25,5 miljoni eiro “kovidnaudas” paredzēta ilgtermiņa investīcijām, nevis esošās krīzes novēršanai

Šonedēļ Covid-19 pacientu skaits slimnīcās sasniedzis maksimālo, uz ko Latvijas veselības aprūpes sistēma bija gatava. Ministrija un slimnīcas tagad pāris nedēļās cenšas sagatavoties aprūpēt divreiz vairāk pacientu – trīs tūkstošus. Veselības ministrijai šogad piešķirtie līdzekļi cīņai ar pandēmiju tuvojas pusmiljardam. No tā slimnīcu stiprināšanai atvēlēti 86 miljoni, no kā trešā daļa paredzēta ilgtermiņa investīcijām, nevis esošās krīzes novēršanai, ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca sagatavojusies 500 Covid-19 pacientu ārstēšanai. Tā ir trešā daļa no visas valsts līdzšinējās jaudas. Tagad pāris nedēļu laikā jāatver vēl 240 Covid-19 gultas. Tās izvietos blakus esošajā Bērnu slimnīcas nodaļā, kas vairs netiek izmantota. Te palīdzēs smagākajiem pacientiem. Tos, kam veselības uzlabojas, sūtīs uz Rīgas 1. slimnīcu, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, Jūras medicīnas centru un citām.

Veselības ministrija apsver Covid-19 pacientus izvietot biroju ēkā Pērnavas ielā 83. Nama īpašnieki to šim mērķim piedāvāja jau pirms pusotra gada, taču līdz šim piedāvājumu nav nācies izmantot.

Piektdien Austrumu slimnīcas vadība lūdza palīdzību ARS, VC4, MFD un citām privātām klīnikām. Privāto medicīnas iestāžu medmāsas nāks talkā “ne-covid” nodaļās, lai Austrumu slimnīca savus darbiniekus var pārvirzīt vīrusa pacientu ārstēšanai.

“Lielākais izaicinājums ir māsas, jo ārstus mēs apmācām no visdažādākajām nodaļām un liels paldies ir kolēģiem par to, mēs esam apmācījuši gan ķirurgus, gan urologus, mums ir mikroķirurgi pieteikušies palīgā. Tā kā mēs tiešām apmācām visdažādākās specialitātes,” Ilze Pučkure, RAKUS ārstniecības direktore.

Arī privāto klīniku resursi ir ierobežoti. Tās nodrošina vakcināciju lielajos centros un izbraukumos. Mediķu mobilizācija cilvēkresursu problēmu neatrisinātu, uzskata nozares pārstāvji. Atklājies, ka papildus anesteziologiem, kas jau tagad strādā valsts slimnīcās, mobilizācija attiektos uz četriem speciālistiem. Veselības ministrija pieļauj mediķu brigāžu piesaistīšanu no ārzemēm.

“Viens no sāpīgākiem jautājumiem ir ārstu apdrošināšana, ja nu gadījumā viņš, nezinot valodu, nezinot ārstēšanu, kaut kādu kļūdu veic pacientam, tas ir traģiski, kas par to visu atbildēs,”

skaidro Jevgēņijs Kalējs, Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs.

Nozares pārstāvji uzskata, ka iekārtot pagaidu stacionārus un pirkt vai lūgt papildu aprīkojumu ārvalstīm varēja jau kopš septembra sākuma. Taču tas sākts tikai pirms pāris nedēļām.

Slimnīcas pielāgojušas nodaļas Covid ārstēšanai, iepirkušas aprīkojumu lielākam skaitam intensīvās terapijas un reanimācijas pacientu. Taču neviens nav gatavs tam, ka valdība pieļaus tik plašu vīrusa izplatīšanos.

No šogad piešķirtajiem 86 miljoniem eiro 28 paredzēti ārstēšanai, 33 miljoni – gultu izveidei un aprīkošanai, bet vairāk nekā 25 miljoni ieguldīti četru slimnīcu infrastruktūrā. 20 miljoni atvēlēti būvniecībai Austrumu slimnīcā.

Covid-19 krīzē veselības sistēmas kapacitātes celšanai piešķirtā nauda: 86,6 miljoni eiro

• Tarifi Covid gultu uzturēšanai: 27,9 miljoni eiro
• Gultu izveide un aprīkošana: 33,3 miljoni eiro
• Ieguldījumi slimnīcu infrastruktūrā: 25,5 miljoni eiro

Ieguldījumi slimnīcu infrastruktūrā

• Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca 20,4 miljoni eiro
• Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 1,3 miljoni eiro
• Jēkabpils slimnīca 2,9 miljoni eiro
• Vidzemes slimnīca 170 tūkstoši eiro
• Operatīvais datu panelis 726 tūkstoši eiro

Pandēmija izgaismojusi Austrumu slimnīcas vājāko posmu. Tā kā Gaiļezers nekad nebija paredzēts infekcijas pacientu aprūpei, slimnīcā nevar nodalīt pacientus ar lipīgām slimībām. Tagad būvē jaunu neatliekamās medicīnas uz uzņemšanas infekciju bloku, kam nepieciešami 12 miljoni eiro.

Slimnīca pārbūvē arī pievadceļus un brūkošo tuneli, caur kuru brauc ātrā palīdzība. Tas izmaksās miljonu eiro.

Austrumu slimnīca par trim miljoniem paplašinās diagnostikas un radioloģijas centru, lai stacionāra pacientus nebūtu jāved uz tām pašām telpām, kur ambulatoros. Vēl par trim miljoniem paplašinās reanimācijas nodaļu. Projektiem finansējums paredzēts arī no Eiropas atveseļošanas mehānisma.

“Tas, ko mēs saucam par Covid naudu, tas ir vienmēr mērķēts vairākos virzienos. Tās ir bijušas veselības sistēmas noturība, kapacitāte, kas ir ilgtermiņa ieguldījumi, lai mēs, nezinot, cik ilgi turpināsies Covid krīze, vai atgriezīsies, lai sistēma būtu gatava.

Ir ieguldījumi ekonomikas dzīvināšanā, kas ir seku novēršana pēc Covid. Trešais ir tieši šīs Covid gultas, kas ir daudz ieguldījumi, kurus ir daudz grūtāk parādīt,” saka Edgars Pudzis, RAKUS Būvniecības daļas vadītājs.

Pašu gultu iekārtošana ir tikai viena daļa no izdevumiem. Slimnīcas ierīko augstas plūsmas skābekļa sistēmas, pārbūvē un pārceļ nodaļas. Atkarībā no darbu apjoma un aprūpes līmeņiem, gultas ierīkošana vai pielāgošana slimnīcām izmaksājusi no 10 līdz 180 tūkstošiem eiro.

Austrumu slimnīca noliktavas telpās iekārtojusi pagaidu intensīvās aprūpes nodaļu. Tā atvēlēta neinficētajiem pacientiem, jo pārējās nodaļās ārstējas Covid slimnieki.

Ārsti demonstrē jaunākās paaudzes plaušu ventilatorus, perfuzoru sistēmas, kas pacientiam nepārtraukti dozē medikamentus, transporta ventilatorus, kad pacienti jāpārvieto.

Nodaļā, kur ārstējas vissmagākie Covid pacienti, vadītājs Oļegs Šuba rāda ultrasonogrāfijas, mākslīgās apskābekļošanas, mehanizētas sirds masāžas un daudzas citas iekārtas.

“Tie ir mākslīgie plaušu ventilatori, šobrīd visi praktiski ir aizņemti. Šobrīd mums divas ir rezerves gultas, šie divi aparāti arī ir, kuri gaida savus pacientus,” stāsta Oļegs Šuba, RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs.

Latvijā iegādāti 140 papildu plaušu ventilācijas aparāti, pārveidotas 712 gultas. Dažas no slimnīcām, kam Veselības ministrija piešķīra naudu palātu pārveidošanai, finansējumu atmaksājušas atpakaļ.

“Valsts nosaka, cik kurā slimnīcā vajadzētu organizēt Covid gultas. Diemžēl šis process nav gluži saskaņots ar slimnīcu vadītājiem, jo mums parādās tāda informācija, ka mēs esam nostādīti fakta priekšā, ka, piemēram, Madonas slimnīcā ir jāveido Covid gultas, kas faktiski nav iespējams, jo tur nav neviena speciālista, kas ar to varētu nodarboties un nav arī attiecīgās telpas. Tas viss prasa laiku. Tādi līdzīgi piemēri ir par Alūksni, līdzīgi piemēri ir par Preiļiem,” stāsta Kalējs.

Arī slimnīcu vadītāji ir neapmierināti ar ministriju. Pēdējais piliens bijis ministrijas šīs nedēļas lēmums, ka slimnīcām un klīnikām pie ieejas jātestē visi pacienti. Tas pieņemts nekonsultējoties ar nozari.

Piektdien, kad bijām Austrumu slimnīcas Covid smago pacientu nodaļā, tikai divi no tajā esošajiem pacientiem bija vakcinēti. Jaunākajam no nodaļā tobrīd guļošajiem bija 19 gadi, ziņo raidījums.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: “Nekā personīga”