Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pērn profesionālajā dienestā rekrutējuši pēdējos gados zemāko karavīru skaitu. Kā tas iespaido Valsts aizsardzības plānos noteikto mērķu sasniegšanu, un vai pašreizējās ģeopolitiskās situācijas apstākļos aktualizē jautājumu par obligāto militāro dienestu?
2021. gadā NBS rindas papildinātas ar 475 jauniem profesionālā dienesta karavīriem. Tas ir krietni mazāk nekā pērn, kad profesionālajā dienestā tika uzņemti 747 jaunie karavīri. Iepriekšējos piecos gados ik gadu tika rekrutēti vidēji 600 karavīru, kas atzīts par optimālo rādītāju.
NBS norāda, ka rekrutēšanas rezultāti ir atbilstoši šī brīža situācijai, ko raksturo pieaugoša konkurence darba tirgū, kā arī mērķauditorijas sarukums 18 līdz 35 gadu vecuma posmā.
Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis Ainars Latkovskis (JV) norāda uz rekrutēšanas rezultātu saistību ar situāciju darba tirgū – salīdzinoši zemu bezdarba līmeni, kā arī vispārējo algu pieaugumu, piemēram, būvniecības nozarē. Tas mazinot cilvēku vēlmi izvēlēties militāro karjeru.
Mazāk, bet ne kritiski maz
“Rekrutēšanas rezultāti 2021. gadā bija zemāki nekā vidēji iepriekšējos gados, bet ne kritiski zemi, lai iespaidotu NBS operacionalitāti un vēl jo vairāk NBS spēju attīstību. Kopumā 2021. gads ir beidzies ar pozitīvu bilanci un mērenu pieaugumu personāla skaita ziņā,” skaidro NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
“Būtiskākais, kam Aizsardzības koncepcijā jāpievērš uzmanība, ir spējas, kas ir vitāli svarīgas valsts aizsardzības nodrošināšanā. Protams, profesionālā dienesta personāla skaits ir svarīgs, bet galvenokārt no skatpunkta, kas ir saistīts ar efektivitātes, nevis kvantitatīvajiem rādītājiem.”
Turpretī, pēc Saeimas deputāta Edvīna Šnores (NA) domām, rekrutēto karavīru skaita kritums negatīvi iespaido bruņoto spēku veiktspēju. Kā piemēru politiķis min krīzi uz Polijas robežas, kad hibrīduzbrukuma atvairīšanai tika dislocēti 20 000 vīru. “Mēs jau paši sev varam uzdot jautājumu – kas būtu, ja hibrīduzbrukums būtu vērsts mūsu robežas sektorā, cik cilvēku mēs varētu izlikt uz robežas,” spriež Šnore.
Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju līdz nākamā gada rudenim NBS spēju attīstības nodrošināšanai ir jāsasniedz vismaz 8000 liels profesionālā dienesta karavīru skaits. Šobrīd Nacionālo bruņoto spēku sastāvā ir 6600 karavīru. NBS komandieris apliecina, ka ir pārliecināts par šī mērķa sasniegšanu, neraugoties uz rekrutēto karavīru skaita sarukumu pērn. Kalniņš arī skaidro, ka NBS skaitliski ir audzis, neskatoties uz zemākiem rekrutēšanas rādītājiem pērn.
Ar reklāmas kampaņām vien nepietiks
Saeimas deputāti ir piesardzīgi, runājot par spēju līdz nākamā gada rudenim palielināt NBS profesionālo spēku sastāvu līdz astoņiem tūkstošiem vīru.
”Nesaku, ka tas nav reāli. Taču tas nevar balstīties tikai uz pievilcīgu atalgojumu un sociālajām garantijām, profesionālajam dienestam jāpiesaista cilvēki ar aicinājumu,” norāda ”Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis.
“Pie pašreizējās dinamikas es neredzu, kā mēs šo mērķi varētu sasniegt,” tā
Edvīns Šnore, Saeimas deputāts, NA.
”Tuvākie pieci gadi bruņotajiem spēkiem būs grūti,” vērtē Latkovskis. ”Ja vēlamies sasniegt profesionālā dienesta skaitliskā sastāva mērķus, Aizsardzības ministrijai un NBS šajā posmā ir jādomā ne tikai par pievilcīgām reklāmas kampaņām karavīru piesaistīšanai.”
Viņaprāt, uzmanība jāpievērš arī finansiālajiem aspektiem: “Aizsardzībai tērējam vairāk nekā divus procentus no IKP. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, iespējams, šajā jomā būs jāiegulda pat 2,5% no IKP. Varbūt pienācis laiks arī karavīru algu paaugstināšanai.”
Arī Šnore aicina domāt par karavīru algas paaugstināšanu, vienlaikus mudinot uz dažādām citām aktivitātēm, kas vairo interesi par militāro dienestu un motivē tajā iesaistīties: “Pašlaik tas ir nepietiekams rezultāts. Mums vajag vairāk cilvēku bruņotajos spēkos – tas ir pilnīgi skaidrs.”
Kā vienu no risinājumiem deputāts min ideju par obligātā militārā dienesta ieviešanu.
“Ir pietiekami daudz pasaules un Eiropas valstu piemēru, kur ar obligātā militārā dienesta palīdzību pilsoņi iegūst iemaņas, kā aizsargāt savu valsti. Domāju, ka arī Latvijas gadījumā tas būtu izmantojams ceļš,” vērtē Šnore, atzīstot, ka Saeimā šobrīd tam nav atbalsta. “Mana pēdējo gadu pieredze Saeimā liecina, ka par realitāti šīs lietas diemžēl kļūst tikai tad, kad ir notikusi nelaime.”
Obligātais dienests nav dienaskārtībā
“Kas attiecas uz ģeopolitiskās situācijas nemitīgo mainību un zināmu apdraudējumu, obligātais dienests nav risinājums ne NBS spēju pieaugumā, kas ir saistītas ar augsto tehnoloģiju un sarežģītu sistēmu ieviešanu un uzturēšanu, ne arī aizsardzības uzdevumu izpildē Latvijas kontekstā,” uzskata NBS komandieris.
Obligātā militārā dienesta ideju neatbalsta arī Latkovskis: ”Risinājums, kādu izvēlējusies Latvija, ir valsts aizsardzības mācība, kas pēc diviem gadiem būs obligāta visās skolās. Tā būs galvenā kalve, kur apgūstot nepieciešamās priekšzināšanas, jaunietis varēs apzināti izvēlēties militāro karjeru.” Nākotnē tas nodrošināšot bāzi gan Zemessardzei, gan profesionālajai armijai, tiesa, rezultāti gaidāmi vien pēc vairākiem gadiem. Savukārt Šnore uzskata, ka aizsardzības mācības ieviešana skolās ir labāk kā nekas, tomēr tas esot nepietiekami, lai aizsargātu valsti grūtā brīdī.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: skaties.lv
Ja pat padsmit gadus nodienējušam karavīram alga ir kā betonētājam, un pietam visus vēl č… ar normatīviem, med testiem un jāiesiedz bankas kontu izdrukas. Tad nafig lai kāds tur ietu?
Un cik tad lielai algai jābūt? 5000eiro/mēnsī? Zinām, ka armijā pieņem arī cilvēkus ar 9 klašu izglītību. Un zinām, ka vienam otram ierēdnim ar 3 augstākajām uizglītībām alga ir tikai ap 1000 eiro. Par augstskolu mācībspēkiem vispār neizteikšos.
Algai jābūt tādai lai kāds izvēlētos tur iet strādāt. Un ari dsudziem karavīriem if 3 augstākās…
Ja puiši un meitenes grib strādāt un saņemt labu algu, tad lai iet uz gateri, būvlaukumu vai citu privāto biznesu!! Bet, ja grib dienēt armijā, tad alga nebūs liela – pat Francijas ārzemnieku leģionā nav nekas dižs. Un, ja karavīrs ar 3 augstākajām izglītībām grib lielu algu (lielāku nekā ierēdnim ar 3 augstākajām izglītībām vai lielāku nekā medmāsai arī ar 2-3 augstākajām izglītībām)), tad viņam sen vajadzēja saprast, ka armijā, ja vien neesi ar pulkveža vai ģenerāļa pakāpi, nekas liels nespīd. Galu galā – ar ko betonētājs sliktāks par karavīru? Kāpēc betonētājam jāsaņem mazāk par karavīru ar 9 klasu izglītību?… lasīt vēl »
Taisnība tev ir, bet celtniecības uzņēmumiem betonētāju netrūkst, bet armijai karavīru trūkst. Tad nu lai ar vadība domā kā tos dabūt. Kaut nekā unikāla tur nav. Uz darbaspēku armijā attiecas tādi pat likumi kā citur – alga. Un tur var filozofēt cik grib, tam apkārt neapiet. Ir jāmaksā konkurētspējīgs alga ja grib darbaspēku.
Kādam nolūkam konta izrakstus?
Es arī pirms 10 gadiem, kad beidzu skolu, gribēju iestāties zemessardzē man vienkārši interesē tādas lietas. Es biju viens no sekmīgākajiem skolniekiem skolā īpaši eksaktajos priekšmetos un matemātikā, un ar labu fizisko. Bet tajā laikā bija jūtamas krīzes sekas, mani kā jaunu cilvēku nekur darbā negribēja ņemt, visiem bija vienalga kā dzīvo tie kas pabeiguši skolu, lielākā daļa klasesbiedru un kursabiedru tajā laikā aizbrauca uz ārzemēm. Pa to laiku visādas augstu stāvošas amatpersonas izdomā visādas nejēdzības kur vēl izšķērdēt līdzekļus (stabiņi, nanoūdeņi, …). Nekustamā īpašuma nodoklis arī iet kosmosā. Ņemot to visu vērā izlēmu ka es par velti nevienu no… lasīt vēl »
Miera laikā 99% karavīru ar dzīvību neriskē – ir stingri noteikumi mācību organizēšanai, apritei ar ieročiem un sprāgstvielām, un speciālistu (piem. sapieru) apmācībai, pat NMN maz riskē. Mūsdienās ar dzīvību riskē ugunsdzēsēji (atceramies Zolitūdes Maximas sabrukšanu) un policisti (atceramies Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšanu), bet viņu alga ir mazāka nekā armijā dienošajiem. Ar dzīvību riskē arī betonētāji – katru gadu Latvijā aiziet bojā vismaz 10 cilvēki, kas iesaistīti būvdarbos. Un par Zemessardzi muldi – ja gribētu, tad iestātos bez problēmām un zemessargam par mācību 1 dienu maksā ~40 eiro; un Zemessardze nav darbs, bet brīvprātīgs dienests. Ja tevi neuzņēm Zemessardzē, tad… lasīt vēl »
Nu ko tur ņemties? Armija tāda pat darba vieta kā citas. Rekrutējot darbaspēku darbojas tādi pat likumi kā citur.