pieņēmis likumprojektu par aizsardzības izdevumiem nākamajā gadā, kas cita starpā paredz pastiprināt drošības sadarbību ar Latviju, Lietuvu un Igauniju, atvēlot tam līdz 228 miljoniem dolāru (nepilni 208 miljoni eiro).
Likums, ko Senāts ceturtdienas vakarā pieņēma ar 86 balsīm pret 11, paredz “Baltijas Drošības iniciatīvai nodrošināt 228 miljonus dolāru, kas ir par 20 miljoniem dolāru vairāk nekā prezidenta budžeta pieprasījumā, lai atbalstītu esošo drošības sadarbību ar Igauniju, Latviju un Lietuvu”, paziņoja ASV Senāta Izdevumu komiteja.
ASV Senāta Bruņoto spēku komiteja savā ziņojumā par likumprojektu norādīja uz “Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nozīmīgo ieguldījumu, ko tās sniegušas kā NATO dalībvalstis un kā vadošās dalībnieces starptautiskajā koalīcijā, kas atbalsta Ukrainu, reaģējot uz Krievijas nelikumīgo un neizprovocēto karu”.
“Komiteja sagaida, ka, Aizsardzības ministrijai izvērtējot drošības sadarbības plānošanu 2024.fiskālajā gadā, arī turpmāk uzmanība tiks pievērsta tām valstīm, kuras vistiešāk ietekmē Krievijas agresijas radītie pastāvīgie drošības draudi Eiropas austrumu flangā,” teikts ziņojumā. “Turklāt, ja nepieciešams, prioritāte būtu jānosaka valstīm, kurām nepieciešama palīdzība Ukrainai sniegto militāro spēju papildināšanai.”
Pēc komitejas ieteikuma likumprojektā tika iekļauts nosacījums, ka aizsardzības ministram, konsultējoties ar valsts sekretāru, 180 dienu laikā pēc likumprojekta pieņemšanas jāsniedz ziņojums Kongresa aizsardzības komitejām par progresu, kas panākts, īstenojot 2021.gada jūnija ziņojumā par Baltijas drošības iniciatīvu paredzēto daudzgadu drošības sadarbības stratēģiju un izdevumu plānu.
Senāta pieņemtais Nacionālās aizsardzības pilnvarojuma likums paredz, ka 2024.gadā ASV aizsardzības budžets būs rekordliels un sasniegs 831,781 miljardu dolāru. Aizsardzības budžets aptver izdevumus vairākās svarīgās jomās, paredzot līdzekļus globālās gatavības un atturēšanas centieniem vairākās pasaules daļās, jaunu lidaparātu, kuģu un zemūdeņu iegādei, esošās tehnikas un infrastruktūras modernizācijai, medicīnas pētījumiem, zinātnei un tehnoloģijām, militārpersonu atalgojuma paaugstināšanai, kā arī sociālā atbalsta palielināšanai karavīriem un viņu ģimenēm.
Šī mēneša sākumā Pārstāvju palāta ar 219 balsīm un 210 pret pieņēma savu 2024.gada aizsardzības likumprojekta versiju.
Lai gan Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas gandrīz vienprātīgi atbalstīja likumprojektu, demokrāti atteicās no atbalsta atjauninātajam likumprojektam, no tas “ar republikāņu papildinājumiem novirzās no tradicionālās militārās politikas, bloķējot abortu izmaksu segšanu, daudzveidības iniciatīvas Pentagonā un transpersonu aprūpi”.
Pirms likumprojekta parakstīšanas ASV prezidentam Baidenam vispirms rudenī ir jāsaskaņo abu Kongresa palātu likumprojektu versijas.
Iepriekš ASV apstiprināja 225 miljonu ASV dolāru atbalstu Baltijas valstu drošībai kārtējam fiskālajam gadam. 2022.gadā šim mērķim bija paredzēti 150 miljoni dolāru.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
šādas domas ir Ukrainas politikā…
Ejiet pasūkāt, urlas! Nav vairs 1940. gads.
To nu gan būs jāieliek bruņojumš.
Vai tā ir kompensācija sorosītiem, par to, ka nesanāca ar tiem 220?
Pa tādu naudu Latvijas armiju tik pabarot vienu gadu var