Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums kompānijā pagājušajā gadā pieauga par 20,7% – līdz 82 9018 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2021.gadu.
Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 52 000 eiro ienākumus no īpašuma pārdošanas.
Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, un īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.
“airBaltic” vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums “MaGau GmBH”.
Tāpat aviokompānijas valdes priekšsēdētāja īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017.gada kvadricikls “Canam Quard”, bet lietošanā viņam bija četras automašīnas – 2019.gada un 2021.gada “Tesla”, 2019.gada “Audi Q5”, kā arī 2020.gada “Audi e-tron”.
Gausam 2021.gada beigās nebija deklarētu skaidrās naudas uzkrājumu. Savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi 11 dažādās iestādēs 2021.gada beigās kopumā veidoja 740 455 eiro, kas ir par 37 118 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
Deklarācija liecina, ka pērn Gauss veicis astoņus darījumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kopējai summai veidojot 1,224 miljonus eiro. Tostarp viņš aizņēmies 500 000 eiro un uzdāvinājis 500 000 eiro. Gauss arī veicis vienu pirkumu par 62 000 eiro, bet par pārējo summu veikti “citi” darījumi, tostarp Gauss apmaksājis studiju maksu 24 000 eiro apmērā.
2021.gada beigās Gausam bija arī divi aizņēmumi par kopējo summu 818 000 eiro, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir par 435 000 eiro vairāk.
2020.gadā Gausa ienākumi par darbu “airBaltic” bija 686 701 eiro.
Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes laikā no 2020.gada aprīļa Gauss atteicās no algas, lai atbalstītu uzņēmuma centienus pārvarēt ārkārtējo situāciju. “Sākot no aprīļa un līdz brīdim, kad mēs atkal varēsim atsākt regulāros lidojumus, es atsakos no sava atalgojuma. Arī padomes un valdes locekļi un priekšsēdētāji, kā arī vadītāji jau brīvprātīgi piekrituši samazināt savu atalgojumu par 20%,” 2020.gada marta beigās pauda Gauss.
“airBaltic” apgrozījums pērn bija 204,1 miljons eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi samazinājās par 49% un bija 135,7 miljoni eiro. “airBaltic” grupā ietilpst mātessabiedrība “Air Baltic Corporation” un meitasuzņēmumi SIA “Baltijas kravu centrs”, AS “Aviation Crew Resources”, SIA “Air Baltic Training” un SIA “Loyalty Services”.
Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību “airBaltic” kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 3,86%
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: db.lv
Мурло!
Kā tad cilvēks ar gandrīz miljonu gadā var izdzīvot? Esiet taču žēlsirdīgi!
Ir cilvēki kuri algu saņem un ir cilvēki kuri algu nopelna. Divi pilnīgi atšķirīgi cilvēku tipi kuri viens otru absolūti nesaprot un nekad nesapratīs.
Vērtīgs kadrs. Alga n-tās reizes lielāka kā ASV prezidentam. Un kāda atbildība? Kad bizness neiet, Latvijas valsts visu laiku ber kā caurā maisā. Kas viņu tur, vispār , iebīdīja?
Ber jau tieši nodokļu maksātāju naudu, ne jau kaut kāda mistiska valsts kaut kādu mistisku valsts naudu.
Vai nevajadzëtu beidzot tos šleseriešus nomainīt pret progresīvajiem vai pauļutiešiem vai kaut vai bordāniešiem? Vai nav pienācis laiks pārtraukt oligarhu ietekmi? Rietumu banka ir pierādìjusi, ka daudz efektīvāk spēj pārvaldīt valsts infrastruktūru. Kur skatās knābs?
Nebūtu nodokļu maksātāju naudas kompāniju nākamajā dienā varētu klapēt ciet ar visām ieķīlātajām lidmašīnām.