2022. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 1 875 757 iedzīvotāju – par 17,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Negatīvo tendenci ar iedzīvotāju skaita samazināšanos pastiprinājusi mirstība, kas pērn divreiz pārsniegusi dzimstību.
Iedzīvotāju skaits pērn sarucis straujāk – par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91 % un migrācijas dēļ – par 0,01 %. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.
Pēdējos piecos gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Šī tendence pieauga pērn, Covid-19 pandēmijas laikā, mirstībai palielinoties, īpaši janvārī un rudens mēnešos.
Kā skaidro CSP priekšniece Aija Žīgure, apkopotie dati nodoti Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijai, kā arī tiks ”nolikti uz premjerministra galda”, lai valstsvīri varētu tos analizēt un meklēt risinājumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.
Pagājušajā gadā Latvijā piedzimuši 17,4 tūkstoši bērnu – par 132 bērniem jeb 0,8% mazāk nekā 2020. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējos simts gados.
Savukārt miruši 34,6 tūkstoši cilvēku, kas ir par 5746 jeb 19,9% vairāk nekā gadu iepriekš. Pēdējo 100 gadu laikā (neskaitot kara gadus) tik augsta mirstība novērota vien 20. gadsimta 90. gados.
Pērn mirstība bijusi divreiz lielāka nekā dzimstība – miruši par 17,2 tūkstošiem vairāk iedzīvotāju nekā piedzimuši (2020. gadā – par 11,3 tūkst.). Tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 1995. gada.
Kaimiņvalstīs iedzīvotāju skaits saglabājas stabils
Igaunijā pēdējos septiņus gadus vērojams neliels iedzīvotāju skaita pieaugums, savukārt Lietuvā – neliels samazinājums. 2022. gada sākumā iedzīvotāju skaits Igaunijā bija 1,332 miljoni, bet Lietuvā – 2,795 miljoni iedzīvotāju (provizorisks novērtējums).
Abās valstīs novērojams negatīvs dabiskais pieaugums, savukārt migrācijas saldo ir pozitīvs Igaunijā jau septīto gadu (atgriezies pirmspandēmijas līmenī), bet Lietuvā – trešo. Igaunijā dabiskais pieaugums bija -5,3 tūkstoši, bet migrācijas saldo +7 tūkstoši. Lietuvā dabiskais pieaugums bija -24,4 tūkstoši, un migrācijas saldo +19,7 tūkstoši.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: CSP mājaslapa
Vai Latvijā vēl latviešiem, jo no minētā iedzīvotāju skaita aptuveni puse ir latvieši, tad kam tā Latvijā nepieciešama
Patiesībā mazāk par pusi. Bet to nevienam nesaki. That is a secret. The aim is that everyone who liv in latvia will be called latvian. Like it was in soviet union, all people was soviet nation.
pofig
Tāpēc jau tie ukraiņi te jāsaved. Lai aplaimo pastalnieces. Pie reizes atrisināsim lētā darbaspēka problēmu