Aiz loga saulīte un vasara, bet tas šķiet vienaldzīgs – negribas neko, vienīgi aizvilkt biezos aizkarus guļamistabā un ielīst gultā. Mirkļa vājums? Varbūt. Bet bieži vien nepamanām, ka neko negribēšana ir nevis nogurums no darba nedēļas vai vienkāršs slinkums, bet gan kas vairāk – depresija. Tā piezogas pamazām un bieži kļūst pamanīta tikai tad, kad jau ir par vēlu.
Depresija ir kas vairāk par skumjām un nomāktu prātu. Tā ir nepārtraukta nomāktība, kas nekad nepāriet un pat mēģinājumi nodarboties ar to, kas patīk, nesniedz atvieglojumu. Depresija ir viltīga un sākumā gandrīz nemanāma, turklāt daudzi nemaz neapzinās, kas ar viņiem īsti notiek. Tomēr psihoterapeiti apgalvo, ka depresijai ir raksturīgas pazīmes.
1. Talants un pārmērīga impulsivitāte
Nepārprotiet – skumjas bez iemesla un atsvešinātība uzreiz neliecina par apdāvinātību. Tomēr tiešām pastāv korelācija starp impulsivitāti un augstu depresijas attīstības risku.
Daži speciālisti uzskata, ka talantīgu cilvēku jūtas un sajūtas ir tiktāl saasinātas, ka viņi praktiski nespēj pretoties negatīvām emocijām un uzliek sev pārmērīgi augstu prasību latiņu.
2. Superjūtīgi aizsardzības mehānismi
Cilvēki, kuriem ir nosliece uz depresiju, veido ap sevi neiedragājamu sienu. Nevēlēšanās runāt par nepatikšanām liek viņiem turēt citus pieklājīgā attālumā.
Pamazām šādi cilvēki iemācās meistarīgi slēpt emocijas un izstrādā spēcīgus aizsargmehānismus, lai neviens neuzdotu nepatīkamus jautājumus. No malas viņi izskatās dzīvespriecīgi un enerģijas pārpilni. Pat ģimenes locekļi var nepamanīt, ka tuvinieks nonācis nelaimē, un, kad depresijas pazīmes kļūst acīmredzamas, ir jau par vēlu palīdzēt.
3. Pamestības sajūta
Tam, kurš saskaras ar depresiju, ir grūti ielaist kādu savā dzīvē. Cilvēks nevēlas, lai viņu redzētu tādā stāvoklī. Ir vēl viens iemesls: retos gadījumos, kad cilvēks nolemj būt atklāts, paziņas no viņa novēršas.
Šādi cilvēki agrāk vai vēlāk secina, ka laika gaitā visi viņus pametīs. Turklāt viņiem rodas maldīga pārliecība, ka depresija tikai atgrūž cilvēkus. Un tas nozīmē, ka ir jāpatur noslēpumā tas, kā jūties, lai citi nenovērstos.
4. Dīvaini ēšanas paradumi
Depresīvi cilvēki bieži zaudē mēra sajūtu – viņi vai nu ēd pārmērīgi, vai arī neēd vispār. Pēkšņas svara svārstības ir ļoti satraucošs signāls, un vajadzētu nekavējoties iejaukties, kamēr nav kļuvis vēl sliktāk. Neveselīgie pārtikas produkti, piemēram, saldumi, izraisa serotonīna izdalīšanos. Šis neiromediators uzlabo garastāvokli un mazina trauksmi, tāpēc tas kļūst par sava veida narkotiku cilvēkiem, kuri cieš no depresijas.
5. Miega traucējumi
Gulēt pārāk daudz vai negulēt gandrīz nemaz – depresijai raksturīgās galējības. Normāls miegs ir būtisks garīgās un fiziskās veselības nosacījums. Savu darba un atpūtas režīmu cilvēks var kontrolēt. Atguvis kontroli pār vismaz vienu savas dzīves aspektu, cilvēks izjūt spēku pieplūdumu, pat ja viņš domā, ka nemaz nepārvalda situāciju.
6. Uzmācīgas domas
Depresija liek dziļāk gremdēties sevī. Pārdomu un emociju virpulis ierauj, katrs sīkums tiek rūpīgi analizēts, mēģinot saprast “kā būtu, ja būtu…” Prāts ir tā pārņemts ar domām par pagātni, ka pašreizējiem notikumiem nav vietas. Cēloņu un seku bezgalīgā analizēšana bieži noved pie tā, ka patiešām svarīgi jautājumi netiek risināti paredzētajā laikā vai tiek pilnībā aizmirsti. Tuviniekiem jābūt pacietīgiem un gataviem nepieprasīt nekavējošu atgriešanos realitātē, pretējā gadījumā cilvēks var noslēgties pilnībā.
7. Demonstratīva neatkarība
Cilvēki, kuriem ir nosliece uz depresiju, ir pārliecināti, ka nevienam par viņiem nav daļas. Viņi kategoriski nepieņem palīdzību no malas, jo vēlas saglabāt ilūziju par pilnīgu situācijas kontroli. Daudzi uzskata, ka pašpārliecinātība nav slikta īpašība, taču patiesībā tā kaitē psihei.
Vēlme vienmēr un visā paļauties tikai uz sevi atņem spēkus. Neglābj pat gandarījums par patstāvīgi paveikto darbu – cilvēku nepamet nogurums un vientulības sajūta.
8. Pastāvīga gatavošanās visļaunākajam
Depresīvas personības vienmēr gaida visu to sliktāko. Tā vietā, lai saglabātu optimismu un mēģinātu saskatīt mākoņa zelta maliņu, viņi jau pašā sākumā noskaņojas sliktām beigām. Viņi var mēģināt pierādīt, ka tā ir reālistiska attieksme pret dzīvi, bet ja cerības lielākoties ir negatīvas, kaut kas acīmredzami nav kārtībā.
9. Glābjoši rituāli
Ja cilvēkam ir depresija, viņš bieži vien izjūt vajadzību pēc stingras dienas kārtības – tādā veidā tiek saglabāta kontroles sajūta. Pat ja cilvēks lieto medikamentus un veic psihoterapijas kursu, viņš joprojām ievēro noteiktus rituālus, lai nezaudētu pareizo virzienu.
Darbības var būt pavisam vienkāršas – piemēram, katru dienu vienā un tajā pašā laikā doties pastaigā, klausīties mūziku vai vingrot. No pirmā acu uzmetiena vienkāršās darbības neļauj atkal ieslīgt trauksmes stāvoklī un glābj no uzmācīgām domām.
10. Izdomāti stāsti
Parasti cilvēki, kuri cieš no depresijas, nevēlas, lai citi zina, kas ar viņiem notiek, un tāpēc ķeras pie meliem. Viņi izgudro savas rīcības, sliktā izskata un rētu uz rokām iemeslus.
Vēlme slēpt patiesību ir bīstama, jo citiem ir grūti uzminēt, cik ļoti šādiem cilvēkiem nepieciešama palīdzība. Turklāt cilvēks, kurš izliekas, ka viss ir brīnišķīgi, atsakās atzīt, ka ir nonācis nelaimē, un noraida jebkādu atbalstu.
11. Saasināta dzīvības un nāves uztvere
Depresija ne vienmēr noved pie pašnāvības, bet tā kropļo attieksmi pret dzīvību un nāvi.
Parasti doma par esības bezjēdzību rodas krīzes un izmisuma brīžos. Turklāt, bieži mainoties garastāvoklim, domas par pašnāvību te pazūd, te atsākas un var kļūt noturīgas.
12. Uzmanības pievēršana vielmaiņai
Tas, kurš apzinās savu depresīvo stāvokli, pastiprināti ieklausās sava ķermeņa sajūtās. Dažreiz šādiem cilvēkiem ir pārsteidzoši augsts zināšanu līmenis par fizioloģiskajiem procesiem. Viņi skaidri zina, ka kafija un saldumi uzlabo garastāvokli, un kādas zāles to nomāc.
Viņi zina, kuras zāles nedrīkst sajaukt ar ēdienu, lai neradītu nevēlamu reakciju.
13. Bezgalīgi dzīves jēgas meklējumi
Daudzi depresīvi cilvēki pastāvīgi meklē dzīves mērķi un jēgu. Viņiem jādara kaut kas ļoti svarīgs un nepieciešams, lai nenomaldītos no kursa.
Tas izskaidrojams ar to, ka pazemināts pašnovērtējums un neadekvāta trauksme tiek transformēti par neatvairāmu vēlmi nepārtraukti pierādīt savu vērtību. Viņiem tas ir veids, kā būt laimīgiem un ne no viena neatkarīgiem.
14. Akūta vajadzība pēc mīlestības un atzīšanas
Viņiem tik ļoti vajadzīga mīlestība un atzīšana, ka viņi cenšas izpatikt un izdabāt visiem, lai tikai iegūtu simpātijas. Patiesībā aiz izpalīdzības un pieklājības slēpjas iekšējie dēmoni.
Viņi vēlas izskatīties jauki, lai viņus uzskatītu par draugiem. Ne visi ir gatavi redzēt neglīto depresijas seju, tāpēc viņi to paslēpj zem draudzīgas maskas, lai nenobiedētu citus. Nav ļaunprātīga nodoma, ir tikai vēlme izskatīties kā labākajai sevis versijai.
15. Vāji saucieni pēc palīdzības
Mūsu priekšstatos depresija ir stāvoklis, kad gribas norobežoties no visiem, un klusējot raudzīties uz sienu. Daļēji tā ir taisnība. Cilvēki, kas cieš no šīs slimības, mēģina norobežoties no ārpasaules, taču dažreiz tas kļūst tik nepanesami, ka jūtas izlaužas uz āru.
Retos gadījumos viņi nolemj runāt par savu stāvokli. Tas nozīmē, ka ir pienācis kritisks brīdis, spēki izbeidzas, viņi burtiski lūdz pēc glābiņa. Jāmēģina viņos ieklausīties, pretējā gadījumā viņi atkal “aizvērsies” un vairs neteiks ne vārda.
16. Dzīvesveida maiņa
Ja kāds no taviem draugiem tikai laiku pa laikam nodarbojās ar sportu un tad pēkšņi sāka to darīt pastiprināti, visticamāk, viņš mēģina tikt galā ar tuvojošos depresiju. Fiziskās aktivitātes ļauj uz brīdi izkļūt no nomāktā garastāvokļa.
Sporta nodarbību laikā izstrādājas endorfīni un uzlabojas vispārējā pašsajūta. Jūtot enerģijas pieplūdumu, cilvēks sāk meklēt glābiņu regulāros treniņos.
17. Izvairīšanās no cilvēkiem
Depresijas gadījumā bieži rodas reakcija – izvairīšanās. Es neko negribu – komunicēt ar draugiem, kaut kur doties, pat svarīgas tikšanās tiek atliktas. Sekas var būt ļoti nopietnas, jo tam visam pievienojas maksājumu ignorēšana, lekcijas tiek kavētas un darbi netiek padarīti. Depresija ir briesmonis, kas viegli iznīcina cilvēka dzīvi.
Izvairīties no pienākumiem un cilvēkiem ir daudz ērtāk – nevajag izlikties, ka viss ir kārtībā. Īpaši tajās dienās, kad uznāk tāda melanholija, ka labāk ir pagulēt no rīta līdz vakaram.
18. Kompulsīva uzvedība
Dažreiz cilvēkiem ar depresiju parādās obsesīvi kompulsīvi traucējumi. Tas atkal ir saistīts ar vēlmi vismaz kaut nedaudz kontrolēt savu dzīvi un atbrīvoties no sajūtas, ka zūd zeme zem kājām. Daži mazgājas dušā vairākas reizes dienā, jo tas ir vienīgais veids, kā atslābināties un atgūties, citi nonāk līdz kaitēšanai sev, piemēram, ieradumam izraut matus.
Tāda izturēšanās ilgu laiku var palikt nepamanīta, īpaši tiem, kuri nedzīvo kopā ar šādu cilvēku. Tomēr tiem, kas viņu labi pazīst, ir vieglāk saprast, ka notiek kaut kas dīvains.
19. Izvairīšanās no personiskiem jautājumiem
Depresīvi cilvēki vismazāk vēlas runāt par sevi. Viņi atsakās atzīt, ka viņu dzīve nebūt nav ideāla, un baidās, ka viņus nosodīs par vājumu un nevēlēšanos kaut ko darīt lietas labā. Tieši tāpēc viņi mēģina novirzīt sarunu uz citiem.
Viņi labāk uzmanīgi klausās citu cilvēku bēdās, nevis apspriež savējās un domā, cik viss ir slikti. Vairāk par visu viņi baidās, ka vajadzēs izteikt jūtas vārdos.
20. Ieradums novērst skatienu
Tiem, kuri cieš no depresijas, pašnovērtējums nokrīt līdz nullei. Viņiem šķiet, ka ir vissliktākie un nav uzmanības vērti. Tāpēc gandrīz nevienam sarunas laikā neizdodas notvert viņu skatienu. Viņi skatās grīdā, stūrī, uz jebkuru piesaistošu priekšmetu. Tā ir vieglāk norobežoties no sarunu biedra.
21. Piepešas agresijas lēkmes
Depresija ir nogurdinoša. Ir ļoti grūti meklēt izskaidrojumu savai rīcībai, ja nevēlies, lai paziņas uzzina patiesību, un tu mēģini tikt galā ar savām problēmām vienatnē.
Izmisīgie centieni pārpilda pacietības kausu, un dažkārt sīkums kļūst par pēdējo pilienu, kas no malas izskatās kā neadekvāta reakcija. Tas norāda, ka ne viss ir jauki un skaisti un cilvēku kaut kas nomoka. Tas ir vairāk nekā “tikai slikts garastāvoklis”.
22. Ilgstoša pazušana
Saskaroties ar smagu depresiju, daži mēģina to sakaut paši un uz ilgu laiku pazūd no redzesloka. Nolēmuši uz laiku pazust, viņi tikai sēž mājās vai pēkšņi pazūd nezināmā virzienā, nevienu brīdinot.
Vienam ir ārkārtīgi grūti tikt galā ar depresiju. Ja pamanāt nosauktās pazīmes kādam pazīstamam cilvēkam, varbūt ir pienācis laiks iejaukties. Vismaz lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!