“Antivakceri” pārņem prokrievisko partiju “Jaunā saskaņa” un ar nosaukumu “Tautas kalpi Latvijai” startēs vēlēšanās

Kurš gan neatceras vēl pavisam nesen mutuļojošo kaismīgo cīņu pret kovidvakcīnām, savdabīgiem argumentiem pārpilnās protesta runas un “antivakceru” ielu gājienus, kuros vairāki Latvijas politiskās vides personāži vairoja savu atpazīstamību, kritizējot valdību un tās politiku “Covid-19” izplatības ierobežošanai.

Lielākie no tiem – bijušais, skandalozais satiksmes ministrs, uzņēmējs Ainārs Šlesers un pašreizējais Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Pēdējais gan nesen sociālajos tīklos paziņoja, ka noliek deputāta mandātu un pārceļas uz dzīvi Spānijā.

Portāls “Jauns.lv” uzmanību pievērš biedrībai “TAUTAS KALPI“, kuras sastāvā pamanāmākie ir bijušais Aglonas pagasta padomes deputāts Aivars Smans un Starptautiskā skaistumkonkursa “Miss & Mrs. Top of the World” rīkotāja Kristīne Lindenblate.

Dažādās antivakceru protesta akcijās “Tautas Kalpi” biedrojās arī ar tādiem dīvaiņiem kā SIA “Memory Water” dibinātājs, krāpnieks Jānis Pļaviņš, kura seja kādu laiku rotāja biedrības furgonu, bet nu ir nomainīta ar mūziķa Gaita Lazdāna seju. Pļaviņš, kā zināms, paziņojis, ka startēs 14.Saeimas vēlēšanās Šlesera partijas “Latvija pirmajā vietā” sarakstā.

Aivars Smans bija manāms arī Aināra Šlesera un Alda Gobzema rīkotajos protestos, biedrojoties ar skandalozo bijušo diplomātu Rūdolfu Brēmani.

Portāls atgādina, ka “Tautas kalpi” pārstāvis ciemojās pie Lietuvas skaļākā Covid-19 aktīvista un valdības kritiķa Antana Kondrota brīdī, kad policija ieradās viņa mājā, lai izpildītu tiesas rīkojumu piemērot Kondrotam divu gadu cietumsodu saistībā ar notiesājošu spriedumu krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts finanšu afērā.

Vērts atcerēties, ka vēl nesen augstākminēto lietuviešu aktīvistu Antanu Kondrotu uz Latviju paaicināja Smans un viņa domubiedri, kuru starpā uz brīdi bija citas sīkpartijas “Stabilitātei!” līderis, bijušais Rīgas domnieks Aleksejs Rosļikovs.

Jāsecina, ka ar Rosļikova partiju veiksmīga turpmākā sadarbība gan neizvērtās.

Arī paša Smana pagātnē ir saķeršanās ar likumsargiem. Vēl 2000. un 2001. gadā viņš tika apsūdzēts Latvijas pasu viltošanā, pēc Krimināllikuma panta par dokumentu viltošanas organizēšanu.

Šī tiesāšanās ilga vairākus gadus, taču 2007. gada oktobrī kļuva zināms spriedums – Latgales apgabaltiesa atstāja spēkā Preiļu rajona tiesas spriedumu, kas paredzēja Aivaru Smanu sodīt ar 1440 latu naudas sodu un citu incidentā iesaistīto – Valēriju Firsovu – ar 1560 latu naudas sodu.

Tolaik publiski tika runāts arī par Aivara Smana kā valsts amatpersonas salīdzinoši iespaidīgajiem skaidras naudas uzkrājumiem – 520 000 ASV dolāru un 128 000 eiro, kurus Smans deklarēja 2005. gadā, stājoties amatā.

Kristīnes Lindenblates vārds plašākā sabiedrībā kļuva pazīstams tieši pēc viņas piesliešanās “antivakceru” biedrībai.

Jāpiebilst, ka kritiku Lindenblate izpelnījās arī pēc 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad kārtējā no saviem “TikTok” video paziņoja, ka nenostājas nevienā pusē, ka Latvijas bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir “pretīga, nekaunīga sieviete, kas ir atveduši šeit NATO, iznīcinājusi praktiski mūsu valsti”.

Lindenblate paguva arī nosaukt Ukrainas valsts prezidentu Volodimiru Zelenski par savas valsts nodevēju.

Kaut kad vēlāk Lindenblates sociālajos tīklos parādījās vispārīgs atvainošanās ieraksts: “Neatkarīgi no tā, kas mēs esam, kā mēs domājam un kāds ir mūsu viedoklis, paliksim cilvēki! Nevairosim naidu savā starpā, pārtrauksim šodienas agresiju, bet vienkārši turpināsim mīlēt viens otru no sirds uz sirdi. Mīlu savu Latviju, mīlu cilvēkus tajā un vēlos prasīt piedošanu ikvienam, kuru esmu kādreiz aizvainojusi! Lai miers uz Zemes!”

Komā ieslīgusi prokrieviska partija pamostas ar latviskāku nosaukumu

Taču “Tautas kalpi” ir un paliek biedrība, kas, saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu, nevar tajās piedalīties.

Proti, likums nosaka, ka kandidātu sarakstu var iesniegt “likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā partija, kura dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru”. Tieši tādēļ izbrīnīja Smana un Lindenblates nesenais paziņojums, ka viņiem “nu beidzot ir partija” – “Tautas kalpi Latvijai” –, kura kandidēs 14. Saeimas vēlēšanās, skaidro Jauns.lv.

Ielūkojoties Uzņēmumu reģistrā, turklāt redzams, ka tā dibināta nevis kaut kad nesen, bet gan vēl 2003. gadā.

Datubāze atklāj, ka faktiski “Tautas kalpi Latvijai” ir prokrievisko politisko darboņu Jāņa Kuzina un Jura Žuravļova savulaik radītā “Jaunā saskaņa”, tikai ar nomainītu nosaukumu un pilnībā nomainītu valdi.

Kopš 13. jūlija partija “Jaunā saskaņa” pārsaukta daudz patriotiskāk – “Tautas kalpi Latvijai”, bet tās valdē Valsts drošības dienesta (VDD) redzeslokā nonākušo Žuravļovu, kā arī Jāni Kuzinu nomaina personas, kuru sejas ir uz biedrības “Tautas kalpi” furgona – Aivars Smans, Kristīne Lindenblate un Gaitis Lazdāns.

Tādējādi – izmantojot lielākoties aizmirstas, šajās dienās ne pārāk aktīvu prokrievisku aktīvistu dibinātas partijas čaulu – “Tautas kalpi” aktīvisti paspējuši ielēkt pēdējā vagonā uz 14. Saeimas vēlēšanām.

Viss esot elementāri

Centrālajā vēlēšanu komisijā Jauns.lv darīja zināmu, ka partijai, kuru nu sauc “Tautas kalpi Latvijai” ir dota pieeja sava kandidātu saraksta un citu nepieciešamo dokumentu ievietošanai, gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām.

Par to, vai partija tiešām līdz tām tiks, vēl ir jālemj, izskatot partijas dokumentus un kandidātu atbilstību.

Jauns.lv sazinājies arī ar biedrību “Tautas kalpi”, lai lūgtu skaidrot, kā veidojusies pēkšņā sadarbība ar “Jaunā saskaņa” pārstāvjiem.

“Tur viss ir elementāri. Sen bija beidzies [“Jaunā saskaņa”] valdes termiņš, valde vairs nebija kā tāda un ievēlēja jaunu valdi un viss. […] Mums piedāvāja pārņemt partiju, jo viņiem neesot, kas vada. […] Viņi nevarēja iesniegt dokumentus, nekādus pārskatus viņiem neņēma pretī, jo viņiem valdes vairs nebija,” telefonsarunā norādīja jaunā partijas valdes locekle Lindenblate.

Viņa apgalvoja, ka tieši iepriekšējie “Jaunā saskaņa” pārstāvji – tostarp Jānis Kuzins – nāca pie biedrības ar šo iniciatīvu.

Jaunizveidotā partija būs “Ungārijas stila veidojums”

Jauns.lv sazinājās arī ar Jāni Kuzinu, lai vaicātu viņa komentāru par izmaiņām politiskajā spēkā un gūtu apstiprinājumu tam, ka tieši partijas vecā valde ir nākusi klajā ar priekšlikumu “Tautas kalpiem”.

Kuzins telefonsarunas laikā atbildi sāka sniegt, skaidrojot, ka jaunizveidotā partija, kurā, cik noprotams, būs arī viņš, bet nebūs Jura Žuravļova, būs “Ungārijas stila veidojums”.

“Gribam iet Ungārijas ceļu, paliekam NATO, bet runājam ar Krieviju par gāzes cenām, attīstīsim Latvijas rūpniecību, saimniecību. Ir pieaicināti LSDSP bijušie biedri, “Brīvai, stiprai Latvijai” biedri, ”KPV” bijušie biedri, Edgars Kramiņš ir paudis gatavību būt ar mums un esam uzrunājuši arī Aivaru Lembergu, taču pagaidām nav saņemta atbilde,” informē Kuzins.

Uz aicinājumu apstiprināt, ka partija tiešām pirmsvēlēšanu laikā sarunājas ar Krievijas valdības pārstāvi, Kuzins atbild apstiprinoši, bet no sīkākiem komentāriem atkārtoti izvairās.

Pret bijušo partijas “Jaunā saskaņa” valdes locekli Juri Žuravļovu pērn VDD Rīgas tiesu apgabala prokuratūrai nodeva procesu saistībā ar aicinājumu vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību.

Sociālajos tīklos Žuravļovs reiz izpelnījās ievērību arī ar pozēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanu videoklipā, kurā bija ģērbies t-kreklā ar Vladimira Putina ģīmi, rokās turēja AKS-74 triecienšautenei līdzīgu priekšmetu, bet pie krūtīm bija piespraudis Georga lentu.

Arī Jānis Kuzins atpazīstamību savulaik iemantoja ar līdzīga rakstura izdarībām. Vēl 2017. gadā “TV3 Ziņas” vēstīja par viņa ieceri – veidot Latvijā sarkanajiem partizāniem, tostarp par nežēlīgu Latgales ciema iedzīvotāju nošaušanu notiesātajam kara noziedzniekam Vasīlijam Kononovam, veltītu pieminekli.

Šādi plāni ātri vien atrada lielu atbalstu Krievijas medijos.

Tobrīd “TV3 Ziņām” Kuzins pauda, ka mediji viņu esot nedaudz pārpratuši – iecere bijusi veidot pieminekli visiem sarkanajiem partizāniem, taču tolaik viņš pauda, ka uz piemiņas plāksnes jābūt arī kara noziedznieka Kononova vārdam.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Jauns.lv