Vienmēr esmu uzskatījis, ka tie kaitējumi, kas nodarīti nācijas garīgajai bagātībai, pašcieņai un pašapziņai, ir daudz nozīmīgāki par tiem, kas nodarīti tās materiālajai labklājībai.
Pašapzinīga un garīgi spēcīga tauta spēj pat pēc katastrofām un kariem atjaunot savu dzīves līmeni īsā laikā. Savukārt tāda tauta, kuras pašapziņa ir neizteikta un kautrīgi pieklusināta, pamazām zaudē arī visus tās rīcībā esošos materiālās pasaules resursus.
Tādēļ šodien es nespēju klusēt, kad redzu mūsu valsts valdošo aprindu attieksmi, netaisnīgi izšķiežot 40 miljonus kopējo līdzekļu, lai izpatiktu kādam ārējam spiedienam un īstenotu savas savtīgās intereses.
Teikt, ka tas ir absolūti nepieņemami, patiesībā būtu nepateikt neko!
Kā jau minēju ievadā, no budžeta nelietderīgi iztērētā naudas summa ir mazāks kaitējums par to, ko šis solis atstāj kopīgajai apziņai. Protams, summa nav maza, īpaši laikā, kad daudzi palikuši bez darba piespiedu kārtā, kad nevar samaksāt par siltumu, zālēm, pārtiku, taču īstais kaitējums ir cits.
Ar šo soli tiek uzspiests kolektīvās vainas zīmogs, turklāt nodarījumā, kam ar Latvijas valsti nav nekāda sakara.
Šādi tiekam padarīti par vainīgiem totalitāro režīmu noziegumos. Latvijas valstij, kas pati ir cietusi no nacisma un komunisma noziegumiem, nav un nevar būt nekādas atbildības par zaudējumiem, ko nodarījušas svešās lielvaras! Latvija joprojām nav saņēmusi nekādas kompensācijas par karā un okupācijas periodā nodarīto kaitējumu un visticamāk arī nekad nesaņems.
Visabsurdākais ir tas, ka vainīgiem justies un netieši izmaksāt atlīdzību par kaitējumu šaubīgu aktīvistu grupai, kam ir visai nosacīta saikne ar Latviju gan šodien, gan vēsturiski, šobrīd spiesti arī mūsu tautas represētie, kas izgājuši Gulaga šausmas, zaudējuši ģimenes, mājas, īpašumus.
Vēl netaisnīgāku šo lēmumu padara fakts, ka aicinājumi izmaksāt zināmu pabalstu visiem Latvijas iedzīvotājiem – latviešiem, čigāniem, poļiem, krieviem, kas cietuši represijās, nesastapa ne mazāko atbalstu un netika uzklausīti.
Man ir kauns par šādu valsts vadības rīcību! Tā ir nožēlojama! Īpaši, ja skatāmies kontekstā ar citu, latviešiem un Latvijas valstij nozīmīgu vēsturiskā taisnīguma precedentu – mūsu izcilā lidotāja H.Cukura lietu. Nevienam no varas elites nav pieticis ne drosmes, ne pašapziņas, lai šo bez pamata, bez vainas noslepkavoto cilvēku reabilitētu un viņa portretu noliktu blakus citiem mūsu tautas spējīgākajiem dēliem!
Kā labā, un kā vārdā darbojas pašreiz Latvijas valsts virzienu nosakošie – partijas, politiķi, amatpersonas –, lai paliek uz viņu sirdsapziņas un tautas vērtēšanā! Paliksim uzticīgi saviem ideāliem un vērtībām!
Kā zināms, Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas paredz ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonus eiro par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.
“Par” balsoja 61 deputāts, bet “pret” bija 13 parlamentārieši.
Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojekta mērķis ir atjaunot taisnīgumu un sniegt atbalstu ebreju kopienai. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka mērķis ir ar labu gribu atlīdzināt restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteikto kadastrālo vērtību, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā.
Likuma anotācijā norādīts, ka holokausta laikā tika iznīcināti 90% no Latvijas pirmskara ebreju kopienas. Pirms Otrā pasaules kara ebreju reliģisko organizāciju un kopienas īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā, bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami. Īpašumus Latvijas ebreju reliģiskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās, un tie bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940. gada 17. jūnijam. Tā laika ebreju kopienas locekļu nekustamos īpašumus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi bija gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.
Uzsvērts, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā padomju okupācijas režīma īstenoto īpašumu nacionalizāciju, kā arī nav vainojama un nav atbildīga par nacistiskā režīma īstenoto holokaustu. Tomēr būtu ētiski un taisnīgi, ja Latvija ar labu gribu atlīdzinātu Latvijas ebreju kopienai par nekustamajiem īpašumiem, kuri pēc 1991. gada 23. augusta nonāca Latvijas īpašumā.
“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce sacīja, ka vairums Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu jau daudz ātrāk pieņēma lēmumu par kompensācijām.
“Tas ir goda un principa jautājums par vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu,” sacīja Pūce.
Viņš piebilda, ka restitūcija vienmēr bijusi arī sarunas objekts ar ASV.
Nacionālās apvienības (NA) deputāti no Saeimas tribīnes kritizēja kompensācijas, norādot, ka tas dos precedentu, ka arī citi var pieteikties īpašuma atgūšanai pēc termiņa beigām. Deputāti iebilda, ka nauda tiek piešķirta nevis holokaustā cietušajiem, bet vienai organizācijai, kura nepārstāvot visus Latvijas ebrejus. Parlamentārietis Aleksandrs Kiršteins (NA) pat aicināja likumprojekta nosaukuma sākumu nomainīt uz “Šantāžas ceļā izspiests atlīdzinājums”.
Likumprojekts paredz no valsts budžeta izmaksāt 40 miljonus eiro, kas aprēķināti, balstoties uz 1940. gada 16. jūnijā ebreju kopienai piederējušo īpašumu, kuri netika atgūti restitūcijas laikā, kadastrālo vērtību 2018. gada 31. decembrī – 47 809 102 eiro.
Plānots, ka piešķirtos līdzekļus Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds drīkstēs izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai Latvijā, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu. Tāpat tos varēs izmantot Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomē ietilpstošo organizāciju darba atbalstam, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai, kā arī ebreju kopienas un fonda īpašuma apsaimniekošanai. Neievērojot šo normu, fondam paredzēts noteikt pienākumu pretēji mērķim izlietoto atmaksāt valsts budžetā.
Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim. Tas būs galīgs un izbeigs jebkādas citas prasījuma tiesības ebreju kopienai un draudzei par restitūcijas laikā neatgūtajiem nekustamajiem īpašumiem.
Valsts prezidenta kanceleja iepriekš norādījusi, ka “situācija jāatrisina, lai panāktu vēsturiskā taisnīguma viedokli”. Latvijas Ebreju kopiena savukārt izteica cerību, ka ar šo likumprojektu varēs pāršķirt vēstures lappusi.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: pietiek
Man arī riebjas, ka karavīrus nosauc par slepkavām, leģionārus, un citādi pazemo Latviešus!!! Labāk to naudu skolotājiem un mediķiem nevis siem židu pabirām! Kā teica viens aktieris krevu filmā, ir žīdi un ir ēbreji.
“Ir tikai trejas internacionālas parādības:
– muļķība
– maucība
– žīdība.”
Latvieši Geļmanis un Kiršteins.
Dīvaini, ka jādodas uz citu portālu meklēt šim rakstam konteksts…
Kalpu tautai kāda var būt nacionālā pašapziņa – nekāda , klanās visiem !