Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve sadārdzināsies par 15 miljoniem; izsludināta jauna cenu aptauja

Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve cenu kāpuma dēļ izmaksās 53 573 008 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), sadārdzinoties par 15 476 766 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) dokumenti, kas iesniegti saskaņošanai.

Žoga izbūve Latvijas-Baltkrievijas robežai joprojām aktuāla

Pērn par nelikumīgu Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanu aizturēta 441 persona. Savukārt, kopš izsludināta ārkārtējā situācija, no nelikumīgas iekļūšanas valstī atturētas 4045 personas. Kopš Baltkrievijas uzsāktā hibrīdkara statistika tikai palielinās.

Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts stāstīja: “Kopumā līdz šim brīdim ir vairāk nekā 6500 [nelikumīgas robežšķērsošanas] mēģinājumi novērsti. Mana iekšējā pārliecība ir tāda, ja nebūtu pieņemta [ārkārtējā situācija], tad noteikti arī vairāk tūkstošu Latvijā būtu nelikumīgi “iestumti” un piegādāti no Baltkrievijas. Nevar teikt, ka šis izaicinājums ir beidzies. Jauns vilnis tika uzņemts no robežsardzes atjaunošanas gadadienas – 13. decembra. Pēdējā nedēļā vērojama zināma eskalācijas mazināšanās. Es drīzāk domāju, ka tiek lielāki izaicinājumi virzīti uz Poliju, kura pašlaik saskaras ar Ukrainas bēgļiem.”

Tāpēc joprojām aktuāls jautājums ir par pastāvīga žoga izbūvi austrumu robežā. Šobrīd lielā daļā no Latvijas-Baltkrievijas robežas ir uzbūvēts pagaidu žogs. Šī gada sākumā Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izsludināja cenu aptauju par pastāvīgā žoga izbūvi. Tajā sešu būvkomersantu konkurencē uzvarēja SIA “Citrus Solutions”. Taču saistībā ar sankciju radītājām izmaiņām materiālu piegādes iespējās, uzņēmums atsauca savu pieteikumu. Tāpēc ir izsludināta jauna cenu aptauja.

8. martā tika izsludinātā jauna cenu aptauja, pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins (“Attīstībai/Par!”).

“Tika saņemti seši pretendentu piedāvājumi. Veikta piedāvājumu izvērtēšana un pieņemts lēmums par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Bet šobrīd notiek saskaņošana VNĪ pusē, un pēc tam Ministru kabineta pusē gala lēmuma apstiprināšana. Tiem vajadzētu būt šonedēļ vai nākamnedēļ,” stāstīja Šteins.

Saistībā ar degvielas un metāla cenu kāpumu žoga izbūve austrumu robežā valstij izmaksās dārgāk nekā sākotnēji plānots.

“Ir atrasts un ir jau nofiksēts, kāds šobrīd ir papildus nepieciešamais finansējums visa prioritārā posma izbūvei, kas jau iepriekš bija ieplānots. Nauda tam Finanšu ministrijas ietvaros tam ir atrasta. Rīt ir plānots, ka uz Ministru kabinetu rakstiskā procedūrā apstiprināšanā būs informatīvais ziņojums,” stāstīja Ramona Innusa no Nodrošinājuma valsts aģentūras.

Humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemtas 145 personas, kurām nav liegta robežšķērsošana. Vēlāk migrantus atgriež viņu mītnes zemē. Kā pastāstīja robežsardzes priekšnieks: “Personām pēc “ceļojuma” pa Baltkrievijas pierobežu nav vēlmes iekļūt Eiropas Savienībā. Viņi grib nokļūt atpakaļ savās mājās.”

Vairumā gadījumu bēgļi ierodas no Irākas, Afganistānas, Šrilankas.

Žoga izbūve sadārdzināsies par 15 miljoniem eiro

Valdības protokollēmuma projekts paredz atļaut VNĪ uzņemties finansiālās saistības par prioritāri ierīkojamo posmu 83,9 kilometru garumā uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu par kopējo summu 53 573 008 eiro ar PVN, tostarp būvniecības ieceres izstrādes izmaksas paredzētas 2 002 618 eiro apmērā, būvdarbu – 51 394 214 eiro apmērā, bet autoruzraudzības izmaksas – 176 176 eiro apmērā.

Lai nodrošinātu IeM papildu nepieciešamo finansējumu 2022.gadā, valdība plāno atbalstīt IeM priekšlikumu par apropriācijas pārdali 2022.gadā no budžeta programmas “Valsts robežas infrastruktūras izveide” uz IeM budžeta apakšprogrammu “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” 1 946 753 eiro apmērā, kā arī finansējuma piešķiršanu IeM (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1 321 993 eiro apmērā.

Lai nodrošinātu IeM papildu nepieciešamo finansējumu robežas izbūvei 2023. un 2024.gadā, valdība plāno atbalstīt IeM priekšlikumu likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas procesā palielināt finansējumu IeM budžeta apakšprogrammā “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” 2023.gadā par 11 821 102 eiro un 2024.gadā par 386 918 eiro.

Iepriekš Ministru kabinets bija atļāvis VNĪ uzņemties finansiālās saistības par prioritāri ierīkojamo posmu 83,9 kilometru garumā par kopējo summu 38 096 242 eiro ar PVN, tostarp būvniecības ieceres izstrādes izmaksas bija plānotas 1 777 750 eiro apmērā, būvdarbu  – 36 234 808 eiro apmērā, bet autoruzraudzības izmaksas – 83 684 eiro apmēra laikposmam no 2022.gada līdz 2024.gadam. Prioritāro posmu bija plānots nodot ekspluatācijā līdz 2023.gada jūlijam.

Jaunajā cenu aptaujā par saimnieciski izdevīgāko gan starp piedāvājumiem ar līgumcenas korekciju saistībā ar izmaiņām cenās, gan bez tās visās deviņās darba daļās VNĪ atzina piedāvājumu, kurā pirmais variants jeb piedāvājums līgumam ar līgumcenas korekciju paredz kopējo līgumcenu 46 547 349 eiro apmērā un līguma korekcijas indikatīvo apmēru 6 982 102 eiro apmērā ar PVN, jeb kopējo līgumcenu plus līguma korekcijas indikatīvo apjomu 53 529 451 eiro apmērā ar PVN. Savukārt otrais variants jeb piedāvājums līgumam bez līgumcenas korekcijas bija 53 573 008 eiro ar PVN.

VNĪ izvērtējot projekta riskus abos variantos, secināja, ka finansiālā starpība starp piedāvājumiem pirmajā variantā un otrajā variantā ir 15%. VNĪ secināja, ka finansiālā starpība starp pirmajā variantā un otrajā variantā iesniegto piedāvājumu ir līdzvērtīga līgumcenas korekcijas indikatīvajam apjomam.

IeM informatīvajā ziņojumā teikts, ka

pašlaik ir novērojams cenu kāpums, kas ar lielu ticamību var novest pie situācijas, kad, veicot līgumcenas korekciju līguma izpildes laikā, līguma cena var pieaugt neprognozējamā apmērā.

Krievijas karš Ukrainā un noteiktās starptautiskās sankcijas ir ietekmējušas izejvielu, sevišķi energoresursu, gāzes un metāla cenas. Fakts, ka šobrīd nav prognozējams karadarbības ilgums un apmērs, pastiprina ietekmi uz cenu kāpumu.

Savukārt, noslēdzot līgumu ar fiksētu cenu, piedāvātās izmaksas ir izpildītājam saistošas visā līguma izpildes laikā. Līguma izpildes termiņš ir relatīvi īss, būvkomersantam ir iespēja veikt nepieciešamo resursu iegādi iespējami īsā laikā pēc līguma noslēgšanas, kas savukārt būtiski mazina līguma neizpildes risku.

VNĪ ieskatā, otrā varianta risks ir tāds, ka, ja cenu kāpums nesasniedz 15% robežu, finansiāli izdevīgāks būtu pirmais variants. Izvērtējot līdzšinējo cenu pieaugumu, ko neietekmēja karadarbība, ar ļoti augstu ticamību var prognozēt, ka cenu pieaugums pārsniegs 15%. Cenas straujš pieaugums un 15% robežas pārsniegums ir ar lielāku iespējamību nekā cenas mērens kāpums un 15% robežas nesasniegšana.

Ņemot vērā minēto, VNĪ vērtējumā līgums ar fiksēto cenu pasūtītājam ir saimnieciski izdevīgāks.

Cenām pieaugot un pārsniedzot 15% robežu, valsts budžeta izdevumi nepieaugs, tādējādi, VNĪ vērtējumā, par lietderīgāku un saimnieciski izdevīgāku būtu virzāms otrais variants jeb līgums bez tajā ietvertas līgumcenas korekcijas.

Atbilstoši sagatavotajam laika grafikam paredzēts, ka būvniecības ieceres izstrāde ir indikatīvi līdz 2022.gada jūnijam/jūlijam, pie nosacījuma, ja līgumi tiek noslēgti marta beigās, izņemot tuneļa būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi, kas paredzēta līdz 2022.gada septembrim. 

Žoga izbūves darbi paredzēti 37-47 kalendāro nedēļu laikā no līguma noslēgšanas, bet kopējā būvdarbu veikšanai visai paredzētajai infrastruktūrai (patruļtakas, pontoni, pēdu kontroles joslas, laipas) – 54-70 kalendāro nedēļu laikā no līguma noslēgšanas. Termiņu atšķirības veidojas, ņemot vērā darbu specifiku starp veicamajām darba daļām, piemēram, tuneļa izbūvei nepieciešams ilgāks laiks, jo darbi jāsalāgo ar dzelzceļa kustību. Tas nozīmē, ka prioritāro posmu maksimālais izbūves termiņš ir 2023.gada jūlijs.