Pēteris Apinis, ārsts
Lūdzu, noņem masku skolas bērniem! Maskas bērniem nesniedz drošību, tās minimāli sargā no slimības, bet rada daudz citu veselības un sociālu problēmu.
Masku nēsāšana šī gada laikā ir tikai valdības rosības ilūzija: Latvijas iedzīvotāji nēsāja auduma maskas, kas nepasargāja ne no kā, bet citi – daudzkārt valkāja vienreizēji lietojamas maskas. Daudzkārtējā lietošanā pat vislabākās medicīniskās maskas kļūst par infekcijas barotni.
Nāksies atteikties no virknes ierobežojumu, jo tā darīs visa Eiropa, bet mūsu valdība sadosies rokās un spēlēs „visi dara tā”
Ministru kabinetam nāksies tuvāko divu mēnešu laikā atteikties no virknes ierobežojumu, ko tas ar vieglu roku, bez sapratnes, taču ar politisku pārliecību uzkrāvis saviem līdzcilvēkiem. Nāksies atcelt ārkārtas stāvokli, kas nozīmēs –iepirkumus un valsts budžeta tēriņus nevarēs organizēt paslepus, bez konkursiem un izsolēm. Dažādiem pseidouzņēmējiem, kas piezīdušies pie pozīcijas politpulciņiem un palīdz notērēt valsts aizņemtos līdzekļus, šis bizness tiks apgrūtināts. Nāksies atcelt piemaksas, un izrādīsies, ka zināmai daļai cilvēku (t.sk. mediķu, kas uz izdegšanas robežas izvilka šos divus pandēmijas gadus) algas atgriezīsies senajos 2019. gadu skaitļos, bet inflācija būs uzaugusi gandrīz par divdesmit procentiem. Ministru kabinetam nāksies domāt par enerģētiku, budžetu un Baltkrievijas robežu nevis diviem metriem, veikala kvadrātmetriem vai cilvēku šķirošanu pareizajos un antivakceros.
Bet visu uzreiz neizdarīsi, es iesaku sākt ar skolas bērnu maskām.
Auduma masku un daudzkārt vilktu vienreizēju masku lietošana nepasargā. Masku balle ir darbības ilūzija
Par maskām esmu rakstījis daudzkārt. 2020. gada rudenī biju ielicis pastāstiņu, kurā paudu „Auduma maskas palīdz aizsargāties pret koronavīrusu tikpat daudz kā drāšu žogs pret mušām”, un tieši šis raksts kļuva par palaidējmehānismu, kāpēc man uzbruka Re:Baltika (turpmāk tekstā re:čekisti) un Latvijas meinstrīma žurnālisti. Televīzijas žurnālists Gundars Rēders ar nosodījumu citēja šo teikumu, bet „piemirsa” tajā pirmo vārdu „auduma”. Pagāja pusotra gada – līdz faktu, ka auduma maskas nesargā, pamanīja Ministru kabinets.
Toties Ministru kabinets vēl līdz šim nav pamanījis, ka vienreiz lietojama sejas maska (t.sk., medicīniskā) nozīmē „vienreiz lietojama maska”. Jebkura medicīnas maska, kas pavaļājusies kabatās, vilkta vairākkārt (nedēļas, mēnešus), ir pilnīgi bezjēdzīga.
Veicām sīkpētījumu. Aizgājām pie tramvaja pieturas centrā, kur 1. tramvajā kāpj daudz pasažieru. FFP2 bija mazāk par 10% braucēju, pārējie lietoja medicīniskās maskas. Stundas laikā jaunu masku iekāpšanai tramvajā no paciņas izņēma 1 braucējs. Pārējie no kabatām izvilka daudzkārt lietotus, saņurcītus un sapuņķotus zilganus degunslēpņus.
Vēl jautrāk bija pavērot ļaudis rindā pie maza pārtikas veikala (veikals pretī skolai, bērni nāk starpbrīdī iepirkt kaut ko ēdamu), kurā var iet bez sertifikāta. Pirms ieiešanas veikalā skolas bērni viens otram aizdeva savu masku, jo, šķiet, daži bija maskas atstājuši skolas solā vai somā.
Nav neviena spēka uz zemeslodes, kas varētu izkontrolēt – kurš cik ilgi nēsā vienreizējo masku. Vienreiz lietojama maska ir vienreizējas lietošanas priekšmets, jo izelpojot caur to gaisu, tā samirkst no miklā izelpojamā gaisa, deguna sekrēta un siekalām –, un veido izcilu mikrobu barotni. Maska nav nododama citam cilvēkam, jo tad vīrusu un mikrobu pārneses risks būtu patiesi liels. Salīdzinājumā – lietot cita cilvēka jau nēsātu masku ir kaut kas līdzīgs iespējai dalīties ar lietotu pamperi vai tamponu.
Vienreiz lietojama maska, kuras pašizmaksa, iespējams, ir mazāka par eirocentu, Latvijā maksā no 60 līdz 80 eirocentiem, un dod kādam eldorādo peļņu. Vai valdībai pietuvinātiem cilvēkiem ir kāda saistība ar masku biznesu, man nav zināms, bet es labi atceros pirmo (normatīvajiem aktiem neatbilstošo) masku iepirkumu, ko veica toreizējai veselības ministrei pietuvināti cilvēki Āzijā, veda uz Latviju ar Air–Baltic lidmašīnu, afēru piesedza Edgars Labsvīrs, kam gan pēc tam bija jāatstāj darbs kā afēristam, bet kam tika piešķirts Atzinības krusts.
Visu šo laiku – pusotru gadu pats lietoju tikai FFP2. Principa pēc – ja nu es lietoju masku, tad tādu, kas aizsargā un sniedz drošību. Es pazīstu Latvijā uzņēmējus, kas ražo FFP2, taču pārdod tās Vācijai. Latvijā šīs maskas ieved no Āzijas valstīm par daudz dārgāku cenu. Man nav pierādījumu, ka šis ir valdībai pietuvinātu cilvēku bizness.
Un tomēr – ja aizsargāties un aizsargāt citus – tad lietojams respirators vai FFP2, vai arī – vienreizēji lietojama medicīnas maska ne ilgāk par divām stundām.
Šis gads ar maskām ir gads ar meliem. Daudzkārt lietotas medicīnas maskas un auduma maskas vīrusu slodzi samazina minimāli, iespējams, ka nemaz. 2 metru distancēšanās ir daudz drošāka aizsardzība no vīrusa par maskas lietošanu (mums nav iespējams salīdzināt, bet pieņemsim, ka tūkstoškārt). Tas, ko valdība slēpa no cilvēkiem visu šos divus gadus, ir – ārtelpas – mežā, pie jūras, uz purva laipas un pat parkā nekad gaisā nebūs tādas vīrusu koncentrācijas, lai kāds saslimtu. Valdība meloja, paģērot visiem palikt mājās, pie kam savus melus izplatīja caur PR aģentūrām, maksājot par to mūsu– nodokļu maksātāju naudu.
Uzskatu, ka maskas būtu jāturpina lietot slimnīcās, medicīnas iestādēs, sociāļās palīdzības iestādēs – galvenokārt mediķiem un apkalpojošam personālam. Maska tiešām ir derīga mikrobu, baktēriju aizturei, jo baktērijas ir tūkstoškārt lielākas par vīrusiem, pie kam nereti ir sasaistītas pa divām vai lielākos klāsteros, un tos jau tiešām maska nozīmīgi aiztur. Nav nekā būtiskāka kā slimnīcā neizplatīt hospitālo vai nazokomiālo infekciju, un tur maskas ir tiešām derīgas.
Masku nēsāšana skolās ir ministru neziņa „ko vēl tādu mēs varētu sadarīt”
Atgādināšu kādu vēstuli, ko Latvijas Ārstu biedrības prezidente savulaik rakstīja Valsts Prezidentam, Ministru Prezidentam un citām amatpersonām. Viņa iebilda pret auduma maskām, kuras bija iegādātas ārkārtas stāvokļa apstākļos (tātad – bez konkursa), apstrādātas ar biocīdiem (šajā jomā Ārstu biedrības prezidente nedaudz sakļūdījās). Šīs maskas bija paredzēts katru vakaru mazgāt ar veļas pulveri un pēc tam likt bērniem ikdienas ieelpot virsmas aktīvas vielas (veļas pulveris ir inde, protams – atkarībā no devas, bet ieelpojot –jebkurā devā). Manas attiecības ar Ārstu biedrības prezidenti varētu dēvēt par vēsām vai nelabvēlīgām, bet es nevaru noliegt Ilzes Aizsilnieces pilsonisko stāju un rūpes par bērniem.
Laba ventilācija klasē ir daudzkārt efektīgāka par maskām lai izvairītos no vīrusa
Vienam bērnam stundas laikā pēc Latvijas normatīviem nepieciešami 15 kubikmetri gaisa (Somijas norma – 21 kubikmetrs, es pieturos pie profesora Ivara Vanadziņa ieteiktajiem 18 kubikmetriem). Bērns ieelpo skābekli, izelpo ogļskābo gāzi, kuras daudzums mācību stundas beigās lielākās klasēs 4–6 reizes pārsniedz maksimāli pieļaujamo normu (pieņemot par to ES maksimāli pieļaujamo normu CO2 daudzumam iekštelpu gaisā – 2160 mg/m3 (1200 ppm), 50 000 ppm ir nāvējoši). Attiecībā uz smadzeņu darbību bērniem –, ilgstoši uzturoties neventilētā telpā, CO2 daudzums kumulējas.
Patiesībā bērns (un skolotāja), elpojot un ar sviedriem izdala ne tikai ogļskābo gāzi, bet arī citas ķīmiskas vielas – ogļūdeņus, sēra un slāpekļa savienojumus. Bez tam gan skolotāja, gan meitenes lieto arī smaržas, krēmus, želejas un parfīmus.
Šādā atmosfērā bērni kļūst neuzmanīgi, samazinās uztveres spējas, ievērojami samazinās kognitīvās spējas. Tad, kad mācību stundas otrajā pusē CO2 koncentrācija normu pārsniedz 3–4 reizes, daļai bērnu uznāk nelabums, bet veselīgākie bērni klasē aizmieg. Skolotāja saka: „bērni sanarkojušies”, bet patiesībā – skolai nav ventilācijas. Liela CO2 koncentrācija klases gaisā, bērniem izsauc sauso nakts klepu – pirmo astmas izpausmi.
Pašai skolotājai paaugstināta ogļskābās gāzes koncentrācija klasē rada nogurumu, īgnumu, darbspēju krišanos, nervozitāti, paaugstinātu asinsspiedienu, tahikardiju, muguras (!) un galvas sāpes.
Latvijā pētījumi par skolu gaisa kvalitāti ir veikti, un tie liecina, ka kvalitatīvs gaiss Latvijas skolās ir 9% klašu. Tātad – pēc Izglītības un zinātnes ministrijas atzinuma 90% klašu telpās gaiss nav piemērots mācībām. Neatkārtošos par vispārzināmām lietām – kā tika veikta skolu siltināšana (ignorējot ventilācijas nepieciešamību) pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un šā gadsimta sākumā, bet fakts paliek fakts – skolā elpot bērniem ir grūti.
Ogļskābās gāzes monitorings klasēs ir ļoti laba lieta, bet tas ir pirmais solis gaisa kvalitātes nodrošināšanai. Ja klašu telpās ogļskābās gāzes koncentrācija tiek mērīta, grūti apgalvot, ka par briesmīgo gaisa kvalitāti klasē nekas nav zināms ne skolotājai, ne skolas direktorei, ne pašvaldības vadītājam.
Covid–19 ir reāla slimība, ko izsauc reāls vīruss, kurš ir nedaudz lipīgāks un nedaudz bīstamāks par gripas vīrusu. Omikrons ir ievērojami lipīgāks par citiem SARS-CoV-2 vīrusa paveidiem. Covid-19 izplatās (gandrīz tikai) slikti ventilētās iekštelpās ar vīrusu piesātinātu aerosolu veidā. PVO un mūsu pašu Jurijs Perevoščikovs atzīst, ka Covid–19 pārnēsā iekštelpā, atrodoties kopā ar inficētu personu ilgāk par 15 minūtēm seju pret seju tuvāk par 2 metriem. Patiesībā nav lielas nozīmes maskas esamībai vai 2 metriem, bet gan telpas kubatūrai un ventilācijai. Vienkāršoti – ja klase netiek ventilēta, bet viens bērns ir vīrusa izplatītājs, nelīdzēs nekādas maskas un bērnu sēdināšana katrā otrajā solā – vīrusa gaisa pilienos telpā būs gana daudz, lai slimība izplatītos. Es domāju, ka 45 minūtes neventilētā klases telpā ar vienu nopietnu vīrusu izplatošu slimnieku ir pietiekami, lai vīrusa koncentrācija ļautu saslimt visiem bērniem ar vājāku imunitāti, un maskas šādā gadījumā ir fikcija.
Maskas ir tieši tāda pati atruna kā savulaik skolu siltināšanā piemirstās ventilācijas iespējas un gaisa cirkulācijas neesamība – plastmasas logi un durvis labi saglabā skolā siltumu, bet nodrošina ļoti augstu ogļskābās gāzes līmeni klasē, kamdēļ bērni ir miegaini, slikti mācās un vairāk slimo. Šādā bezgaisa klasē, bērnam uzliekot masku, bērns mācīsies vēl sliktāk, būs vēl miegaināks un vēl vairāk slimos, t.sk., vēl vieglāk saslims ar Covid–19 (tiesa, bērniem slimība joprojām nav tik bīstama, izņēmums ir bērni ar blakusslimībām, mazkustīgu dzīvesveidu, adipozitāti).
Krišjāni Kariņ! Ierobežojumu atcelšanu sāc ar rīkojumu – noņemt skolas bērniem maskas.
Visiem tiem, kas no vīrusa patiesi baidās, maskas jānēsā obligāti, jo arī maskām piemīt placebo efekts.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ak dies cik Apnis pareizs. Kad kā deputāts braukāja šmigā un sūtija visus na, tad nebij nekādu problēmu.
Kariņš ir vājš cilvēks – viņš no visa baidās, nevēlas nonākt neērtā situācijā, grib visiem izpatikt. Vienvārdsakot, mums konkrēti nepaveicās ar premjeru.
Ikvienam loģiski domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka šīm maskām ir tikai psiholoģiska ietekme, turklāt slikta. Kovīdu tās neaptur, kas jau pierādīts neskaitāmos pētījumos un ko parāda situācija valstīs, kur maskošanās bija ļoti stingra, bet kovīds plosās tāpat.
Apinis smird, smird, Kariņ, uzliec vēl vienu masku.
Apiņi, aizejam beidzot savu anālo atveri! Jau gadu desmitiem smirdi, kopš Latvijas ceļa laikiem