Latvijas ekonomikas izaugsmes temps jau būtiski atpaliek no kaimiņiem

Latvijas ekonomikas sniegums pasliktinās, vērtējot jaunākos datus par Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP), atzīst ekonomisti.

Latvijas IKP šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 2,1%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, Latvijas ekonomika minētajā laika periodā ir augusi par 3%. Šogad otrajā ceturksnī Latvijas IKP 2010.gada salīdzināmajās cenās bija 6,113 miljardu eiro apmērā.

“Swedbank” galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece rosina skaidrojumu lēnākai izaugsmei meklēt vājākā investīciju un būvniecības pieaugumā – galvenokārt uz Eiropas Savienības fondu rēķina, darbaspēka trūkumā, kā arī pamazām parādās signāli tam, ka Latvijas ekonomiku sāk ietekmēt vājāks ārējais pieprasījums.

“Ekonomikas izaugsme turas un arī turpmākajos ceturkšņos turēsies uz iekšējā pieprasījuma pleciem. Ekonomikas izaugsme kopumā Latvijā arvien ir vērtējama kā laba. Tomēr, ņemot vērā, ka gada pirmajā pusē tā ir bijusi vājāka, nekā gaidīts, visticamāk, šī gada 3,3% izaugsmes prognozi pārskatīsim uz leju,” teica Buceniece.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka situācija Latvijas ekonomikā kļūst sarežģītāka un pozitīvo ziņu vietā par ekonomikas izaugsmi arvien biežāk parādās ne tik iepriecinoši jaunumi.

“Kā liecina CSP publicētais pirmais IKP novērtējums par šī gada otro ceturksni, Latvijas ekonomikas izaugsme noslīdējusi līdz vienam no zemākajiem līmeņiem pēckrīzes periodā un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni Latvijas IKP ir audzis vien par 2,1%, lai gan izslēdzot sezonālo faktoru ietekmi izaugsmes temps saglabājies 3% robežās. Tas nozīmē ka ekonomikas izaugsmē šobrīd jau būtiski atpaliekam no mūsu kaimiņiem, kā arī Austrumeiropas reģiona kopumā un, piemēram, Lietuvā otrajā ceturksnī IKP ir audzis par 4,1%, kas ir teju divas reizes ātrāk nekā Latvijā,” atzina Āboliņš.

Arī “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš atzina, ka Latvijas IKP uzrādījis vājāko sniegumu gandrīz divu gadu laikā. “Par sezonāli neizlīdzinātajiem gada pieauguma datiem runājot, kas ir sākumā minētais 2,1%, daļēji varam mierināt sevi ar domu, ka gada otrajā ceturksnī bija divas darba dienas mazāk nekā pirms gada, kamēr šā gada trešajā ceturksnī to ir par trim vairāk, tāpēc gada izaugsmes populārākais mērījums varētu izskatīties labāk. Turklāt, ja gada sākumā, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, sezonāli izlīdzinātais IKP samazinājās par 0,1%, tad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo tas auga par 0,8%,” stāstīja Strautiņš.

Savukārt “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis atzina, ka ekonomikas pieauguma tempu krišanās bija neizbēgama, taču pašreizējā palēnināšanās īstenojas pārsteidzoši strauji.

“To daļēji apstiprina visai trūcīgā ātrā novērtējuma pavadošā informācija, kas tik vien norāda, ka izaugsme galvenokārt turpina balstīties privātajā patēriņā. Tā pieaugums ir tikpat slābans un, šķiet, varētu kļūt vēl piesardzīgāks, kas vēl vairāk nositīs izaugsmes tempu. Šāds pastiprinošs efekts var sākt īstenoties, ja izaugsme noslīdēs zem 2% un publiski aktualizēsies krīzes retorika,” piebilda Gašpuitis.

“SEB bankas” ekonomists norādīja, ka patlaban trūkst pazīmju, ka globālā izaugsmes palēnināšanās būtu sevi izsmēlusi. “Signalizē arī noskaņojuma indeksi. Piemēram, jūlijā eirozonas ekonomiskā noskaņojuma indekss nokritās līdz 40 mēnešu zemākajam līmenim. Neliels patērētāju noskaņojuma uzlabojums nebija pietiekams, lai kompensētu noskaņojuma kritumu pakalpojumu, mazumtirdzniecības, būvniecības un rūpniecības nozarēs. Ārējās vides nenoteiktība, ko nosaka tirdzniecības konfliktu turpināšanās, globālās izaugsmes bremzēšanās, kā arī tuvojošais breksits tieši un netieši turpinās nospiest noskaņojumu un izaugsmes tempu Latvijā un eirozonā. Turklāt rudenī iespējami jauni tirdzniecības konfliktu uzliesmojumi,” prognozēja Gašpuitis.

Āboliņš piebilda, ka pagaidām nekas neliecina par izaugsmes tempa uzlabošanos gada otrajā pusē un Latvijas izaugsmi negatīvi ietekmēs Igaunijas akcīzes samazinājums, kā arī koksnes cenu kritums. “Neskatoties uz šiem faktoriem, savas ekonomikas izaugsmes prognozes pagaidām neesmu mainījis un šim gadam joprojām prognozēju 2,8% izaugsmi. Taču ja pilnie IKP dati apstiprinās sākotnējo vērtējumu un īstermiņa datos nebūs vērojamas pozitīvākas tendences, tad Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes nāksies koriģēt uz leju,” teica “Citadeles” ekonomists.

Savukārt Strautiņš atzina, ka nopietns risks Baltijai ir vājā eirozonas konjunktūra un gandrīz jebkādu makroekonomiskās politikas instrumentu nepieejamība tās stimulēšanai. “Ja eirozona turpina bremzēties vai pat sākas recesija, ir grūti saskatīt ceļu izkļūšanai no šīs situācijas. Taču Latvijai un tās kaimiņvalstīm nevajadzētu krist panikā. Vēsturiski saistība starp Baltijas un eirozonas pieauguma tempu nav bijusi ļoti izteikta. Iespējamai eirozonas recesijai sākotnēji būs ietekme. Taču ar laiku Latvijas eksportētāji sāks pārslēgties uz citiem tirgiem, bet ražotāji no dārgajām Eiropas valstīm turpinās pārcelt darbību uz šejieni un nepieciešamība samazināt izmaksas šo procesu var pat paātrināt,” sacīja “Luminor” ekonomists.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook , Twitter,  Youtube un Instagram!