Aizsardzības ministrs
Dzimšanas gads: 1971.
Izglītība:
- Jagieloņu Universitātes (Krakova, Polija) doktorantūra, doktora grāds politikas zinātnē (2001-2005);
- Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, Politikas zinātnes Starptautisko attiecību maģistrantūra; politikas zinātnes maģistra grāds starptautiskajās attiecībās (1994-1998);
- Centrāleiropas Universitāte (Budapešta) (Central European University), Vēstures departaments; iegūts maģistra grāds Centrāleiropas vēsturē (Master of Arts in Central European History; akreditēts no Board of Regents of the University of the State of New York) (1996- 1997. jūn. )
- Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļa; iegūta vēsturnieka un vēstures pasniedzēja kvalifikācija (
1989- 1994)- Izglītība: studijas un pētniecība:
- Japānas Enerģētikas ekonomikas institūts (Tokija, Japāna) (Japānas Fonda pētniecības grants) (2010);
- Kolumbijas Universitāte (Ņujorka, ASV), Harrimana Institūts (Fulbright pētniecības grants) (2002-2003);
- Uppsalas Universitāte, (Zviedrija), Austrumeiropas Studiju Departaments (Zviedrijas Institūta pētniecības grants) (2001- 2002.);
- Norvēģijas Starptautisko Attiecību Institūts, Krievijas Studiju Centrs, Oslo (Norvēģija) (Norvēģijas Pētniecības Padomes grants) (2001.janv.-marts);
- Oksfordas Universitāte, Austrumeiropas un Krievijas pētījumu centrs (Chevening/OSI grants) (1998-1999);
- Izglītība: darba grupas un zinātniskās sesijas
- 2005. februāris – Ziemas akadēmija New Security Challenges and the Role of NATO (Maskava, Krievija);
- 2000. sept. – Eiropas vasaras akadēmija, Minorities and Regions in a Greater Europe, Bolzano (Itālija);
- 1999. jūl. – Jauno zinātnieku vasaras skola Security and Constructivism in International Relations Viļņā (Lietuva);
- 1997. jūl./aug. – Vasaras institūts Democracy and Diversity, ko organizē Ņujorkas Jaunā Skola Sociālo Zinātņu Studijām (New School for Social Research) Krakovā (Polija)
Zinātniskās publikācijas:
- “Sustainable energy sector policy in the context of Latvian political and economic development: prospects and limitations” in Andris Spruds (ed.), Latvian Energy Policy: Towards a Sustainable and Transparent Energy Sector (Riga: SFL, 2010), 11-22.
- “Entrapment in the Discourse of Danger? Latvian-Russian Interaction in the Context of European Integration” // Eiki Berg and Piret Ehin (eds.), Identity and Foreign Policy: Baltic-Russian Relations and European Integration (Aldershote: Ashgate, 2009), 101-116.
- “Latvia’s energy strategy: between structural entrapments and policy choices” // Andris Spruds and Toms Rostoks (eds.), Energy: Pulling the Baltic Sea Region Together or Apart? (Riga: Zinatne, 2009), 223-249.
- “Latvian-Russian Energy Engagement: Economic and Political Determinants and Implications” // Marek Rutkowski (ed.), Relacje Nowych Krajow Unii Europejskiej z Federacja Rosyjska (w Basenie Morza Baltyckiego (Bialystok: WSFiZ, 2009), 469- 482.
- “The Relationship Between Latvia and Russia and Latvia’s Energy Policy in the Context of the Russian Georgian Conflict” // Toms Rostoks (ed.), The Georgian- Russian War: Conclusions and Homework for Latvia and Allies (Riga: Soros Foundation Latvia, 2009), 70-81.
- “Latvijas enerģētiskās drošības dilemmas ES dalībvalstu unilaterālisma un Eiropas “Enerģētikas ārpolitikas” kontekstā” // Atis Lejins (ed.), ES/NATO un Krievijas attiecības un jaunā drošības situācija Baltijas jūras reģionā (Rīga: LĀI, 2008), 7-22.
- ”Krievijas enerģētikas politika post-padomju telpā: Eiropas jaunie kaimiņi un Baltijas valstis” // Atis Lejins (red.), Pastiprināta ES austrumu kaimiņu politika: jautājumi un izaicinājumi (Rīga: LĀI, 2007), 35-50.
- “Russia’s ‘Energy Superpower’: Between Realpolitik and New State Idea” // May- Britt Stumbaum and Magnus Christiansson (eds.), Security Challenges of Times of Change: Regional Options for Cooperation and Development (Conference Proceedings), (Berlin: German Council of Foreign Relations, 2007), 15-23.
- “Latvijas un Krievijas enerģētikas dialogs: ieguvumu vai ”Gazpromizācijas” virzienā?” // Akadēmiskā Dzīve, Nr. 44. (2007. gada oktobris) “Shared Neighbourhood” Between the Perceptions and Interests of EU “Ostpolitik” and Russia’s “Near Abroad” Policy” // Andrei Zagorski (red.), Russia, EU and the Baltic States (Conference Proceedings) (Maskava: Friedrich Ebert Foundation, 2007), 11-16.
- “EU-Russia Energy Dialogue in the Context of the Prospective Partnership and Cooperation Agreement” // Atis Lejins (red.), The EU Common Foreign and Security Policy toward Russia: the Partnership and Cooperation Agreement as a Test Case (Rīga: Latvian Institute of International Affairs, 2006), 77-89.
- “Latvian-Russian Energy Relations: Between Economics and Politics” // Nils Muiznieks (red.), Latvian-Russian Relations: Domestic and International Dimensions (Rīga: Latvia University, 2006), 110-118.
- “Regional Ramifications of Ukraine’s Orange Revolution: Transnistrian Conflict Settlement” // Atis Lejins (red.), The European Union’s Eastern Neighbours after the Orange Revolution (Rīga: Latvian Institute of International Affairs, 2006), 30-44.
- “The NEGP and Russia’s Gas Diplomacy: Latvian Perspective” // Baltic Mosaic Analytics (Winter-Spring 2006), 15-19.
- “Moldovas eiropeizācijas iekšpolitiskā un starptautiskā dimensija. Latvijas iespējas un ierobežojumi” // Stratēģiskās analīzes komisijas rakstu krājums, Sēj.7, Nr.1 (2006), 154-176.
- “Values and Interests in the European Union-Russia Relations: Towards Cooperation or Conflict” // Antoni Kuklinski and Krzysztof Pawlowski (red.), Europe- the Global Challenges (Nowy Sacz: WSB-NLU, 2005).
- “Russia’s Policy Towards Europe’s “New Neighbours”: in Pursuit of Partnership or Domination?” // Atis Lejins (red.), An Enlarged Europe and Its Neighbourhood Policy: the Eastern Dimension (Rīga: Latvian Institute of International Affairs, 2005), 29-46.
- “Business Factor in Russian-Latvian Relations: Cooperation and Competition” in Leonid Karabeshkin (red.) The Regional Dimension in Russian-Baltic Relations (St.Petersburg: CIRP, 2005), 199-203.
- “Perceptions and Interests in Russian-Baltic Relations” // Helmut Hubel (red.) EU Enlargement and Beyond: the Baltic States and Russia (Berlīne: Verlag Arno Spitz, 2002), 345-370.
- Political Priorities and Economic Interests in Russian-Latvian Relations, NUPI (Norvēģijas Ārpolitikas institūts) Working Paper No. 620, 2001. gada decembris “Russian-Latvian Relations since 1991” // Ruth Buttner, Vera Dubina and Michael Leonov (red.)
- Russia and the Baltic States: Political Relations, National Identity and Social Thought in XVIII-XX Centuries (Samara: Samara State University, 2001), 146- 171
Grāmatas: NAV
Publikācijas presē:
- NAV
Politiskā pieredze, vēlēti amati:
- Aizsardzības ministrs Evikas Siliņas valdībā
- 14. Saeimas deputāts
- Ārlietu komisijas deputāts
- Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs
Dalība partijās:
- PROGRESĪVIE
Dalība kapitālsabiedrībās:
- NAV
Darba pieredze:
- Ārlietu ministrs
- Saeimas deputāts (2022.g.1.okt.-2023.g.15.sept.)
- Rīgas Stradiņa Universitāte, Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras asociētais profesors un Starptautisko attiecību maģistrantūras programmas vadītājs (kopš 2008. gada);
- Latvijas Ārpolitikas institūta Konsultatīvās padomes loceklis un ilggadējs direktors;
- ES programma Leonardo da Vinci, programmas speciālists (1997. – 1998. )
- Naturalizācijas pārvalde, vecākais eksperts (1995. – 1996.)
- Latvijas Valsts arhīvs, vecākais inspektors ( 1995. -1995.)
- Āgenskalna ģimnāzija, vēstures un sabiedrības zinātņu skolotājs (1993. – 1995.)
Parādsaistības:
- 37 791.08 EUR
- 5210.01 EUR
Papildu informācija:
- “Dronu Sprūds” zem lozunga “atbalstām vietējo militāro industriju” prasti korumpējas un kaitē Ukrainai, brīdina lasītājs – Puaro.lv;
- 2023.gada 15. septembrī Saeima apstiprina Evikas Siliņas veidoto Ministru kabinetu, līdz ar to A. Sprūds kļūst par aizsardzības ministru;
- 2023.gada septembrī, pēc K.Kariņa valdības krišanas, Sprūds tiek nosaukts kā iespējamais aizsardzības ministrs jaunajā Evikas Siliņas (JV) veidotajā valdībā. Sabiedrībā tas raisa sašutumu, atceroties iepriekšējos Sprūda izteikumus saistībā ar Krieviju:
“Progresīvo” aizsardzības ministra kandidāta Sprūda izteikumi raisījuši lielu rezonansi – Puaro.lv ; - 2022. gada 1. oktobrī A. Sprūds ievēlēts 14. Saeimā no partijas “Progresīvie” saraksta, nebūdams tās biedrs;
- 2022.gadā nra.lv raksta, ka Andris Sprūds no PRO ir Lukjanovas dibinātās t.s. “Brīvās universitātes” Uzraudzības padomes loceklis. Sprūda kungs savulaik esot bijis arī biežs viesis V.Jakuņina savulaik rīkotajās starpt. konferencēs. Jakuņins tika ierindots starp tuviem Putina draugiem: PSRS bonzas Anatolija Lukjanova meita Jeļena Lukjanova neapmierināta ar Latvijas atbalstu krieviem (nra.lv)