Pie Ukrainas robežām un okupētajā Krimā dislocētais karaspēks 23. aprīlī sāk atgriezties savās pastāvīgā izvietojuma vietās, paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, atsaucoties uz Krievijas aizsardzības ministrijas izplatīto informāciju, ziņo Krievijas biznesa medijs “RBK”.
Savā paziņojumā S. Šoigu pauž, ka Krievijas Dienvidu kara apgabala neplānotās kaujas gatavības pārbaudes mērķi ir sasniegti, tādējādi no rītdienas sāksies spēku atvilkšana, kas ilgs līdz pat 1. maijam.
“Es uzskatu, ka neplānotās kaujas gatavības mērķi ir pilnībā sasniegti. Karaspēks ir nodemonstrējis spēju aizsargāt valsti no uzbrukuma, tādēļ ir pieņemts lēmums pārtraukt pārbaudes pasākumus Dienvidu un Rietumu kara apgabalos,” sapulcē okupētajā Krimā paudis S.Šoigu.
Viņš arī piebilda, ka kaujas gatavības pārbaužu laikā sekmīgi pārbaudītas spējas cīnīties ar jūras desanta iebrukumu, iesaistot krasta aizsardzības raķešu iekārtas “Bal” un “Bastion”, bezpilota lidaparātus “Inohodec”, patruļkuģus “Raptor”, kā arī citas Krievijas bruņoto spēku rīcībā esošās ieroču sistēmas.
Nav gan norādīts, vai Krievija atcels kuģošanas ierobežojumus cauri Kerčas šaurumu, kas noteikti līdz 30.oktobrim. Tāpat nav skaidrs, vai tiks atcelti arī lidojumu ierobežojumi virs okupētās Krimas un atsevišķām starptautiskās gaisa telpas zonām virs Melnās jūras, kas ieviesti līdz 24.aprīlim.
Šaubas par iespējamo mierīgo saspīlējuma atrisināšanu intervijā portālam “Sargs.lv” pauda arī Eiropas Politikas analīzes centra eksperts, bijušais ASV Armijas Eiropā komandieris atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžs. Viņaprāt, Krievijas spēku apmērs, kas koncentrēts Ukrainas pierobežā, ir ļoti liels, turklāt šāda mēroga spēku koncentrēšana izmaksā ārkārtīgi dārgi. Tas vedina domāt, ka notiekošais Ukrainas pierobežā ir sagatavošanās posms tālākajiem eskalācijas soļiem.
Kā zināms, Krievija pēdējo nedēļu laikā ap Ukrainas robežām un okupētajā Krimā koncentrēja liela mēroga bruņotos spēkus, tostarp uzbrukuma ieročus, vedinot aizdomas par iespējamu pret Ukrainu vērstu plaša mēroga agresiju.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: sargs.lv
Maltas ordeņa biedrs.