Domāja, ka Latvijā kā Eiropas valstī bizness būs pasargāts

SIA “Petrohim International Carriers” kopš AS ABLV Bank slēgšanas 2018. gada sākumā nav saņēmusi aptuveni 900 tūkstošus eiro, kas iesaldēti uz uzņēmuma īpašniekiem nezināmu laiku. Uzņēmums maksā nodokļus, apgrozījums pēdējos gados turas ap 20 miljoniem eiro, vēsta “Dienas Bizness”.

“Manuprāt, ir pienācis laiks Latvijas biznesa sabiedrībā novērtēt to situāciju, kā lietas notiek likvidējamajā ABLV Bank, jo man un mūsu uzņēmumam situācija ir pilnīgi neadekvāta. Domāju, ka tā ir ne vienam vien uzņēmējam,” pēc vairāk nekā divu gadu pacietīgas gaidīšanas stāsta viens no uzņēmuma īpašniekiem, Baltkrievijas pilsonis Jevgēņijs Barovskis.

“Runa ir gan par termiņiem, gan pieeju, kā strādā Latvijas institūcijas. Manuprāt,

te ir vairāk politiskas, nevis kaut kādas Latvijas ekonomiskas intereses. Te vairs nav biznesa interešu vai loģikas.

ABLV Bank ir Latvijas rezidents. Mūsu uzņēmums ir Latvijas rezidents.

Šobrīd ir pagājuši divi ar pusi gadu, bet mēs netiekam pie savas naudas!” sašutis uzņēmējs.

“Neilgi pirms ABLV Bank kraha, aptuveni četrus, piecus mēnešus, mūsu uzņēmums bankā atvēra kontu. Tā ir būtiska detaļa. Mums nav ilggadējas sadarbības vēstures ar banku. Konts tika atvērts, lai gūtu manevra iespēju maksājumiem konkrētajā vēsturiskajā situācijā, kas bija radusies banku sektorā. Daudziem klientiem, tostarp Latvijas rezidentiem, konti dažādās Latvijas bankās tika slēgti, netika veikti pārskaitījumi dažiem naftas produktu ražotājiem vai arī tos nodrošināja tikai eiro valūtā. Tajā pašā laikā bankas tikai plātīja rokas un izteica līdzjūtību, norādot uz kaut kādu politiku, kas viņām pašām nav īsti saprotama”, stāsta Barovskis.

“Mūsu kompānijai jau ir 15 gadu, un visu šo laiku mēs piegādājam naftas produktus Eiropas tirgum, izmantojot savu infrastruktūru. Bez Eiropas mēs naftas produktus piegādājam arī Ukrainai. Dažādos laika periodos mums dažādi konti ir bijuši ne tikai dažādās Latvijas bankās. Ir mums bijuši konti gan Swedbankā, gan Luminor bankā, gan BNP Paribas, gan citās bankās.

Tobrīd vienkārši bija nepieciešamība atvērt kontu arī ABLV Bank. Tas bija norēķinu konts. Darbība konkrētajā kontā ABLV Bank notika tikai ar dažiem mūsu klientiem. Piemēram, bija pārskaitījumi uz kompāniju Rosneft.

To noteikti nevar dēvēt par mūsu uzņēmuma galveno kontu. Tomēr ABLV Bank kraha brīdī šajā kontā bija akumulēti 900 tūkstoši eiro, tostarp tur atradās nauda par piegādāto sašķidrināto gāzi vienam no mūsu partneriem, kura konts arī bija ABLV Bank. Šie pārskaitījumi bija un vēl aizvien ir saprotami un caurspīdīgi, nekādu duļķaino ūdeņu vai kā tagad moderni saka – čaulas kompāniju.

Barovskis noliedz, ka brīdī, kad sākās notikumi ap ABLV Bank, būtu radušās bažas par līdzekļiem kontā: “Mēs bijām pārliecināti par mūsu uzņēmuma darbības caurspīdīgumu. Mums pat prātā nevarēja ienākt, ka Latvijas valdība slēgs vienu no lielākajiem valsts nodokļu maksātājiem. Pēc bankas kraha vēl bija vismaz puse dienas, lai konvertētu naudu no dolāriem uz eiro, veiktu šādas tādas operācijas, lai naudu paglābtu. Mēs to nedarījām, jo

nebija šaubu par Latvijas finanšu sistēmas kopējo drošību. Proti, ja strādā godīgi, maksā nodokļus, tad tava nauda ir drošībā!

Uzņēmējs gan atzīst, ka valsts garantētā nauda saņemta ļoti operatīvi: “Iesniedzām dokumentus un saņēmām naudu. Nekādas šaubas par mūsu uzņēmuma darbību ne vienam neradās. Lielos vilcienos pārējā mūsu nauda kopš tā brīža ir iesaldēta. Ir pagājuši vairāk nekā divi gadi kopš valsts garantēto līdzekļu saņemšanas, kad šaubu par izmaksu nebija, bet pie pārējās naudas mēs netiekam.”

Par to, kad uzņēmums atkal varēs piekļūt saviem līdzekļiem, nav zināms: “Vairākkārt esam vērsušies Latvijas institūcijās ar jautājumiem. Piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā un Latvijas Bankā jautājām. Saņēmām atbildes ar vienu jēgu – viss ir pēc likuma, gaidiet.[..] Šā gada sākumā saņēmām jautājumus no Ernst&Young. Samērā dīvainus jautājumus, bet mēs uz visiem atbildējām. Izskaidrojām smalki, kas ir pircējs, kas ir pārdevējs,” norāda uzņēmējs.

“Mēs FKTK vērsāmies ar vienkāršu lūgumu – atdodiet mums mūsu naudu! Mums nevajag palīdzību no Latvijas valsts, mēs esam Latvijas SIA, mēs maksājam nodokļus, mums ir meitas kompānija Lietuvā. Mēs tikai lūdzam atdot mums to, kas mums pieder. Kas var būt vienkāršāk?”

Uzņēmums var atbildēt par visām darbībām savā kontā un par sadarbību ar saviem klientiem, tāpēc vēl jo lielāka ir nesapratne, kādēļ “pēc likuma”, kā norāda FKTK vēl joprojām nav iespējams piekļūt saviem līdzekļiem.

“Esam pārliecināti, ka viss ir kārtībā un katru maksājumu varam paskaidrot. Var pat transportu ar preci uzrādīt. Proti, uz kurieni un kas, cik daudz ir aizvests. To visu esam izsūtījuši Latvijas institūcijām tik detalizēti, cik vien tas ir iespējams.

Šā gada maija beigās, divus ar pusi gadus pēc ABLV kraha, mēs saņēmām vēstuli no Finanšu izlūkošanas dienesta par viņu aizdomām. Tā arī bija uzrakstījuši, ka viņiem ir aizdomas, ka mūsu konts varētu būt līdzdalīgs naudas atmazgāšanā,” stāsta uzņēmējs.

“Aizdomas, un punkts. Mums nav iespējas nekādi aizstāvēties. Nav jau iespējams kliedēt aizdomas, ja šo aizdomu pamats nav zināms,” neizpratnē ir Jevgēņijs Barovskis, SIA “Petrohim International Carriers” viens no īpašniekiem.

“Esam gatavi tiesāties Eiropas tiesās, mūsu juristi bez darba nesēž. [..] Mēs tieši tādēļ uzsākām darbu Latvijā, ka bijām pārliecināti – ja strādā likumīgi, tad problēmu no valsts puses nebūs, nekad un ne pie kādiem apstākļiem. Mēs esam atvērta kompānija, caurspīdīga. Mums ir regulāri auditi. Visi iespējamie Latvijas izlūkdienesti var redzēt mūsu finanšu darījumus pilnībā. Iepriekš mēs nodarbojāmies ar biznesu, bet nu, lūk, mums ir jāiedziļinās šajā tēmā. Iedziļinājāmies un sapratām, ka tā ir pavisam jauna lieta – aizdomu faktors.”

Šādu aizdomu priekšmets ir pašas aizdomas. Tas ir ļoti ērti! Piemēram, Ernst&Young. Neko jautājot viņi nesaka, neko vairāk neprasa, tā tad acīmredzami aizdomas ir beigušās.

Pilnīgi dabīgi rodas jautājums, kad mums atdos naudu. Un tad paiet laiks, un seko jaunas aizdomas no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID), un līdzekļu atdošanas termiņš ir pagarināts. Esam nosūtījuši nu jau 500 lapu ar dokumentiem uz to pašu FID, uz Ģenerālprokuratūru, uz Baltkrievijas vēstniecību Latvijā esam nosūtījuši palīdzības lūgumu. Doma īsumā ir tāda – mēs neesam nekāda čaulas kompānija, ofšors, kura īpašnieks atkal ir ofšors, vai vēl kaut kas tamlīdzīgs. Šī kompānija pieder diviem Baltkrievijas pilsoņiem, fiziskām personām, kuru darījumi ir izsekojami līdz sīkākajām detaļām. Mēs vēl aizvien esam Latvijas rezidents. SIA vēl aizvien maksā nodokļus, neaptur darbību, neatlaiž darbiniekus. Te mums galvā ienāca vienkārša doma –

iznāk, ka, darot lietas atklāti un likumīgi, veicot regulārus auditus, visu pilnībā deklarējot, dzīvojot no dividendēm, nesaņem loģisku aizsardzību un valsts sapratni. Tieši otrādi, cilvēki, šādi dzīvojot, ir maksimāli ievainojami salīdzinājumā ar visām tām ofšora kompānijām, kas var izgaist 24 stundu laikā ar visu savu naudu un kurām ir pilnīgi vienaldzīgi auditi un aizdomas.

Šajā sakarā ir vēl viena nepatīkama epizode. Kad Latvijas valsts izmainīja nodokļu politiku – tika pateikts, ka gadījumā, ja ieņēmumi, kas radušies līdz 2017. gada beigām, netiks sadalīti līdz 2019. gada 31. decembrim, tad vēlāk būs jāmaksā lielāks nodoklis. Bija pārejas noteikumi, kas noteica, ka dividenžu sadalei ir 10% nodoklis, bet vēlāk nodoklis būs 20%. Mēs, protams, nolēmām izmaksāt dividendes. Bija noteikums, ka nodoklis jānomaksā tūdaļ, bet pamatīga summa ir iestrēgusi ABLV Bank kontā.

Valsts ieņēmumu dienestam tā arī skaidrojām, ka, ja nevaram šo naudu, kas ir ABLV Bank, iesaistīt apgrozībā, tad vismaz lai iedod nodokļa maksājuma pagarinājumu. Nē, maksājiet tūlīt! Nekādu pagarinājumu nebūs! Naudu ABLV Bank ir iesaldējusi Latvijas valsts, nodokļu politiku izmainīja Latvijas valsts, un tieši šīs izmaiņas spieda mūs izmaksāt dividendes, bet kaut par soli pretī panākt neviens nav gatavs. Mēs prasām atdot tikai mūsu naudu. Visi pateica – nē! Naudu no ABLV gaidiet, nodokļus maksājiet tūlīt! Samaksājāt? Secinājumi ir? Jā. Mēs samaksājām! Un mums ir FID aizdomas par mūsu ABLV kontu. Pilnīgi mistiskas, bet tagad jau mēs zinām, ka tā ir normāla darba prakse Latvijā ABLV Bank likvidācijas ietvarā, un mēs neesam nekādi Finanšu izlūkošanas dienesta ekskluzīvie klienti.

Aizdomas var izteikt praktiski visiem uzņēmumiem, ar kuriem vien notikuši darījumi. Līdzko ir aizdomas par vienu, tā aizdomas ir par visiem ar to saistītajiem uzņēmumiem. Es gribu dzirdēt Starptautiskajā tiesā, kādas, piemēram, ir Latvijas valsts aizdomas par naftas produktu ražotāju kontiem vai viņiem pašiem, jo daļēji arī tur nonāca mūsu maksājumi!

Mums ar lielākajiem naftas produktu ražotājiem notika abpusēji pārskaitījumi. Pārskaitījumi ir bijuši tirdzniecības kompānijām, kas iepērk šos produktus. Visi šie tirgus subjekti ir zināmi! Ir ārkārtīgi vienkārši izsekot gan līdzekļu, gan preču kustībai! Nav iespējams, ka pastāv mistiskas aizdomas par līdzdalību naudas atmazgāšanā pret mūsu kompāniju, kurai brīnumainā kārtā nauda palikusi ABLV Bank, “stāsta uzņēmējs.

Uzņēmējs norāda, ka strādā Latvijā kopš 2004. gada, un nekas tāds nekad nav noticis.

“Es savu biznesu veidoju Latvijā tādēļ, ka uzskatīju, ka šajā valstī viss ir droši un prognozējami. Mēs maksājam nodokļus Latvijā, mums ir ofiss Rīgā, Latvijas pilsoņi saņem salīdzinoši labas algas, un arī viņi maksā nodokļus. Tā bija mana kā baltkrieva apzināta izvēle. Tomēr pašreizējā situācija ir pret runā visam, ko jelkad Latvijas valsts ir deklarējusi visās sarunās ar uzņēmējiem, tam, ko deklarējusi vispār”.

Visu laiku kaut ko pagarina, protams, mēs saņemam vēstules. Varu tikai minēt, ko rīt mums atkal paziņos, lai līdzekļus neatdotu likumīgajiem īpašniekiem.

Visa šī lieta izskatās ļoti skumji. No apgrozības ir izņemti lieli līdzekļi. To apgrozīšana 2,5 gadu laikā mums būtu devusi labu peļņu, Latvijai būtu samaksāti labi nodokļi, jo sevišķi šobrīd, kad tie patiešām ir nepieciešami, intervijā “DB” pauž uzņēmējs.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!