Krievijas bruņotie spēki tiek nopietni gatavoti lieliem konfliktiem Eiropā, Krievijas austrumos un dienvidos, un prezidenta Vladimira Putina nesenā pazušana skaidrojama tieši ar to, uzskata Lietuvas Aizsardzības ministrijas Starptautisko sakaru un operāciju departamenta direktora vietnieks Daivis Petraitis, viens no labākajiem ekspertiem Krievijas bruņoto spēku jautājumos, vēsta plašsaziņas līdzekļi.
Kā uzskata analītiķis, Putins acīmredzot piedalījies tikko izveidotā Nacionālās aizsardzības koordinācijas centra testēšanā, kur mēģināts noskaidrot, vai Krievija spēj “vienlaikus karot divarpus karos”, vēsta “15min.lt”. Uz to norāda kara lidmašīnu rūkoņa, tanku dārdoņa un artilērijas kanonādes, kas tobrīd bija dzirdamas gar Krievijas robežām – savienojot visu šo militāro mācību punktus kartē, kļūst skaidrs, ka tur tika imitēti tieši divarpus kari.
Krievijas rietumos, pie pašām Baltijas valstu robežām, mācībās piedalījās 50 000 karavīru, 5000 tanku, 80 karakuģu un 220 lidaparātu, austrumos – 15 000 karavīru, 1000 tanku un desmit kuģu. Dienvidos tikmēr imitēta miera uzturēšanas misija, kurā piedalījās 4000 karavīru un 200 tanku.
Iepazīstinot ar savu zinātnisko rakstu par Krievijas militāro reformu, kas sākta 2005.gadā, iecerēta jau divus gadus agrāk un ko paredzēts pabeigt pēc četriem gadiem, Petraitis norādījis, ka šī bruņoto spēku pārveide tiekot veikta ļoti nopietni, konsekventi, ievērojot grafiku, un tai atvēlēti ļoti lieli līdzekļi. Lai gan par to daudz smīkņāts, kaimiņvalstīm tā rada nopietnus draudus.
Šo Kremļa reformu vairs nav iespējams apturēt, jo tā ir gandrīz pabeigta, uzskata analītiķis. Trūkst viena soļa – jaunāko modeļu ieroču, kas šobrīd tiek radīti.
“Ja pēc mēneša Uzvaras dienas parādē ieraudzīsim jaunu tehniku, nāksies atzīt, ka Krievija turas pie grafika, par ko paziņoja vismaz pirms gadiem desmit,” secina Petraitis. “Tas nozīmē, ka Kremlim jau izdevies mainīt padomju laiku armiju, modernizēt tās struktūru un izveidot tādu karaspēku, kas vienlaikus spētu karot divarpus karus.”
Reformai izvirzītais mērķis – izveidot tā dēvēto prūšu parauga ģenerālštābu un nokopēt ASV bruņoto spēku struktūru. “Viņi nav izdomājuši neko jaunu, vienīgi nokopējuši ASV militāro sistēmu,” skaidro eksperts.
Paātrinājums reformā iezīmējies 2007.gadā, kad par Krievijas aizsardzības ministru iecelts Anatolijs Serdjukovs, “moris, kuram bija uzdots izdarīt savu darbu,” viņš stāstījis. “Cilvēks, kuram tika uzdots salauzt padomju laika armijas mugurkaulu. Cilvēks formastērpā nevar lauzt citu cilvēku formastērpā un nedarītu to – pastāv tāda nerakstīta vienošanās. Serdjukovs bija civilists no malas, kurš dienas laikā spēja atlaist 200 praporščiku.”
Petraitis atgādina, ka 2011.gadā vien Krievijā dzīvi pašnāvībā beiguši 11 ģenerāļi.
Kad sākotnējā tīrīšana sistēmā pabeigta, 2012.gadā aizsardzības ministra amatā stājies Sergejs Šoigu. “Pirms ierašanās ministrijā viņš kļuva par civilistu, bet šai lomā sabija tikai vienu dienu. (..) Paveica tīrīšanu, atbrīvojās no nevajadzīgajiem cilvēkiem, un nākamajā dienā civilistu ministrijā vairs nepalika,” sacījis Petraitis.
“Rietumi nesaprot, kādēļ civilistu nomaiņa ar militārpersonām ir tik svarīgs moments. Iztēlojieties, ka prezidents dod pavēli rīt četros no rīta sākt karu. Jebkurš civilists var pateikt, ka viņam vēl jāapspriežas, jāsaņem partiju piekrišana vai tamlīdzīgi. Cilvēks formastērpā var teikt tikai “jā” vai “nē”. Ja saka “nē”, viņu var ļoti viegli nomainīt,” skaidro analītiķis.
Tātad Kremlim izdevies radīt modernu bruņoto spēku struktūru, kas spēj darboties un jau pārbaudīta poligonos, mācībās un īstās kaujās Ukrainas austrumos. Piramīdas augšgalā atrodas Apvienotā stratēģiskā pavēlniecība, kas vada teritoriālās pavēlniecības un nosaka stratēģiskos virzienus. Izveidotas arī septiņas misiju pavēlniecības, kas spēj sākt bruņotu konfliktu bez iepriekšējas sagatavošanās. To skaitā ir kodoloperāciju, kosmosa operāciju, ātrās reaģēšanas spēku pavēlniecības. Dažkārt šim līmenim tiek pieskaitīta arī Arktikas operāciju pavēlniecība.
Taču svarīgākais objekts, kas radies reformas gaitā, ir Nacionālās aizsardzības koordinācijas centrs – institūcija ar milzīgu potenciālu, kas pat miera laikā koordinē vairāk nekā pussimts Krievijas ministriju un resoru darbību. Augstāk atrodas tikai Vladimirs Putins.
Šai institūcijai pakļauts bruņoto spēku virspavēlnieka centrs, militārās vadības centrs un aizsardzības atbalsta centrs, kas miera laikā ikdienā koordinē visu valsts institūciju darbību.
“Pašā centrā koncentrēts milzīgs spēks. Būtiski, ka šī struktūra darbojas pastāvīgi – gan miera, gan kara laikā,” uzsvēris Lietuvas Aizsardzības ministrijas eksperts.
Petraitis uzskata, ka tobrīd, kad Putins ilgāk par nedēļu bija pazudis no sabiedrības acīm, viņš piedalījies šīs struktūras testēšanā. “Manuprāt, visu nedēļu tika risināti stratēģiska līmeņa jautājumi. Domājams, viens no svarīgākajiem – vai vērts riskēt un pārbaudīt centru šobrīd, vai atstāt to uz gada beigām, (..) un tika nolemts: pārbaudīt tagad,” sacījis eksperts.
Viņš norādījis, ka atlikušajos četros reformai atvēlētajos gados Kremlis centīsies spert pēdējo soli – modernizēt bruņojumu un militāro tehniku. Tas nozīmētu, ka Krievija pilnībā modernizējusi ne tikai savus bruņotos spēkus, bet arī attieksmi pret kara zinātni.
Eksperts atzinis, ka Ukrainā pieredzētais hibrīdkarš nav nekas jauns, bet tā būtība ir tāda, ka karam vairs nepaliek nekādu robežu – nav zināms, ne kad tas sākas, ne kad beidzas. “Jauno karu mērķis nav teritorijas okupācija, bet aizsardzības spēku un pretestības gara salaušana un politiskā režīma nomaiņa pret prokrievisku. Var nemainīties pat valsts nosaukums un simboli, bet mainīties politiskais režīms,” viņš piebildis.
Petraitis norāda, ka Kremļa izpratnē nākotnes karos nebūs vajadzīgi milzīgi spēki – Krievija, tāpat kā dažas citas valstis, sākusi izmantot privātās militārās kompānijas. “Oficiāli Krievijā tādu nav, ir tā dēvētās privātās apsardzes kompānijas. Pat likumā, kas tās reglamentē, teikts, ka tās ir nevalstisks Aizsardzības ministrijas rīks uzdevumiem ārvalstīs, kad valstij nav parocīgi to darīt oficiāli,” viņš norādījis, piebilstot, ka “zaļie cilvēciņi” Krimā pārstāvējuši tieši tādas privātās kompānijas.
Otrs svarīgs hibrīdkara elements ir slepenie dienesti, kuru pārstāvji var izlikties par sabiedroto pārstāvjiem, radot apjukumu un sajukumu, bet pēc tam varētu ierasties īpašo uzdevumu spēki, gan tikai nosaukuma pēc, patiesībā – uz gaisa desanta spēku pamata veidotas triecienvienības, faktiski ātrās reaģēšanas spēki.
“Faktiski var notikt tas, ko redzējām Krimā, – parādīsies piektā, sestā kolonna, privātas militārās kompānijas, ko var noalgot tā pati piektā kolonna. Un sāks darboties īstie īpašo uzdevumu spēki. Konflikta laikā pieslēgsies ātrās reaģēšanas spēki, uz gaisa desanta pamatiem veidots reaģēšanas komponents, kam jāspēj darboties 24 stundu laikā. Un īstos klasiskos spēkus mēs ieraudzīsim tikai konflikta vidū. Tad, protams, sekos deeskalācija, kas var konfliktu apturēt. Tādā gadījumā pieslēgtos kodolelements, kas varētu tikt izmantots šantāžai, bet zaudējuma gadījumā – sava likteņa glābšanai, un konflikta beigās ieslēgtos viss spēku spektrs,” sacījis Petraitis.
Kā diskusijā par viņa pētījumu norādījis Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks, šim darbam ir liela nozīme. Viņš atzīmējis, ka Krievijas propagandas sistēma šobrīd cenšas draudēt un sajaukt cēloņus ar sekām.
Atbildot uz jautājumu, vai Lietuva, stiprinot savus bruņotos spēkus un kopā ar sabiedrotajiem gatavojoties atvairīt Krievijas draudus, tos vēl vairāk nepalielina, ministrs izteicis pārliecību, ka lielākā provokācija ir nekā nedarīšana, kas rada priekšstatu par valsts vājumu un mudina mēģināt ieiet svešās teritorijās. “Mūsu atbilde – esam sagatavojušies, modernizējot armiju un pārbaudot mobilizācijas sistēmu. Redzam, kas notiek aiz mūsu robežām, un speram soļus, lai šīs darbības nepārsviestos uz mūsu valsts teritoriju,” viņš uzsvēris.
UN kur VAR ATVĒRT LASĪTĀJU VIEDOKĻUS?