Putina režīma fašistiskā būtība un tā ietekme uz visas pasaules sabiedrību

Kyiv Post

Fašisma ideoloģija nacistiskajā Vācijā bija balstīta uz Ādolfa Hitlera perverso domāšanu, kas tika pārraidīta caur Trešā reiha propagandas ministra Jozefa Gebelsa radīto propagandu. Visi Vācijas plašsaziņas līdzekļi tika pilnībā kontrolēti, atspoguļojot tikai to, ko vēlējās un atzina par labu esam Ā. Hitlers un viņa rokaspuiši. Tieši šī propaganda cilvēku prātos veidoja atbalstu nacistu idejām un bija fašisma nostiprināšanās katalizators. Nebūt nav grūti vilkt paralēles starp nacistisko Vāciju un mūsdienu Krieviju, kurā visi mediji ir Vladimira Putina kliķes vadīti, propagandai iesūcoties izklaides programmās un pat spēlfilmās, kas romantizē karu, lai tikai slavinātu krievus, secina “Kyiv Post” žurnāliste Aleksandra Klitina.

Šīs propagandas pamatnoteikums ir tāds, ka melns ir balsts vai balts ir melns, un pelēko toņu nav. Krievija mediju realitātē tieši Kijeva plānoja uzbrukumu Krievijas marionešu anklāviem tā sauktajām “Doņeckas tautas republikai” (DNR)un “Luhanskas tautas republikai” (LNR), un, protams, ukraiņi ir nacisti.Kopumā okupētājvalsts propagandistu retorikai ir vienkāršs mērķis – attaisnot jebkādu rīcību pret Ukrainu. Gadu no vietas Krievijas valdības amatpersonas un komentētāji, piemēram, Vladimirs Solovjovs, Dmitrijs Kiseļovs un citi sarunu šovu propagandisti draudēja Kijevai ar “piespiešanu mieram” un “denacifikāciju”, apgalvojot, ka Ukraina apdraud Krieviju un pašpasludinātās republikas.

Krievijas televīzija ziņoja, ka Kijeva plāno teroristu uzbrukumus Krievijas teritorijā, ka Ukraina nekontrolē savus bruņotos spēkus, ka NATO infrastruktūra apdraud Krievijas valsts robežas un vispār, kas zina, ko sagaidīt no nacistiem.

Okupētājvalsts informatīvā gatavošanās karam ar Ukrainu sākās ne vēlāk kā 2021. gada februārī. Īpaši cinisks ir fakts, ka Krievijas propaganda izmanto kopīgo uzvaru pār fašismu Otrajā pasaules karā, ņemot vērā, ka tieši ukraiņi bija tie, kuri cieta vislielākos zaudējumu – vairāk nekā 10 miljonus cilvēku.

Piemēram, D. Kiseļova sacītais Krievijas propagandas radījumā “Nedēļa” ir tipisks piemērs, kā Krievijas televīzijas kanālos tiek atspoguļots karš Ukrainā: “Ukraina militārās dusmās visu militāro tehniku virza uz frontes līniju. Un virspavēlnieks, komiķis, personīgi iedrošina ukraiņu atriebējus,” saka D. Kiseļovs. 

Savukārt ukraiņu tautu nepieciešams attēlot kā fašistus, lai maskētu diktatora V. Putina režīma fašismu. Kāpēc fašisms? Jo Krievija jau sen ir kļuvusi par totalitāru valsti, kur visi citādi domājošie opozīcijas politiķi tiek vai nu nogalināti, ieslodzīti vai izsūtīti trimdā.

Nacisti uzskatīja, ka pilnīga sabiedrības mobilizācija totalitārā valstī ir nepieciešama, lai sagatavotos bruņotam konfliktam. Fašistiska valsts ir jāvada spēcīgam līderim (krievu versijā V. Putinam). Savukārt valdība darbojas karastāvoklī vai tai pietuvinātā stāvoklī, kas nodrošina nacionālās vienotības stiprināšanu un stabilitātes uzturēšanu sabiedrībā.

Fašisms noraida apgalvojumu, ka vardarbība a priori ir negatīva, un uzskata politisko vardarbību un karu kā līdzekļus, kas var nodrošināt valsts attīstību un labklājību.

Tikmēr valsts ekonomika parasti cenšas sasniegt autarkiju (red. piez.: ekonomisko pašpietiekamību), tāpēc aktīvi tiek izmantots protekcionisms (red. piez.: valsts ekonomiskā politika, kas vērsta uz iekšējā tirgus  aizsardzību pret improtu) un ekonomiskā iejaukšanās.

Fašisma ekstrēmais autoritārisms un nacionālisms rada radikālu rasismu – tiekšanos pēc rasu tīrības vai valdošās rases varas nodibināšanas, kas provocē masu slepkavības vai genocīdu.

“Jaunās krievu pasaules” ideja atspoguļo “lielkrievu” atzīšanu par augstāko rasi. Tikmēr ir arī mazāk tīrās rases, kā baltkrievi un maļkrievi (ukraiņi). Baltkrievi un maļkrievi ir “radniecīgie cilvēki”, kuriem jāpakļaujas Kremļa vadlīnijām.

ASV izlūkdienesti ziņoja par sagatavotu īpašu ukraiņu sarakstu, kurus V. Putina režīms uzskata par ienaidniekiem. Patiesībā te tiek runāts par koncentrācijas nometņu plānošanu un visu šo cilvēku masveida nogalināšanu, kuri nepiekrīt Krievijas kliķei.

Te rodas jautājums, kāpēc gan krievi tic V. Putina propagandai. Vai tāpēc, ka ērtāk un patīkamāk ir just, ka esi labāks par ukraiņiem vai baltkrieviem, ka esi priviliģēts lielkrievs, kas kontrolē “brāļu tautu” likteņus?Varbūt ir forši just, ka visas tautas baidās no tevis, bet, vai baidīties nozīmē cienīt tevi. Vai patiesi starptautiskā sabiedrība uzskata, ka krievi ir lauvas, no kurām visa pasaule baidās, kamēr V. Putins ir vienkārši lielisks? Krievu apziņa noraida visu, kas neietilpst ērtajā dzīves attēlā.

Uzbrukums Ukrainai Kremlī tika plānots kā ātra militāra operācija, kas ilgs divas dienas – no 24. līdz 26.februārim. Pat Krievijas presē netīšām tika publicēti raksti, kas paredzēja šo uzvaru.

Taču V. Putina uzvarošā ofensīva neizdevās. Visi Krievijas spēki tika iemesti kaujā, lai ar zibens ātrumu ieņemtu Kijevu, bet tas nenotika.

Saniknotais Krievijas diktators nolēma uzsākt karu, lai iznīcinātu Ukrainas iedzīvotājus. Krievijas karaspēks apšauj bērnu slimnīcas, bērnudārzus, ciemus un civiliedzīvotājus Harkivas, Kijevas, Hersonas, Mariupoles, Čerņigovas un daudzās citās ielās.

Krievijas okupētāju armijas kara noziegumi ir vērsti uz Ukrainas iedzīvotāju demoralizāciju un spiediena izdarīšanu uz Ukrainas valdību. V. Putins šantažē ukraiņu tautu, uzspiežot kapitulēt, pieņemt “Jauno krievu pasauli”, pretējā gadījumā tauta tiks iznīcināta.

Turklāt joprojām ir diskusijas par iespējamajiem noziegumu pret cilvēci apmēriem, ko Krievijas varas iestādes ir gatavas pastrādāt un, vai V. Putins izlems izmantot kodolieročus.

Krievija nevarēs atļauties ilgstošu karu pilnīgas ekonomikas sabrukuma apstākļos. Rietumvalstu noteiktajām sankcijām būs būtiska ietekme, taču maz ticams, ka pat tas atturēs V. Putina fašistisko režīmu.

Tikai sīva militāra pretošanās un režīma iznīcināšana no Krievijas iekšpuses var apturēt Krievijas diktatora V. Putina maniakālo agresiju, kas tik ļoti atgādina Ādolfa Hitlera metodes.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots