Puaro lasītāja
Vēlos vērst jūsu uzmanību uz gadu mijā steidzamības kārtībā virzītajiem grozījumiem – Likumprojekts Nr: 1248/Lp13 “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, kurš 19.01.2022. tika virzīts izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā tuvākajā Saeimas sēdē un spēkā stāšanās noteikta nākamā diena.
Jaunais regulējums paredz LSIK 50. 4 pantā: izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē, un tajā viņiem jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Soda daļā, kas jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, tiek ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda notiesātajam jāizcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes var pārvietot uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi vai atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā.”
Iepriekš LSIK 50.4. pants noteica “Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.3 panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, viņu ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis pusi no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50. 3 panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, viņu ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi.”
Šāds regulējums ir acīmredzami antikonstitucionāls un pretējs Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra spriedumam lietā Nr. 2018-25-01 “Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam”, kas paredz, ka ir jānodrošina vienlīdzīga soda izpilde notiesātajiem vīriešiem un sievietēm.
Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā noteiktajam likumdevējam ir nevis jāpastiprina un jāpaildzina soda izciešana, bet gan tā jāpietuvina soda izpildes nosacījumiem, kādos sodu izcieš notiesātās sievietes, piem. līdz atklātajam cietumam viņām jāizcieš tikai puse no soda jeb 2/4.
Atbilstoši jaunajam regulējumam notiesāto vīriešu tiesiskais stāvoklis tiek būtiski pasliktināts, jo notiesātie vīrieši, kuri sodu izcieta slēgta cietuma vidējā pakāpē (un vismaz 1/4 no soda līdz nonāca šajā pakāpē) un saistībā ar grozījumiem, kuri noteica vidējās pakāpes likvidēšanu, ar 2022. gada 1. janvāri tika pārvietoti uz augstāko pakāpi būs spiesti izciest 1/4 no atlikušā soda augstājā pakāpē un vēl 1/4 no soda daļēji slēgta cietuma augstākajā pakāpē, lai tie varētu tikai kandidēt uz nokļūšanu atklātajā cietumā.
Respektīvi, notiesātajam vīrietim iespējas nokļūt atklātajā cietumā faktiski nepastāv. Pārejas noteikumos tiek gan atrunāts, ka notiesātajam vīrietim būs jāizcieš tikai daļa no 1/4 t.i. tikai tik cik pietrūkst līdz 1/4 no soda sodu izciešot vidējā pakāpē, bet faktiski tas nozīmē turpinātu pārkāpumu – diskrimināciju, jo pretēji Satversmes tiesas spriedumā noteiktajam ar jaunajiem grozījumiem tiek saglabāta, turpināta un stiprināta diskriminācija.
Kā konstatēts arī spriedumā, notiesātās sievietes var pretendēt uz nokļūšanu atklātajā cietumā izciešot 2/4 no soda jeb pusi, savukārt notiesātie vīrieši par tādiem pat noziegumiem pretendēt uz atklāto cietumu var izciešot 3/4+ no soda. Šādu nevienlīdzību ST jau ir atzinusi par prettiesisku.
Ar jaunajiem grozījumiem “jauno (pēc 01.01.2022)” notiesāto vīriešu stāvoklis kļūst vēl bēdīgāks.
Piemēram, ja persona X apcietinājumā ir pavadījusi 2/4 no piespriestā soda atbilstoši jaunajam regulējumam šī persona var nokļūt slēgta cietuma augstākajā pakāpē kur viņai jāizcieš 1/4 no soda (tātad jau 2/4+1/4=3/4), lai tā varētu nokļūt daļēji slēgta cietuma augstākajā pakāpē kur viņai jāizcieš 1/4 no soda, lai tā varētu pretendēt uz atklāto cietumu (3/4+1/4=4/4). Līdz ar to persona X var nokļūt atklātajā cietumā tikai pēc atbrīvošanās jeb pilnīgas soda izciešanas. Jāņem vērā apstāklis, ka cietuma izvērtēšanas komisijas darbība pandēmijas ietekmē vairākkārt ir tikusi pārcelta.
Tas nozīmē, ka notiesātais vīrietis vairumā gadījumu pat izciešot 3/4 no piespriestā soda un atbilstot visiem kritērijiem nevar pretendēt uz nokļūšanu atklātajā cietumā. Minēto apliecina arī apstāklis, ka viens no atklātā tipa cietumiem tika slēgts, jo notiesāto vīriešu skaits atklātajos cietumos ir pavisam neliels un tas tiek “pieregulēts” ar šādiem grozījumiem t.i. tiek mainīts viss, lai nemainītos nekas!!! Tieslietu ministrija lieliski apliecina to, ka nebūs tā kā saka Satversmes tiesa, bet gan būs tā kā līdz šim un tā kā gribēs ministrija. Ministrijā augstākminēto grozījumu sākumversijā bija iekļāvusi šādu pārejas noteikumu punktu – “41. Notiesātie, kas 2022. gada 31. decembrī sodu izcieš daļēji slēgtajā cietumā, no 2023. gada 1. janvāra soda izciešanu turpina slēgtā cietuma attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē.” Faktiski ministrija ar šo vēlējusies “patīt” notiesāto pakāpenisko soda mīkstināšanu atpakaļ un atmest notiesātos atpakaļ stingrākā soda izciešanas režīmā. Protams, bez jebkāda saprātīga un tiesiska pamata, jo vienkārši tā grib.
Notiesāto vīriešu skaits Olaines cietumā (atklātā tipa cietums) atbilst divās vairākvietīgajās kamerās esošo notiesāto personu skaitam (pat mazāk). Līdz ar ko rodas jautājums, vai nebūtu lietderīgāk slēgt atklāto cietumu Olainē, tādējādi ietaupot resursus, un tur esošos notiesātos pārvietot uz kādu citu cietumu. Nav jēgas uzturēt cietumu, kurā, ja paveicas, nonāk vien pāris ieslodzīto gadā. Bet pēc šiem grozījumiem nonākt atklātajā cietumā iespējas samazinās vēl vairāk.
Aicinu Saeimu un Valsts Prezidenta kungu neizsludināt šos grozījumus nododot tos otrreizējai caurlūkošanai.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!