Epidēmijas laikā vairāk nekā 250 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas aprijušās nacionālās aviokompānijas airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss publiski solījās krīzes apstākļos atteikties no sava astronomiskā atalgojuma. Tā gluži nav noticis – pērn viņš algā saņēmis 686 701 eiro.
Pagājušā gada 25. martā airBaltic paziņoja, ka tās “prezidents un izpilddirektors Martins Gauss krīzes laikā pilnībā atteiksies no sava atalgojuma, lai atbalstītu uzņēmuma centienus pārvarēt šo ārkārtējo situāciju”.
“Sākot no aprīļa un līdz brīdim, kad mēs atkal varēsim atsākt regulāros lidojumus, es atsakos no sava atalgojuma. Arī padomes un valdes locekļi un priekšsēdētāji, kā arī vadītāji jau brīvprātīgi piekrituši samazināt savu atalgojumu par 20%,” tika citēts M. Gauss.
Par to, kā ir pildīts šis solījums, tagad liecina M. Gausa amatpersonas deklarācija, kas ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē.
Valstij gandrīz pilnībā piederošās un tās jau vairākkārt no bankrota paglābtās akciju sabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) vadības iespaidīgo algu veidošanās mehānisms ir komercnoslēpums un nav sabiedrības darīšana, – šādi 2017. gadā pērn paziņoja gan toreizējais nacionālās aviokompānijas preses sekretārs Jānis Vanags, gan aviokompānijas kapitāldaļu turētāja – Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Šī nostāja ir spēkā arī pašlaik.
Pietiek jau ir aprakstījis, ka airBaltic vadības atalgojuma izmaiņās ne vienmēr ir acīmredzama saistība ar uzņēmuma oficiālajiem darbības rādītājiem. Piemēram, 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums no 278,8 miljoniem eiro gadu iepriekš samazinājās līdz 254,1 miljonam eiro – tātad par nepilniem deviņiem procentiem.
Savukārt airBaltic valdes priekšsēdētāja M. Gausa atalgojums 2015. gadā (kad tam it kā būtu jābūt atkarīgam tieši no 2014. gada darbības rezultātiem) saruka no 935 līdz 844 tūkstošiem eiro – gandrīz par desmit procentiem.
2015. gadā saruka arī valdes locekļa Martina Sedlacka gada atalgojums – no 520 līdz 485 tūkstošiem eiro, toties šajā pašā laikā trešā uzņēmuma valdes locekļa Vitolda Jakovļeva atalgojums no 358,9 tūkstošiem eiro 2014. gadā pieauga līdz 362,7 tūkstošiem eiro 2015. gadā.
Kā oficiāli skaidro Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, „valdes locekļu atalgojums ir strukturēts tā, lai veicinātu airBaltic pelnītspēju un darbību ilgtermiņā, un sastāv no fiksētās un mainīgās daļas. Atalgojuma mainīgā daļa atkarīga no rezultatīvajiem rādītājiem tādās jomās kā 1) finanšu rezultāti, 2) privātā investora piesaiste, 3) drošības un operacionālie rādītāji un 4) klientu un darbinieku apmierinātība”.
Taču neko sīkāk atklāt nevarot, jo „ar valdes locekļiem noslēgtie līgumi nosaka, ka jebkādas līguma detaļas nav izpaužamas”, – vien to, ka airBaltic valdes atalgojuma rādītājus „saskaņā ar Komerclikumā noteikto kompetenci un airBaltic korporatīvās pārvaldības standartiem nosaka airBaltic padome”.
Savukārt uzņēmuma padomei algu jau 2012. gadā noteikusi Satiksmes ministrija, – pēc pārrēķināšanas eiro tā ir tāpat iespaidīgie 3557 eiro mēnesī padomes priekšsēdētājam un 3201 eiro padomes loceklim. Ministrija šīs algas pamato ar „tādiem apsvērumiem kā padomes locekļu noslodze airBaltic pārmaiņu procesa uzraudzībā, salīdzinoši ar citu līdzvērtīgu uzņēmumu padomes atbildību un atlīdzību”.
Pietiek publicē tās M. Gausa jaunās amatpersonas deklarācijas sadaļas, kas īpaši spilgti demonstrē, kāds dzīvesveids viņam tiek nodrošināts uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina:
Deklarācijas iesniedzēja īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā esošie nekustamie īpašumi (arī tie, kurus tas nomā no citām personām un kuri atrodas tā valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību)
Nekustamā īpašuma veids | Nekustamā īpašuma atrašanās vieta (valsts, pilsēta/apdzīvota vieta) | Atzīme par to, vai ir īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā |
Pārējie | Latvija, Rīga | kopīpašumā |
Pārējie | Latvija, Jūrmala | īpašumā |
Būve | Vācija, Moosinning | īpašumā |
Būve | Austrija, Oberau | īpašumā |
Būve | Itālija, Province Pisa | īpašumā |
Deklarācijas iesniedzējam piederošie reģistrējamie transportlīdzekļi, kā arī tā valdījumā vai lietošanā esošie transportlīdzekļi un transportlīdzekļi, kurus tas ir iegādājies uz līzinga līguma pamata
Transportlīdzekļa veids | Marka | Izlaides gads | Reģistrācijas gads | Atzīme par to, vai ir īpašumā, valdījumā vai lietošanā |
Automašīna | CANAM QUARD | 2017 | 2017 | īpašumā |
Vieglā automašīna | Tesla | 2017 | 2017 | lietošanā |
Vieglā automašīna | Audi Q5 | 2019 | 2019 | lietošanā |
Vieglā automašīna | Tesla | 2019 | 2019 | lietošanā |
Vieglā automašīna | Audi e-tron | 2020 | 2020 | lietošanā |
Deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (attiecīgās valūtas vienībās)
Bezkaidrās naudas uzkrājuma summa | Valūta | Bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai norēķinu kartes izdevēja nosaukums |
105000.00 | EUR | Sparda-bank |
1000.00 | EUR | PSK Bank |
500.00 | EUR | Comerzbank AG |
29000.00 | EUR | “Swedbank” AS |
2000.00 | EUR | Banca Mone Dei Paschi si Siena S.P.A. |
353000.00 | EUR | Ergo Insurance |
1800.00 | EUR | N26 Bank |
3200.00 | EUR | FIDOR Bank |
28600.00 | EUR | GOTHAER Insurance |
128237.00 | EUR | “Swedbank” AS |
38000.00 | EUR | Trade Republic Bank GmbH |
13000.00 | EUR | Scalable Capital Vermögensverwaltung GmbH |
Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi, piemēram, darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, honorāri, ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas realizācijas un nomas (īres), laimesti un dividendes, mantojumi, dāvinājumi, saņemtie pabalsti un citi ienākumi
Ienākumu gūšanas vieta (avots) – juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs komercreģistrā un juridiskā adrese; fiziskās personas vārds un uzvārds | Ienākumu veids | Summa | Valūta |
Air Baltic Corporation AS, 40003245752, Latvija, Mārupes nov., Tehnikas iela 3 | Alga | 686701.44 | EUR |
Autohaus Hans Maier GmbH, AJ, Vācija, Erding, Am Kletthamer Feld 11, 85435 | Ienākums no īpašuma pārdoša nas | 23000.00 | EUR |
Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas
Darījuma veids | Summa | Valūta |
Pirkums. Mēbeļu iegāde | 9680.00 | EUR |
Pirkums. Remontdarbi | 10000.00 | EUR |
Pirkums. Nekustamā īpašuma iegāde | 110000.00 | EUR |
Pārdevums. Automašīnas pārdošana | 23000.00 | EUR |
Citi. Līzinga maksājums | 15000.00 | EUR |
Citi. Līzinga maksājums | 15000.00 | EUR |
Citi. Izdevumu segšanai | 80000.00 | EUR |
Citi. Studiju maksa | 24000.00 | EUR |
Pirkums. Drošības sistēmas iegāde | 12500.00 | EUR |
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Pietiek
Sveiks, Martin! Ļoti labi, ka Tev iet tik labi kā iet, bet ļoti žēl, ka Tu neesi attiecībā pret mani pašu tieši tikpat žēlsirdīgs gluži kā daži labi Maskavas iedzīvotāji.
Tāļa izpratne par “tiesiskumu”, “taisnīgumu” un citiem tautai tīkamiem jēdzieniem nesniedzas tālāk par ostām. Vienvārdsakot – Satiksmes ministrija reāli $ūkā.
$ūkā varbūt viens otram, bet tautu drāž.