No visām 38 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm Latvijā ir augstākais novēršamo nāves gadījumu skaits, kā arī otrais zemākais vidējā mūža ilgums, secināts OECD veselības aprūpes pētījumā “Health at a Glance 2021”.
Latvijā novēršamo nāves gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir 405 gadījumi, savukārt zemākais rādītājs OECD valstu vidū ir Luksemburgā, kur 97 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju mirst priekšlaicīgi.
Liels novēršamo nāves gadījumu skaits ir arī Lietuvā un Igaunijā, kur šis rādītājs ir attiecīgi 364 un 281. Tāpat šo valstu vidū ir Ungārija, kur šis rādītājs ir 374, Meksika – 366, Slovākija – 322, Polija – 268, kā arī ASV, kur uz 100 000 iedzīvotāju ir 265 novēršamas nāves.
Līdz ar augstāko novēršamo nāves gadījumu skaitu Latvijā ir arī otrais mazākais vidējais mūža garums OECD valstu vidū, kur šis rādītājs ir vidēji 81 gads. OECD dati liecina, ka Latvijā šis rādītājs ir 75,5 gadi, kas ir par 0,4 vairāk nekā Meksikā, kur vidējais mūža ilgums ir 75,1 gads, kas ir zemākais rādītājs OECD valstu vidū.
Līdzīga situācija ir arī Lietuvā, kur šis rādītājs ir 76,4 gadi, taču otras Baltijas kaimiņvalsts, Igaunijas, vidējais mūža ilgums ir ievērojami augstāks – 78,8 gadi, kas ir par 0,1 mazāk nekā ASV.
No kopumā septiņām valstīm, kurās šis rādītājs ir īpaši zems, piecas ir Austrumeiropā, kamēr atlikušās divas – Latīņamerikā. Pēdējā gadījumā zemi vidējā mūža ilguma rādītāji konstatēti Meksikā un Kolumbijā, kamēr Austrumeiropas reģionā – Ungārijā, Polijā un Slovākijā, kā arī divās Baltijas valstīs.
Pētījumā arī atklājies, ka Latvijā ir OECD valstu vidū augstākais populācijas īpatsvars, kas savu veselību novērtē kā sliktu. Iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem vidū savu veselību kā sliktu vērtē 15,4%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā Lietuvā, Portugālē un Korejā, kur ir otrais augstākais rādītājs.
Latvijas gadījumā šis rādītājs arī teju divreiz pārsniedz OECD vidējo – 8,5%. Savukārt spektra otrā pusē atrodas Kolumbija, kur 1,3% novērtē savu veselību kā sliktu, kā arī Kanāda, kur šis rādītājs ir 2,8%.
OECD pētījumā aplūkoti galvenie populācijas veselības un veselības aprūpes sistēmas rādītāji organizācijas valstu vidū. Pētījumā izmantoti pēdējie pieejamie dati, tostarp no oficiālajām valstu iestādēm. Apkopojums publicēts 2021.gada 9.novembrī.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: LA.lv