Latvijas vēstnieks NATO: Situācija kļūst arvien nopietnāka un Krievijas militārie draudi arvien reālāki

Situācija kļūst arvien nopietnāka un Krievijas varas militārie draudi arvien reālāki. Iebrukumam Ukrainā sekotu NATO spēku izvietošana Baltijā, tā intervijā LTV uzsvēra Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja. 

Pagājušajā gadā Rietumu pasauli divas reizes satrauca Krievijas militāru spēku koncentrēšana pie Ukrainas robežas. Otrajā reizē izvietotais Krievijas karaspēks joprojām tur atrodas, uzturot spriedzi. Pagaidām konflikta atrisinājums nav panākts.

Runājot par šo gadu – kāds tas būs. Izskan runas, ka Krievijas militārās aktivitātes pret Ukrainu varētu notikt janvārī, februārī. Cik tas ir reāli? Vai tiešām Rietumu draudi par sāpīgām ekonomiskajām sankcijām nespēs atturēt Krieviju?

Šī situācija kļūst arvien nopietnāka un Krievijas varas militārie draudi arvien reālāki. Starptautiskā sabiedrība ir izteikusi brīdinājumus Krievijas valdošajai varai, ļoti nopietnus brīdinājumus.

Bet šobrīd ir sajūta, ka šie Rietumu brīdinājumi nav sasnieguši savu mērķi?

Neatkarīgi no tā, mums, starptautiskajai sabiedrībai, šī pozīcija ir jāpauž un jāliek agresoram tomēr saprast, ka labākais lēmums ir neuzbrukt un neveikt nekādas agresīvas rīcības. Attiecīgi Krievijas varai ir jāieklausās tajā, un es domāju, ka visa saprātīgā pasaule saprot, ka pareizais lēmums būtu neveikt nekādu agresiju pret Ukrainu.

NATO ir skaidri pateicis, ka Ukrainas dēļ NATO nekaros. Ja tomēr notiek iebrukums Ukrainā, ko tas nozīmē mums, Latvijai? Jūs teicāt, ka varētu palielināties NATO spēku klātbūtne, bet kādi soļi vēl tajā brīdī tiek sperti? Kas notiek ar mums?

Tā ir agresīva rīcība, militārs uzbrukums, kas prasa visa veida spēku koncentrāciju. Mums – savu militāro spēku koncentrāciju, koordinēšanu ar NATO sabiedrotajiem. NATO sabiedroto papildu spēku izvietošana Latvijā un paralēli – Latvijas un citu sabiedroto valstu rīcība atbalstot Ukrainu.

Kāda tā varētu būt? Katrā gadījumā individuāla, bet katrā ziņā noteikti sekotu tas, ka NATO valstis atbalstītu Ukrainu – ko kura nu spētu piedāvāt un kas būtu nepieciešams Ukrainai.

Ar Krieviju šeit NATO telpās sarunas vairs nenotiek. Diplomātiskās attiecības pēc būtības ir pārtrauktas, jo Krievijas-NATO Padome nenotiek. Kāds Krievijai var būt ceļš atpakaļ?

Te nav vairāku pušu atbildība. Tā ir Krievijas atbildība par to, ka nav NATO-Krievijas dialogs. Paralēli atturēšanas politikai NATO aicina Krieviju uz dialogu un vienīgais veids, kā atgriezties pie šī dialoga ir – Krievijai izlemt un nākt pie sarunu galda.

Kāds Krievijas diplomāts vēl šeit NATO ir palicis?

Nē.

Vai 2022. gads būs drošāks un vienkāršāks mūsu reģionā no drošības viedokļa?

Diemžēl pagājušā gada beigu visi notikumi par to neliecināja. Un mēs, visa alianse,  strādājam pie tā, lai drošība būtu, bet ne visu mēs varam ietekmēt un nodrošināt. Bet darīsim visu, lai starptautiskā vide un arī mēs, Latvija, justos droši. Bet situācijas pagājušajā gadā bija ļoti, ļoti bīstamas un tie draudi reāli.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: lsm.lv