Kaktiņš: Viens no šīs krīzes rezultātiem būs lielāka emigrācija nekā iepriekš

“Ir ļoti svarīgi zināt vēsturi. Vēsture visu laiku atkārtojas. Ja neesam īsti izpratuši to, kas ir noticis pagātnē, tad neizbēgami mēs iekāpsim atpakaļ tajās pašās problēmās ļoti, ļoti postošos veidos. Un ja mēs skatāmies uz iepriekšējo krīzi, tad es teiktu, ka lielākā traģēdija, zaudējums, sekas iepriekšējai krīzei – tā bija emigrācija. TV24 raidījumā “Latvijas labums” teica pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

“Ja mēs nerunājam kaut kādos lozungos un to, ka “saules mūžu Latvijai” un tā tālāk, bet objektīvi skatāmies, kas ir tie resursi, uz kuriem mēs varam atsperties, un kādā veidā tad mēs te varētu zelt un plaukt un diet, tad ir acīmredzams tas, ka – klau, bet kur tad būs šie cilvēki, kas strādās un ražos šo pievienoto vērtību?

Patiesībā dzimstība ir tāda, kāda tā ir, mēs esam diezgan slēgti, mums nepatīk šeit visādus imigrantus uzņemt, veco cilvēku ir daudz, bet kas tad ražos to pievienoto vērtību? Respektīvi, mums jau tādos labos, nosacīti normālos laikos šeit arī tā visa nākotne izskatās tāda diezgan, diezgan problemātiska,” klāstīja sociologs.

“Bet kāpēc mēs nonācām tik problemātiskā situācijā? Tāpēc, ka iepriekšējās krīzes laikā Latviju atstāja, precīzs skaitlis nav zināms, bet apmēram no 100 līdz 200 tūkstoši. Un tie bija cilvēki, kas bija darbspējīgā vecumā. Viņi aizbrauca uz Vakareiropu un visu šo laiku tur cēla viņu IKP. Un tad nu redzam – tā Vakareiropa tur zeļ un plaukst.

Un es nešaubos, ka emigrācija būs šīs krīzes viens no rezultātiem. Jautājums ir – cik tā būs postoša.

Šajā brīdī mēs patiesībā nevaram atļauties nekādu masveida emigrāciju. Bet skaidrs, ka tā būs. [..]

Te ir dīkstāves pabalsti vai bezdarbnieku [pabalsti], vai kas, bet ja mēs skatāmies no cilvēciskā skatu punkta, jautājums ir – cik daudziem no visa tā, kas šobrīd notiek saistībā arī ar valdības politiku, ar dīkstāves pabalstiem – vai dod, vai nedod, vai bezdarbnieka pabalstiem – kam tur dod, kam nedod, kas tur ir pelnījis, kas nav pelnījis, ir maksājis, nav maksājis nodokļus, sodīsim tos sliktos – ir savs pamats arī šādām tēzēm.

Bet tas jautājums cilvēciskā līmenī ir – cik daudziem no šī visa notiekošā paliks rūgtums, vienkārši emocionāli rūgtums?

Jo tajā brīdī, kad atvērs robežas, tie, kuri šeit būs palikuši bez iztikas līdzekļiem vai tie būs ievērojami samazinājušies un viņiem būs rūgtums, ar augstu varbūtību brauks projām.

Turklāt, tā emigrācijas potencialitāte šoreiz ir vēl lielāka nekā iepriekšējās krīzes laikā.

Kāpēc, to mums rāda aptaujas. Un aptaujas mums saka, ka šobrīd gandrīz pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem ir kādi tuvi draugi, radi, paziņas, kuri jau ir aizbraukuši un tur ļoti labi iekārtojušies, kuri attiecīgi pasniegs draudzīgu un palīdzīgu roku pārvākties saviem paziņām, ja tie paziņas šeit Latvijā būs nelaimē. Iepriekšējās krīzes laikā tas tā nebija visiem, jo tā tomēr ir diezgan personiski liela izšķiršanās – ņemt un braukt uz kaut kādu Norvēģiju, kur tu nezini, kas tur būs, kā tur nebūs. Bet pavisam cita lieta, ja tevi jau tur gaida, par tevi jau tur parūpēsies pirmo mēnesi. Šobrīd gandrīz visiem ir šādas iespējas.

Līdz ar to, ja šī krīze iegriezīsies, un kā es to redzu, tā šobrīd lēnām un pamazām jau griežas iekšā, ļoti daudziem cilvēkiem būs rūgtums, un tiklīdz atvērs robežas, tā viņi brauks prom.

Un arī – iepriekšējās krīzes mācība bija: ja šobrīd ir ļoti svarīgi, kā citās valstīs būs ar ekonomisko aktivitāti un augšupeju, tad toreiz tas īstenībā nebija tas svarīgākais faktors, tāpēc ka mūsējie ir gatavi strādāt par ievērojami zemāku cenu nekā vietējie, kas nozīmē – pat ja viņiem tur nebūs sākusies fenomenāla augšupeja, tik un tā liela daļa mūsu emigrantu tur atradīs labākus darbus nekā šobrīd šeit Latvijā,” TV24 raidījumā
“Latvijas labums” teica pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Visu raidījumu var noskatīties ŠEIT.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!