Pērn pieaudzis nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits

2020.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 439 000 jeb 23,4% iedzīvotāju – par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.

Pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 472 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai. 2019.gadā tas bija 441 eiro mēnesī.

Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2020.gadā sasniedza 991 eiro mēnesī, bet 2019.gadā – 972 eiro mēnesī.

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (36%) un vismazākais – Pierīgā (16,1%) un Rīgā (17,8%). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 32% iedzīvotāju, Kurzemē 29,5% un Zemgalē – 24,1% iedzīvotāju.

Pagājušajā gadā visstraujāk nabadzības risks palielinājās starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem. 2020.gadā nabadzības riskam pakļauto vecākā gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 44,6% – kopš 2019.gada tas ir pieaugums par 3,7 procentpunktiem.

50 līdz 64 gadu vecuma iedzīvotāju vidū nabadzības riskam pakļauto īpatsvars pērn sasniedza 24%, kopš 2019.gada pieaugot par diviem procentpunktiem.

Ievērojami lēnāk nabadzības risks palielinājās starp 25 līdz 49 gadu vecuma iedzīvotājiem un bērniem vecumā līdz 17 gadiem – kopš 2019.gada kāpums par 1,1 procentpunktu. 2020.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 14,7% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 49 gadiem un 16,9% bērnu vecumā līdz 17 gadiem.

Visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti pensionāri (50,9%) un bezdarbnieki (46,8%). Savukārt vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (9,8%).

CSP norāda, ka būtiska nozīme nabadzības riska mazināšanā ir sociālajiem transfertiem, kas ietver gan valsts un pašvaldību mērķētu atbalstu, gan pensijas, kas veidojas no iedzīvotāju mūža laikā veiktajām sociālā nodokļa iemaksām.

Pēdējo gadu laikā nedaudz palielinājās sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. 2020.gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 17,1 procentpunktu.

Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nenodrošinot valsts un pašvaldības atbalstu, tai skaitā, neizmaksājot vecuma pensijas, nabadzības riskam būtu pakļauti 40,5% iedzīvotāju. 2019.gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 16,8 procentpunktiem un 2018.gadā – 16,4 procentpunktiem.

Plašāks ieskats par iedzīvotāju nabadzības un sociālās atstumtības riskiem ir pieejams Oficiālās statistikas portālā “Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība” un būs pieejams informatīvajā apskatā “Nabadzība un sociālā atstumtība Latvijā”, kas tiks publicēts 2022.gada 14.janvārī.

Iegūto nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir CSP 2021.gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kas tika veikta no 30.janvāra līdz 15.jūlijam. Iedzīvotājiem bija iespēja anketu aizpildīt internetā vai arī viņi tika aptaujāti pa telefonu. Klātienes intervijas netika veiktas Covid-19 epidemioloģiskās situācijas dēļ. Aptaujā piedalījās 6600 mājsaimniecību un 11 700 respondentu vecumā no 16 gadiem.

2022.gada apsekojuma ietvaros CSP iegūs datus par mājsaimniecību nabadzības risku 2021.gadā, turklāt respondenti varēs paši aizpildīt anketu internetā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: LETA