Grozījumi Baltkrievijas konstitūcijā, kas arī visticamāk tiks pieņemti, ļaus Krievijai izvietot kodolieročus šīs valsts teritorijā.
Baltkrievijas konstitucionālais referendums, kas notiek šodien, 27.februārī, vairo bažas visā Eiropā par to, ka Minska arvien vairāk nonāk Maskavas ietekmē.
Balsojumā tiks svītrots formulējums no Baltkrievijas konstitūcijas 18. panta, kas garantējis Baltkrievijas kodolieroču neitralitāti, kopš tās neatkarības no Padomju Savienības 1991. gada augustā. Tā arī stiprinās visas Baltkrievijas Tautas asamblejas pilnvaras, kas ir rūpīgi atlasītas valdību atbalstošas elites struktūra.
Saskaņā ar ierosinātajiem grozījumiem asambleja kļūs par “demokrātijas augstāko pārstāvības institūciju” un būs tiesīga atlaist un ievēlēt tiesnešus, raksta ASV ārpolitikas žurnāls “Foreign Policy”.
Būtiski atzīmēt, ka šai asamblejai būs tiesības atcelt prezidentu. Ņemot vērā asamblejas politisko uzticību un jaunos noteikumus, kas ļauj Baltkrievijas pašpasludinātajam “prezidentam” Aleksandram Lukašenko būt gan prezidentam, gan asamblejas vadītājam, Baltkrievijas diktators tagad gadiem ilgi varēs kontrolēt visus varas mehānismus.
Tās būs trešās izmaiņas Baltkrievijas konstitūcijā, ko A. Lukašenko ir virzījis, kopš stāšanās amatā 1994. gadā.
Sagaidāms, ka referendums notiks pēc balsošanas noslēguma šodien, kurā izraudzīti “uzticami” novērotāji kā Uzbekistāna. Līdz ar to, arī
NATO dalībvalstīm arvien lielākas bažas rada Krievijas karaspēka klātbūtne Baltkrievijā, kas ir arvien pieaugošs drauds aliansei.
Piektdien Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns sacīja, ka Minskas soļi uz pastāvīgu Krievijas karaspēka izvietošanu ilgstošu militāro mācību un drošības apsvērumu aizsegā, visticamāk, izraisīs “NATO aizsardzības pozīcijas pielāgošanu” austrumos.
Kad ceturtdien sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, Krievijas karaspēks iebruka arī no Baltkrievijas dienvidu robežas, šķērsojot Senkivkas kontrolpunktu, lai sāktu virzību uz Ukrainas galvaspilsētu Kijevu. Dažas dienas iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins paziņoja, ka militārās mācības ar Krieviju tiks pagarinātas sakarā ar “saasināto situāciju” Ukrainā, izbeidzot cerības, ka aptuveni 30 000 Krievijas karavīru no Baltkrievijas atgriezīsies mājās Krievijā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: sargs.lv
Kāpec vēl kāds pārdot kaut ko sarežģītāku par kartupeļu dakšu šim režīmam?
tā jau bija pamatvienosānās kas paredzēja daļu no Baltkrievijas parāda krievijai norakstīt. Nekā personiska, tikai bizness
Beidziet! Jūs nopietni gribat runāt par to,ka kodolieroču atrašanās vietai ir kāda nozīme? Kāda mums atšķirība, vai tie ir 100 vai 500 km attālumā? Kļūstiet nopietni. Runājiet par kaut ko tiešām nozīmīgu.
1) Tev taisnība, 2) ar šo gājienu Lukašenkam jāsaprot, ka viņš kļūst par mērķi atbildes triecienam, ja reiz tik tālu nonāktu. Kodolkarš būtībā ir pašnāvība, tāpēc tikai pilnīgi jucis diktators varētu pirmais nospiest pogu.