Krievijas ārpolitikas stratēģijas galvenais mērķis paliek nemainīgs – atjaunot Krievijai statusu kā vienam no pasaules varas centriem. Tāpēc, lai stiprinātu savu starptautisko ietekmi, kas guvusi ievērojamu triecienu pēc agresorvalsts sāktā iebrukuma Ukrainā, Krievija meklē iespējas veidot pret Rietumiem vērstu valstu koalīciju, meklējot sabiedrotos Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā. Tā savā jaunākajā pārskatā par aizvadīto gadu norāda Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
SAB ir zināms, ka vēl īsi pirms 24. februāra iebrukuma Krievijas institūcijas turpināja veidot plānus Krievijas ietekmes izvēršanai rietumu virzienā, galvenokārt meklējot nepolitiskus saskarsmes punktus un potenciālos sadarbības partnerus, nerēķinoties ar tik spēcīgu Rietumu nostāju pret iebrukumu Ukrainā. Šobrīd Krievija Rietumos ir zaudējusi savas pozīcijas arī to valstu vidū, kuras Krievija iepriekš uzskatīja par konstruktīviem partneriem.
Sankciju dēļ Krievija saskaras ar būtiskām problēmām un nespēju finansēt savu ietekmes aģentu un prokrievisko aktīvistu darbību ārvalstīs, tostarp uzturēt tautiešu politikas īstenotāju projektus Latvijā un citās Baltijas valstīs, norāda SAB.
Rietumvalstis arī aktīvi vērsušās pret desmitgadēm veidotajiem Krievijas ietekmes instrumentiem, piemēram, ierobežojot Krievijas propagandas kanālu darbību.
SAB ir novērojis, ka 2022. gadā aktivitāti sociālajos tīklos būtiski kāpināja Krievijas vēstniecība Latvijā, un līdzīgas tendences bija vērojamas arī citviet Eiropā. SAB uzskata, ka tas visticamāk notiek, lai vismaz daļēji kompensētu Rietumvalstīs slēgtos propagandas izplatīšanas kanālus un turpinātu Kremļa vēstījumu izplatīšanu.
Drošības iestāde secinājusi, ka Krievijas vēstniecības sociālo tīklu konti Latvijā ir kļuvuši par nozīmīgu Krievijas oficiālās propagandas un dezinformācijas kanālu valstī, kur tā pieejama koncentrēti un vienuviet.
Tur tiek pārpublicēti Krievijas valsts institūciju un amatpersonu vēstījumi, atzīmētas dažādas “krievu pasaulei” vēsturiski nozīmīgas gadadienas, atspoguļoti Kremlim izdevīgie ārpolitikas notikumi un valstu līderu tikšanās, pierādot, ka Krievija joprojām ir starptautiskajā apritē.
Krievijas vēstniecības Latvijā sociālajos tīklos – īpaši “Telegram” kontā – tiek īstenota agrāk neierasta prakse pārpublicēt no citiem avotiem nievājošus viedokļu rakstus par Latviju, norobežojoties no tiešas atbildības par saturu, tomēr vienlaikus to propagandējot.
Iebrukums Ukrainā arī apliecinājis, ka Krievijas spējas īstenot tā dēvēto hibrīdkaru ir vājākas, nekā iepriekš domāts, atzīst SAB. Neskatoties uz Krievijas varas vertikāles augsto centralizāciju, tās militārās struktūras un par ietekmes kampaņām atbildīgās institūcijas īsteno vāji koordinētas un pat pretrunīgas aktivitātes.
SAB informācija liecina, ka V. Putina režīma skatījumā starp Krieviju un Rietumiem ir iestājies jauns “aukstais karš”. Šī iemesla dēļ Krievija pārskata līdzšinējo ārpolitiku un pielāgo to pašreizējiem ģeopolitiskajiem apstākļiem.
Jauno Krievijas ārpolitisko skatījumu atspoguļo 2022. gadā formulētā ārpolitikas koncepcija. Tajā Krievija nolēmusi pilnībā novērsties no Rietumiem un tā vietā koncentrēties uz Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm. Šādi Krievija cer pārvarēt negatīvās sekas tās ekonomikai un starptautiskajai lomai, ko rada arvien pieaugošā attālināšanās no Rietumvalstīm, norāda SAB esošā informācija.
Pašlaik Krievija paļaujas uz Ķīnu un Indiju kā potenciālajiem noieta tirgiem Krievijas precēm un produktiem, īpaši enerģētikas nozarē.
Viens no veidiem, kā Krievija vēlas atrast jaunus starptautiskos partnerus Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā – ekspluatēt šajos reģionos pastāvošos pretrietumnieciskos noskaņojumus, lai veidotu kopīgas pret Rietumiem vērstas koalīcijas.
SAB vērtējumā šādas Krievijas aktivitātes var vainagoties panākumiem, ņemot vērā šo reģionu valstu zemo izpratni par Krievijas radītajiem draudiem un uzņēmību pret Krievijas izplatītajiem propagandas vēstījumiem. Tas rada Krievijai pateicīgu vidi, lai diskreditētu Rietumus un izplatītu propagandu par Rietumvalstu it kā neokoloniālo politiku pret citiem pasaules reģioniem, tādējādi manipulatīvi novēršot uzmanību no Krievijas agresijas pret tās kaimiņvalstīm.
Gandrīz droši, ka šo pieeju Krievija izmantos jau 2023. gada vasarā gaidāmajā Krievijas–Āfrikas forumā, kad Sanktpēterburgā pulcēsies vairāku Āfrikas valstu līderi. Taču Satversmes aizsardzības birojs uzsver, ka Krievijas ārpolitiskās stratēģijas pielāgošana – pagrieziens no Rietumiem uz citiem pasaules reģioniem – būs ilgstošs process un Krievija to nespēs īstenot īstermiņā.
Raitu Krievijas ārpolitikas virziena maiņu galvenokārt kavēs Krievijas novājinātās diplomātiskās pozīcijas, kā arī citu valstu piesardzība tiešā veidā atbalstīt Krieviju, baidoties no iespējamām Rietumu sankcijām.
Par spīti Krievijas paziņojumiem par tās stratēģisko partnerību ar Ķīnu, Krievijas-Ukrainas kara kontekstā Ķīna izvēlējusies ieturēt neitrālu pozīciju un sadarbību ar Krieviju paplašina tikai tur, kur tas pašai ir izdevīgi, piemēram, iegādājoties Krievijas energoresursus, atzīst SAB.
SAB novērojumi liecina, ka Krievijas institūcijas un to koordinētās ietekmes organizācijas jau mēģina pielāgot aktivitātes, lai darbotos pašreizējo sankciju apstākļos, taču pagaidām bez vērā ņemamām sekmēm.
Krievijas skatījumu uz Rietumiem šobrīd raksturo Kremļa pieņēmums, ka ilgtermiņā Rietumvalstu sabiedrības nespēs izturēt konfrontācijas izraisītās ekonomiskās problēmas un Rietumvalstis būs spiestas mazināt sankcijas pret Krieviju.
Viens no piemēriem šādai Krievijas pieejai ir tās pašreizējā enerģētikas politika, kā norāda SAB. Krievija jau ilgstoši samazina enerģētikas produktu piegādes Eiropas valstīm, tādējādi radot enerģētikas krīzi, augstas gāzes un naftas produktu cenas un vispārējas bažas par iespējamu energoresursu deficītu.
SAB ziņojums norāda, ka Krievija enerģētiku ir padarījusi par ieroci, kas ļauj nodarīt tiešus ekonomiskus zaudējumus Eiropas valstīm. Taču negatīvas sekas ir arī pašai Krievijai, kas tādā veidā zaudē Eiropas tirgu, tomēr V. Putina režīms ir gatavs ciest ekonomiskus zaudējumus ģeopolitisko mērķu vārdā.
SAB arī secina, ka pastāv augsta iespējamība par Krievijas lēmumu pilnībā apturēt jebkādas energoresursu piegādes Eiropas valstīm, lai tās sodītu par atbalstu Ukrainai. Šāds scenārijs visticamākais būs situācijā, kad Eiropas valstu energoresursu rezerves būs zemas un pastāvēs liels vietējais pieprasījums. Tad Krievijas enerģētikas šantāžai pret Eiropas valstīm būtu potenciāli lielākais efekts.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: sargs.lv
Vai ŠAB(aš) nav tā pati iestāde no kuras nāk smerdelis Škurkins? Tas pats, kurš tagad Ševitam dod padomus kā izmainīt Satversmi
monopolārās Pasaules kārtības beigas !
Man vēl rodas daudz jautājumi par hibrīdkariem. Krievijā svešvalodas īpaši daudz nemācās. Tikai nedaudz virs 1% iedzīvotāju prot labi angļu valodu, nemaz nerunājot par citām. Tā kā tie cilvēki strādā ar ārzemju kompānijām, biznesu, tirdzniecību, programmēšanu, tad no tāda viedokļa es pat nevaru iedomāties kur Krievija vēl rauj resursus priekš troļļu fermām, priekš visiem feikbukiem un visu, lai visos rietumos varētu ietekmēt visas sabiedrības viedokli? Nezinu, varbūt ka krieviem chatgpt ir jau vismaz 20 gadus, kas to darītu automātiski? Skatoties kādus nepārdomātus lēmumus pieņem mūsu valdība, un tad kad sabiedrība neapmierināta ar valdības lēmumiem, prezidents un premjers pēkšņi paziņo ka… lasīt vēl »
Krievijas galvenais mērķis ir saturēt Impēriju, ietekmes paplašināšana nāk pēc tam. Sameklēt sabiedrotos starp mazattīstītām valstīm tai nav grūti, jo daudzas apskauž Rietumvalstu turības līmeni.
rietumvalstīs tā attīstība ir pateicoties tam, ka gadsimtiem ilgi ir ekspluatējušas vergus/lēto darbaspēku un resursus no tām “mazattīstītajām” valstīm. To ka tagad tas turpinās, jebkurš var ieiet sargs.lv apskatīties cik LV karavīri kādās valstīs ir krituši (Afganistānas, Irākas). Tāpēc arī sabiedrotos ir viegli atrast, jo tajās “mazattīstītajās” valstīs rietumi ir nesuši tikai postu un iznīcību. Piemēram Indija 1971. gada augustā pateicoties Maskavai atguva neatkarību no Lielbritānijas, tāpēc arī indieši neparakstās uz rietumu sankcijām. Visu laiku rietumi dauza citas mazākas vājākas valstis, un tagad paši brīnās, kad Krievija dara to pašu, un vēl nesaprot, kāpēc tik daudz valstis ir krievu pusē.… lasīt vēl »
Indija kļuva neatkarīga 1947. gadā. Tavs “skaidrojums” Rietumvalstu attīstībai ir tipisks aprobežotam krievam/krievmīlim. Ņemot vērā cik daudz koloniju ir bijis (un vēl ir) Krievijai, kāpēc tā ir tik atpalikusi? Vēl tagad kolonizēto tautu pārstāvji tiek sūtīti uz fronti Ukrainā daudz vairāk nekā krievi.
Es biju domājis šito notikumu:
indiatimes.com/news/india/when-russia-stunned-us-uk-naval-forces-helped-india-win-1971-war-563248.html Un tu būtu tas neaprobežotais? Tātad tev ir pieejama informācija ko un cik daudz ir mobilizējusi Krievija? Ja jau tādu apgalvojumu izsaki, tāda lai būtu ticama nevis šobrīd esošā kara propoganda, kura darbojās no abām pusēm. Lūdzu dod linku. Un cik tad viņa ir atpalikusi? Konkrētus piemērus?
Kāda latìņamerika un āzija? Krievijai ir tikai divi sabiedrotie – Baltkrievija un Latkrievija.