Pandēmijas postošās ietekmes uz sabiedrības psihisko veselību galvenā izpausme ir cilvēku paaugstinātais trauksmes izjūtas līmenis. Taču arī līdz ar infekcijas ierobežošanas pasākumu ieviešanu tiek konstatēta arī depresijas, alkohola un narkotiku lietošanas, pašsakropļošanās un suicidālas uzvedības gadījumu skaita palielināšanās, brīdina Pasaules Veselības organizācija.
Infekcijas ierobežošanai noteikto pasākumu dēļ sēžot mājās, cilvēki mēģina “atslēgties” un nomierināties ar azartspēļu, cigarešu, alkohola palīdzību. Tas skaidrojams ar to, ka daudzi nespēj noņemt stresu ar veselīgākām metodēm, jo satraucošo faktoru ir pārāk daudz, bet pretepidēmijas pasākumi ierobežo iespējas.
Pēc Kanādā veiktās aptaujas datiem, kopš epidēmijas sākuma 25% valsts iedzīvotāju vecumā no 35 līdz 45 gadiem sākuši lietot alkoholu biežāk un vairāk. Austrālijā šāda tendence atklāta 70% iedzīvotāju.
Grūti klājas arī cilvēkiem, kuriem iepriekš bijuši psihiski traucējumi. Pēc ANO datiem, pirms pandēmijai no depresijas visā pasaulē cieta 264 miljoni cilvēku, un pašnāvība bija otrs biežākais nāves iemesls vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem, vēsta portāls “News Medical”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!