Bijušais AS “Latvijas krājbankas” prezidents Ivars Priedītis un bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs pārsūdzējuši pirmās instances spriedumu, ar kuru viņiem piespriests cietumsods un mantas konfiskācija, informē Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tagad Rīgas apgabaltiesai būs jāvērtē, vai lietā ir ierosināma apelācijas tiesvedība.
Kā zināms, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā par piesavināšanos lielā apmērā Priedīti un Antonovu atzinusi par vainīgiem, sodot viņus ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju.
Krievijas pilsonim Antonovam tika noteikta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un papildsods – mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Antonovam piederošie ekskluzīvie transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un vairāku uzņēmumu kapitāldaļas.
Priedītim tika noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un papildsods – mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Priedītim piederošie nekustamie īpašumi Latvijā un Spānijā, transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un uzņēmuma kapitāldaļas.
Tiesa arī nosprieda no Antonova un Priedīša piedzīt par labu cietušajai bankai pieteikto kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu vairāk nekā 27 miljonus eiro apmērā.
Abi apsūdzētie tika vainoti par 27 miljonu eiro piesavināšanos. Viņi apsūdzēti par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā arī Priedītis apsūdzēts par “Latvijas krājbankas” statistikas pārskatu un statistiskās informācijas viltošanu un slēpšanu.
Lieta tika izskatīta slēgtā tiesas sēdē, jo to lūdza cietušās bankas pārstāvis, lai aizsargātu komercnoslēpumu.
Kriminālprocess tika uzsākts 2011. gadā, bet tiesai nodots 2014. gadā. Iztiesāšanas laikā notika 55 tiesas sēdes, kuru laikā tika pārbaudīti apsūdzības un aizstāvības iesniegtie pierādījumi.
Iztiesāšanas sākumstadijā vairākas tiesas sēdes tika atliktas apsūdzētā Antonova neierašanās dēļ, tāpēc tiesa nolēma iztiesāt krimināllietu bez viņa klātbūtnes.
Iztiesāšanas laikā liecības sniedza vairāk nekā 30 apsūdzības un aizstāvības pieteiktie liecinieki, no kuriem daļa dzīvoja ārzemēs, tāpēc tika organizētas videokonferences ar ārvalstu kompetentajām iestādēm šo liecinieku nopratināšanai.
Prokuratūrā norādīja, ka apsūdzības uzturētājs Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls ir apmierināts ar tiesas nolēmumu, jo, neskatoties uz ilgstošo tiesvedību apjomīgajā krimināllietā, ir izdevies panākt taisnīguma atjaunošanu, kā arī parādīt sabiedrībai, ka par izdarītiem noziegumiem vainīgās personas tiek sodītas neatkarīgi no tā, kādu statusu vai amatu tās ieņem un cik laika ir pagājis no nozieguma izdarīšanas brīža.
“Prokuratūra arī turpmāk veicinās soda neizbēgamības principa darbību, īpaši attiecībā pret “balto apkaklīšu” noziedzību,” sacīja prokurors.
Jau ziņots, ka 2011. gada nogalē “Latvijas krājbankā” tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23. decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Civillietā, kura saistīta ar “Latvijas krājbanku”, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017. gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15,4 miljonus eiro no septiņiem bankas bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.
Pirmās instances tiesas spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā, kas to atstāja spēkā. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to spriedums ir stājies spēkā.
Lietā kā atbildētāji bija septiņi likvidējamās “Latvijas krājbankas” bijušie valdes locekļi – Priedītis, tagadējais 13. Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (AP), Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: lsm.lv
Acīmredzot, pieredzes trūkums. Citādi to grūti izskaidrot. Kipra, tāpat kā Latvija, ir Krievijas ofšors. Tur viss ir kārtībā. Bet Seišelas ir Francijas ofśors. Un tur līst bij kļūda. Savukārt, pieminēt simts ļimakus, ir nekorekti. Asociācija atbild par naudas atmazgāśanu (tranzītu) nevis legalizēšanu.