“Latvenergo” nopelnījis 2,5 reizes vairāk, bet iedzīvotāji gatavo ubagu tarbas – valdība sola palīdzēt

AS “Latvenergo” koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 744,582 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 66,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,5 reizes – līdz 141,905 miljoniem eiro, liecina “Latvenergo” sniegtā informācija biržai “Nasdaq Riga”.

Savukārt koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada pirmajos sešos mēnešos audzis divas reizes, sasniedzot 473,714 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 151,589 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

“Latvenergo” pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugums galvenokārt ir saistīts ar augstākām elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenām. 2022.gada pirmajā pusgadā turpinājās cenu kāpums energoresursu tirgos, dabasgāzes cenai pieaugot aptuveni 4,6 reizes, savukārt elektroenerģijas cenai Baltijā – trīs reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Savukārt peļņa atbilstoši pirmajam pusgadam, kā ierasti, ir augstāka par gada otro pusi, jo pavasara periodā lielākas pieteces dēļ tiek saražots būtiski vairāk elektroenerģijas Daugavas hidroelektrostacijās (HES) nekā pārējā gadā.

Tāpat “Latvenergo” pārstāvji atzīmē, ka kompānijas peļņa, kā valsts kapitālsabiedrībai, tiek novirzīta izmaksai dividendēs, kas nonāk valsts budžetā. Šogad nolemts dividendēs izmaksāt 70,2 miljonus eiro, savukārt 2023.gadā dividendēs plānots izmaksāt ne mazāk kā 56,8 miljonus eiro.

2022.gada pirmajā pusgadā “Latvenergo” saražoja 2253 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 20,3% mazāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos, tāpat saražotas 1092 GWh siltumenerģijas, kas ir par 13,3% mazāk nekā pērn šajā periodā.

Kopējais “Latvenergo” koncerna investīciju apmērs 2022.gada pirmajos sešos mēnešos bija gandrīz līdzvērtīgs attiecīgajam periodam pērn veidojot 56,2 miljonus eiro,. Tostarp lielākā daļa jeb 70% ieguldīti sadales tīklu aktīvos. Turpināta Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcija, kur kopējais jau ieguldīto investīciju apmērs veido 197,3 miljonus eiro.

Koncerna pārskatā norādīts, ka, izvērtējot iespējamos riskus, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, 2022.gada 21.aprīlī pieņemti grozījumi Latvijas Enerģētikas likumā, kas nosaka, ka dabasgāzes energoapgādes drošuma rezervju iegādi 1,8-2,2 teravatstundu (TWh) apmērā un uzglabāšanu valsts vārdā organizē “Latvenergo”. Lai arī situācijas gāzes tirgū visā Eiropā ir saspringta, “Latvenergo” jau savlaicīgi ir veikusi gāzes iepirkumu un pastāvīgi turpina arī papildināt gāzes krājumus, nodrošinot arī valsts rezervēm nepieciešamo dabasgāzes apmēru.

Daugavas HES šogad ir saražotas 1969 GWh elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas īpatsvaram sasniedzot 88% no kopējā saražotās elektroenerģijas daudzuma. Izstrāde Daugavas HES bija par 5% lielāka nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt “Latvenergo” termoelektrostacijās (TEC) darbību noteica augstā dabasgāzes un ogļskābās gāzes kvotu cena, saražojot par 71% mazāk elektroenerģijas nekā pirms gada jeb 269 GWh.

Šogad pirmajā pusgadā pieaudzis gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes klientu skaits – attiecīgi par 8% un 20%. Tādējādi koncerna elektroenerģijas klientu portfeli veido aptuveni 790 000 klientu, no kuriem vairāk nekā 140 000 ir ārpus Latvijas, savukārt dabasgāzei klientu skaits pārsniedz 20 000.

2022.gada pirmajā pusgadā “Latvenergo” koncerna pārdotais elektroenerģijas apmērs Baltijā veidoja 2643GWh, bet dabasgāzes apmērs – 518 GWh.

Vienlaikus noslēgto saules paneļu un saules parku daļu pārdošanas līgumu skaits Baltijā ir pieaudzis gandrīz deviņas reizes, pārsniedzot 3400. Kopējā “Latvenergo” koncerna klientiem uzstādītā saules paneļu jauda Baltijā pārsniedz 17 megavatus (MW). Paplašinot un diversificējot ģenerācijas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām, notiek saules parku projektu attīstība. Projekta vai celtniecības stadijā šobrīd ir 11 jauni saules parku izveides projekti Baltijā ar kopējo jaudu 186 MW.

“Latvenergo” koncerna apgrozījums 2021.gada pirmajā pusgadā bija 448,052 miljoni eiro, bet koncerna peļņa bija 57,113 miljoni eiro.

“Latvenergo” nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. “Latvenergo” pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.

nabadzība

Energocenu dēļ dzīve īpaši pasliktināsies 60% iedzīvotāju, brīdina deputāts

Energoresursu cenu pieauguma dēļ dzīve īpaši pasliktināsies 60% iedzīvotāju, kuriem nav gaidāmi “algas pieaugumi”, 24. augusta debatēs par opozīcijas virzīto lēmumu Saeimā sacīja Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS).

Valainis atzīmēja, ka nākamajā ziemā Ministru prezidentam alga palielināsies par 42% un ekonomikas ministram par 33%, savukārt trīs piektdaļām Latvijas iedzīvotāju nav gaidāmi “nekādi algas pieaugumi”.

Latvijā energoresursu cenas nesamērīgi aug, kas nozīmē, ka minētajiem 60% no Latvijas iedzīvotājiem dzīve kļūs sliktāka, uzsvēra politiķis. “Energoresursu cenu pieaugums ir mērāms divu miljardu eiro apmērā. (..) Valdība saka “dalīsim šo pieaugumu uz pusēm”, bet pēc būtības piedāvā tikai ceturto daļu no atbalsta,” atzīmē deputāts.

Politiķis pauda, ka kopā ar valdības pieņemto atbalstu Rīgā par enerģētiskajiem pakalpojumiem tāpat būs jāmaksā divkārt lielāki rēķini. “Piedzīvotais elektrocenu šoks Latvijas sabiedrībai nozīmēs uzkrājumu dzēšanu vēl pirms apkures sezonas. (..) Valdība pilina, pilina dažādus atbalsta veidus, bet tie nav pietiekami un tie nav kompleksi,” norādīja Valainis, kurš vērsa uzmanību arī uz deputātu šaubām, vai gaidāmajai ziemai pietiks energoresursu.

nauda

Valdība sola palīdzēt

Saeimā pieņemtie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā nosaka virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu. Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Valdības koalīcija arī konceptuāli vienojusies par kopumā apmēram 200 miljonu eiro atbalstu uzņēmumiem energoresursu cenu pieauguma dēļ.

Tostarp paredzēts atbalsts ap 250 energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, elektroenerģijas sadales sistēmas maksas kompensēšana, kā arī pilnīga atteikšanās no obligātās iepirkuma komponentes (OIK), ko plānots segt no “Latvenergo” peļņas.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: nra.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

9 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Kurrwa!
Kurrwa!
2 gadus atpakaļ

Un neviena “opozīcija” neapsola ka likvidēs šo “peļņu” un atlaidīs visus tos direktoreļus. NEVIENA!

1. oktobris
1. oktobris
2 gadus atpakaļ

Mani neizbrīnīs, ja vēlēšanās atkal ievēlēs vienotību. Ja tā padomā vienotība pie varas ir jau 20 gadus, jā tieši tā. Vienotība ir partija kas visu laiku maina nosaukumu – Jaunais laiks, vienotība, jaunā vienotība. Nav bijis neviens gads, kad vienotības deputāti nebūtu bijuši koalīcijā. Dēļ vienotības iedzīvotājiem viss paliek dārgāks, valstij aug parādi, pasliktinās attiecības ar kaimiņvalstīm, kurās ir lēti resursi, jo vienotības ārlietu ministrs no diplomātijas neko nejēdz, prot tikai riet uz valstīm kur lgbt nav modē. Man ir čoms, kurš balso par vienotību, pie tā ka LV nav uzbūvēts gāzes terminālis viņš vaino krievus un ka krievi esot… lasīt vēl »

balle
balle
2 gadus atpakaļ

Tāds nu bija īpaši nacionālais iepekonomikas ministrs. Spriestspējā pilnīgi droši vienmēr konkureja ar petraviču. Bet taču labākais no Nacionāļu soliņa, izcilnieks un kāds ir gatavs par to arī balsot

Zināšanai
Zināšanai
2 gadus atpakaļ

LSM ziņās teica, ka LG pēdējā pusgada ienākumi ir pieauguši 15 reizes. Interesanti, kāds peļņas pieaugums ir degvielas tirgotājiem?

Ja tā padomā
Ja tā padomā
2 gadus atpakaļ

Tagad katrs pakalpojuma sniedzējs katru mēnesi ceļ tarifu un nevis nedaudz kā agrāk bet krietni, interesanti ar ko tas viss beigsies? Laikam jāskatās vēsturē ar ko tāda veida lietas beidzas.

Ja tā padomā
Ja tā padomā
2 gadus atpakaļ

Arvien vārd sakot krahs

Latvijas naudas atmazgātāju asociācija
Latvijas naudas atmazgātāju asociācija
2 gadus atpakaļ

Izeja ir latvijas ofšorizācijā. Nevienā Eiropas ofšorā par elektrības cenām nav jāuztraucas. Rosijas ofšors būtu īsts tilts starp austrumiem un rietumiem

ziba
ziba
2 gadus atpakaļ

Šīs valdības specifika- ko padarīsi. Ir vēl cerības elements uz vēlētājiem, kas varētu novērtēt nacionāļu ekonomikas ministra nekompetenci un aprobežotību. Zemkopība jau tas pats… vērtējiet paši poltiķus valdībā

Precizējums
Precizējums
2 gadus atpakaļ
Reply to  ziba

Un Vienotības