Agatas Kristi romāni Lielbritānijā tiks rediģēti atbilstoši “mūsdienu jūtīgumam”

Agatas Kristi daudzu romānu galvenais varonis Erkils Puaro

Britu izdevniecība “HarperCollins” nolēmusi rediģēt Agatas Kristi klasiskos detektīvromānus, ņemot vērā mūsdienu prasības.

Jaunajos izdevumos tiks pārveidoti vai pavisam izdzēsti oriģinālie teksti no slavenā detektīva Erkila Puaro un Miss Mārplas piedzīvojumiem, kuros, pēc izdevēju domām, ir mūsdienu lasītājiem aizskaroša valoda, raksta britu The Telegraph.

Agatas Kristi romānu jaunie izdevumi tiks izdoti ar labojumiem, lai neaizvainotu jūtīgos lasītājus, raksta recenzenti.

Jauno izdevumu digitālajās versijās atrodamas desmitiem izmaiņu detektīvžanra klasiķes no 1920. līdz 1976. gadam sarakstītajos romānos, kas it kā satur aizvainojošus, nicinošus tekstus, kas vērsti pret varoņu fiziskajām iezīmēm vai apspriež to etnisko piederību. Jo īpaši tas attiecas uz grāmatām, kur notikumi risinās ārpus Apvienotās Karalistes.

Jaunajos izdevumos Džeinas Mārplas un Erkila Puaro monologi tika mainīti vai pat vispār izņemti no teksta. Tika izdzēsti arī dialoga fragmenti, kuros runa ir par neglītiem grāmatas varoņiem vai neiecietīgiem personāžiem.

Piemēram, 1937. gada romānā “Nāve pie Nīlas” Alertones kundze sūdzas, ka bērnu grupa viņu nomāc. “Viņi atgriežas un skatās, un skatās, un viņu acis ir vienkārši pretīgas, un viņu deguni arī, un es neticu, ka man patiešām patīk bērni.” — rakstīts oriģinālā.

Jaunajā izdevumā šī frāze ir saīsināta šādi: “Viņi atgriežas un skatās, un skatās. Un es neticu, ka man patiešām patīk bērni.”

Mainīti arī daži izteicieni: izdzēsts, piemēram, termins “austrumi”. Dažos gadījumos ir mainīti arī citi apraksti. Piemēram, melnais kalps, kas sākotnēji raksturots kā smīnošs tipiņš, brīdī, kad viņš saprot, ka par notikušo ir jāklusē, jaunajā izdevumā nav “melns” un nevis “smīn”, bet “pamāj”.

1979. gada krājumā “Indiāņi un pamatiedzīvotāji” rediģēts kā “vietējie”.

Visās pārskatītajās grāmatās rasu apraksti ir mainīti vai izņemti vispār, tostarp pazudusi vesela rindkopa no grāmatas “Karību jūras noslēpums”, kur varonis naktī nepamana melnādainu sievieti krūmos, kad viņš iet uz savu viesnīcas numuru.

“Šī nav pirmā reize, kad Agatas Kristi darbi tiek rediģēti. Viņas 1939. gada romāns “Desmit mazi indiāņi” iepriekš bija izdots ar citu nosaukumu un bez “rasistiska apzīmējuma”, secināja publikācijas autori.

Avots: The Thelegraph

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

1 Comment
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
rowdy
rowdy
1 g. atpakaļ

Kad pietrūks ko darīt, varēs rediģēt Bībeli, tur tiešām ir kur izvērsties.